RECENZIJA: Metallica “72 Seasons”
Nu jau mazliet vairāk kā nedēļu pasaules mūzikas veikalu plauktos un straumēšanas servisos ir grupas “Metallica” jaunais studijas albums, tāpēc var nedaudz vēsāku prātu paraudzīties, kādu rezonansi tas radījis, un ko tas piedāvā – pirmās emocijas jau ir noskrējušas. Pasaules mūzikas topos tas pārliecinoši ir pirmajā ailē, un vienīgais izņēmums ir Norvēģija, kur Nr.1 ir… vietējā repa grupa “Undergrunn”. Pat Latvijas straumētāko ierakstu topā, kur parasti dominē priekameitu senči, kastrētāji u.tml. repa labumi, albumu pieciniekā tikusi arī “Metallica”.
“72 Seasons” ir grupas pēc skaita 12. studijas albums. Jaunais 12 dziesmu apkopojums ir pirmais šāda apjoma grupas veikums kopš 2016. gadā izdotā studijas albuma “Hardwired... To Self-Destruct”. 77 minūtes skaņu materiāla, kas iepresēts 2LP, CD un audiokasešu formātos. Novembra beigās izdotais singls “Lux Æterna” tika dēvēts par “vētrainu, satriecošu” (“Billboard”), “graujošu” (“Rolling Stone”) un “mežonīgu” (“USA Today”), taču kopumā pret visu albumu prestižākie mūzikas izdevumi attiekušies salīdzinoši rezervēti, lielākoties tam piešķirot četras zvaigznes no piecām.
PAR. Albuma tituldziesma “72 Seasons” klausītājiem labi norāda visa jaunā garadarba tendenci, kas meklējama pēdējo “Metallica” studijas albumu “Death Magnetic” un “Hardwired... To Self-Destruct” virzienā. Arī par abiem pārējiem singliem “Lux Æterna” (vietnē “Spotify” jau 37 miljoni klausījumu!) un “Screaming Suicide” (16 miljoni klausījumu) bez komentāriem - iebliež pa galvu ar pirmo noklausīšanās reizi un neapnīk arī vēlāk.
No iepriekš nedzirdētiem gabaliem iesākumā par apskatnieka favorītdziesmu izvirzījās ar otro numuru albumā iekārtotā “Shadows Follow”, tomēr vēlāk to pārspēja atmiņā paliekošā “You Must Burn!” ar traktora gaitas smagnējību atgādinošo dziesmas uzbūvi. Uzslavas arī par eleganto “Sleepwalk My Life Away” un episko “Inamorata”, kas ir pirmais studijas gabals grupas vēsturē, kas ir ilgāks par desmit minūtēm. Taču, kā minējis Larss Ulrihs, tās būs visātrāk paskrējušās 11 minūtes jūsu dzīvē, kam nevar nepiekrist - šoreiz dziesmas garums sevi pilnībā attaisno. “Too Far Gone?” un “Room Of Mirrors” - arī tās ir dziesmas ar saviem rokrakstiņiem.
Rezumējot - piecas zvaigznītes likt “72 Seasons” tomēr negribētos, taču stabils četrinieks un varbūt pat ar krustu tas ir gan.
PRET. Ja nu kaut kas šeit nav kārtībā, tad ar dziesmām Nr. 7 un 8, kas ir svarīgi no tā aspekta, ka ar tām sākas otrajā platē iekļautais materiāls un kasetes otrā puse. Nr.7 ir “Crown Of Barbed Wire”, ko paši mūziķi raksturojuši kā kārtīgu un niknu gabalu, bet… Tā īsti nav. Savukārt Nr.8 ir “Chasing Lights”, kurai vīri piedāvājuši asociācijas pat ar “For Whom The Bell Tolls”, kas galīgi neatbilst realitātei.
Turpinās “Metallica” pēdējos gados ielaistā slimība ar pārmērīgi garām dziesmām 6 - 7 minūšu garumā, taču tas, atskaitot minēto “Inamorata”, nešķiet argumentēti.