"Melnā komēdija" par Ļeņingradas blokādi izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus Krievijā

© Scanpix

Režisors Alekseja Krasovska "melnā komēdija" par Ļeņingradas blokādi izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus Krievijas sabiedrībā un deputātu nosodījumu par zaimošanu.

Filma "Svētki" ("Prazdņik") stāsta par Voskresensku ģimeni, kura, pateicoties saviem sakariem ar Komunistisko partiju, bauda pārtikušu dzīvi nacistiskās Vācijas spēku aplenktajā Ļeņingradā.

Pilsētā, kurā blokādes laikā no bada nomira simtiem tūkstoši cilvēku, Voskresenski jauno 1942.gadu sagaida ar ceptu vistu un šampanieti, kamēr vienkāršajiem ļeņingradiešiem maizes norma bija 125 grami dienā.

Filmas režisors ziņu aģentūrai AFP skaidroja, ka filmas mērķis ir pievērst uzmanību nevienlīdzībai un netaisnībai, kāda Krievijā valda šodien, nevis smieties par blokādi.

Ņemot vērā Krievijas deputātu aso kritiku, filmu var noskatīties tikai internetā, jo Krasovskis nolēma nelūgt Krievijas Kultūras ministrijai izplatīšanas licenci.

"Es izvēlējos šo tēmu, jo arī tagad mēs dzīvojam blokādes apstākļos, mēs tikai izliekamies, ka to neredzam," sacīja Krasovskis.

"Mēs neredzam, kā dzīves līmenis pazeminās, kā cilvēki tiek vajāti par to, ko publicē internetā, vai par piedalīšanos miermīlīgos protestos," viņš piebilda.

Filma "Svētki" nonāca uzmanības centrā jau oktobrī, kad izplatījās ziņas par šādas komēdijas tapšanu.

Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" deputāts parlamenta apakšpalātā Valsts domē Sergejs Bojarskis nodēvēja filmas ieceri par zaimošanu un paziņoja, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu tās iznākšanu.

"Es neesmu noskatījies filmu, un es to nedarīšu," AFP paziņoja Bojarskis.

Savukārt partijas "Vienotā Krievija" augsta ranga amatpersona un Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes vicespīkers Andrejs Turčaks lūdzis Kultūras ministriju aizliegt izrādīt šo filmu kinoteātros.

Krievijas Kultūras ministrija pagājušajā gadā aizliedza britu komēdiju "The Death of Stalin" ("Staļina nāve"), kuru Krievijas amatpersonas nodēvēja par ekstrēmistisku.

Krasovskis AFP atklāja, ka kāda cita amatpersona pat piedāvājusi viņam naudu par filmas oriģināla iznīcināšanu.

Svētdien filma "Svētki" tika izdēsta no vietnes "YouTube", bet pāris stundas vēlāk saite tika atjaunota. Kompānijas "Google" pārstāvis apgalvoja, ka filma izdzēsta tehniskas kļūmes dēļ, pārsniedzot vienu miljonu skatījumu.

Krasovska iepriekšējā filma "Koļļektor" ("Parādu piedzinējs") nonāca uz kinoekrāniem 2016.gadā un saņēma vairākus apbalvojumus.

Filmu "Svētki" viņš uzņēma ar nelielu budžetu no privātiem līdzekļiem. Komēdija kopš publiskošanas internetā 3.janvārī skatīta jau vairāk nekā miljons reižu.

Skatītāji tiek lūgti ziedot, un šādā veidā pirmajās nedēļās savākti jau 3,5 miljoni rubļu (46 000 eiro), kas gandrīz nosedz filmas uzņemšanas izmaksas, atklāja Krasovskis.

Komentāros daļa skatītāju atzinuši, ka saprot, kādēļ deputāti varētu gribēt filmu aizliegt.

"Tā acīmredzami ir alegorija esošajam režīmam, kad amatpersonas dabū visu, ko vēlas, uz citu nabadzības rēķina," teikts vienā no komentāriem.

Tikmēr cilvēki, kuri piedzīvoja blokādi, AFP sacīja, ka viņus šausmina filmas koncepts.

"Es vienkārši nespēju iedomāties, ka varētu būt komēdija par aplenkumu. Es esmu 88 gadus veca, un es raudu katru reizi, kad atceros, ko mēs pārdzīvojām. Vārds "komēdija" šādā kontekstā ir vienkārši zaimošana," AFP sacīja Lidija Iļjinska.

Sanktpēterburgas Eiropas Universitātes vēsturnieks Ņikita Lomagins norādīja, ka Krasovska filma nav vēsturiski precīza.

"Taisnība, ka Ļeņingradas aplenkuma laikā pastāvēja hierarhija attiecībā uz pārtikas produktiem. Bet šis jautājums prasa pienācīgu analīzi, kas respektē problēmas sarežģītību, nevis šo vieglo provokāciju," sacīja Lomagins.

Krasovskis savukārt uzsvēra, ka "Prazdņik" nav laikmeta drāma.

"Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri grūtos laikos spēja dzīvot labāk par visiem citiem," sacīja režisors, piebilstot, ka šādi cilvēki bija toreiz un ir tagad, un diemžēl Krievijā vienmēr tādi būs.

"Lai to kaut kā mainītu, mēs uzņēmām šo filmu," skaidroja Krasovskis.

Izklaide

Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.

Svarīgākais