RECENZIJA: Gandreiž 10nīkā – “Gribu”
Kā jau to viegli var noprast pēc grupas nosaukuma, “Gandreiž 10nīkā” ir latgaliešu grupa, taču ko absolūti nevar noprast pēc nosaukuma – tā sevi pieskaita pie Latgales pankroka pārstāvjiem. Un vēl, kas droši vien arī daudziem būs pārsteigums, - tā pastāv jau desmit gadus, un “Gribu” grupas diskogrāfijā ir jau otrais lielformāta darbs, kas seko 2017. gadā izdotajam “Nasaki nikuo”.
Albumā ir iekļautas deviņas dziesmas, kuras ierakstītas un apstrādātas Valmierā, studijā “Hodila Records” pie Ģirta Laumaņa jeb Lomika. Albuma ierakstīšana esot uzsākta pirms četriem gadiem, tomēr pēc garas pauzes, kura radusies dažādu dzīves un sadzīves sarežģījumu dēļ, pabeigta tikai šogad. Dziesmu tekstu autors ir “Gandreiž 10nīkā” līderis, vokālists un ģitārists Jānis Kuzminskis, bet pie mūzikas radīšanas savu roku pielikuši visi trīs grupas dalībnieki, no kuriem pārējie vēl neminētie ir Ingars Gusāns (bass) un Mareks Gusāns (bungas). Ingars ir vispārzināms metālmūzikas fans, kurš solofrontē darbojas kā Sovvaļnīks (viņa muzicēšanu grupā “Borowa MC” smalkjūtīgi nepieminēsim…), tāpēc nav brīnums, ka “Gandreiž 10nīkā” skanējumā ir parādījušies arī smagnējāki ritmi. Taču, kā raidījumā “Bitīt matos” apgalvoja Jānis, grupa nekad neesot mēģinājusi turēties viena žanra rāmjos, un tas dodot krietni plašākas izpausmes iespējas.
Cik nu ļoti šis viss ir pankroks, protams, ir diskutējams jautājums, bet var jau būt, ka terminam “Latgales pankroks” tas tiešām atbilst. Taču muzikāli ieskanas arī hārdkorīgas pazīmes, savukārt teksti ir ļoti humorīgi. “Man ir sētā motobloks / Es vairāk neesmu kā lohs” - tas no dziesmas “Motobloks”, kura, tāpat kā pārējās, ir latgaliešu valodā. Ir te arī citi jauki gabali, piemēram, par seksoholiķi Rūdi un seksmašīnu Andu, dancojošiem pankiem, basistu Imantu vai “behu” “uz krīta”, bet pašas ieteicamākās dziesmas - “Vīna nota” un/vai “17 vuordu”. Brīvā laika aizpildīšanai (un pankiem uz paģirām) albums derēs ļoti labi, jo liek pasmaidīt. Tikai negaidiet nekādu augsto mākslu!