Ar Šveices nebinārā pārstāvja Nemo Metlera un dziesmas “The Code” uzvaru svētdien īsi pirms diviem rītā noslēdzās starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Mūsu Dons sasita lupatu lēveros visas prognozes un iesīkstējušos priekšstatus par šo konkursu, finālā ierindojoties 16. vietā, bet pusfinālā sasniedzot pat augsto septīto pozīciju.
Pa šiem astoņiem Eirovīzijas “bezfināla” gadiem jau tā bija atrasts no nepieciešamības skatīties Eirovīzijas finālu ar ieinteresētāku skatienu - mūsējo taču tur nebija! -, ka apskatnieks tā pa īstam konkursam pieslēdzās tikai ar Dona kāpšanu uz skatuves. Interesanti, vai Latvijas kārtas numurs pēc skaļajiem Īrijas “ragaņiem” bija pluss vai mīnuss? Jebkurā gadījumā - Dons izklausījās un izskatījās krietni atbrīvotāks nekā pusfinālā. Arī publika Malmes arēnā viņu uzņēma jau daudz labvēlīgāk, kas arī saprotams - Artūra preses konferencē paustais par taureņiem kā brīvības simbolu un Latvijas atveidu kartē taureņa formā bija apskrējis visu pasauli, arī viņa tēls un izpildījums skatītājiem jau bija iepaticies.
Rezultātā - cienījamā 16. vieta (žūrijas vērtējumā pat 15.), pāris vietas aiz Lietuvas, bet pirms iepriekš augstāk kotējušās Igaunijas (ziemeļu kaimiņiem 20. vieta). Turklāt nepiepildījās prognozes par “ģeogrāfisko balsojumu”, jo Donam no kaimiņiem lietuviešiem tika nieka četri punkti, bet no igauņiem - trīs, savukārt no šo valstu žūrijām punktiņu iedeva tikai Igaunija. Tiesa, arī Latvijas žūrija darīja līdzīgi, ko Eirovīzijas fināla tiešraides vadītāji, “bundžu puika” Toms Grēviņš un Lauris Reiniks kaut kā smalkjūtīgi nepieminēja… Latvijas skatītāji kaimiņus atbalstīja dedzīgāk, pirmajā vietā ierindojot Igauniju (12 punkti). Tālākās vietas - Ukraina, Lietuva, Izraēla, Francija, Horvātija, Šveice, Īrija, Armēnija un Somija.
Par Latviju skatītāji savas balsis atdeva Īrijā, Ukrainā (pa 5 punktiem), Lietuvā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā (pa 4), Igaunijā (3), Nīderlandē (2) un Gruzijā (1). Savukārt žūrija pret mūsējo vislabvēlīgākā bija Luksemburgā (!) un Gruzijā (pa 8 punktiem), vēl balsis deva arī žūrija Maltā (5), Dānijā, Spānijā (pa 4), Lielbritānijā (3), Polijā (2), Igaunijā un Nīderlandē (pa 1). Pusfinālā Donam bija klājies vēl labāk - stabila vieta virs Top 10 svītras, ierindojoties septītajā vietā. Par Latviju bija balsojuši skatītāji teju visās pusfināla dalībvalstīs (12 no 16), bet visvairāk Igaunijā, kur Dons saņēma maksimālo punktu skaitu.
Līdzīgi kā pērn soma Kārijas gadījumā, arī šogad viņa iedvesmotais horvāts Baby Lasagna (īstajā vārdā Marko Purišičs) ar savu stilīgo dziesmu “Rim Tim Tagi Dim” skatītāju vērtējumā tika atzīts par labāko, tomēr kopvērtējumā viņam nācās samierināties ar otro vietu, jo žūrija ar milzīgu balsu pārsvaru pirmajā ailē iebīdīja nebināro Nemo no Šveices. Viņa dziesma “The Code” bija teicama, arī izpildījums profesionāls, tomēr skatītāji īsajā bruncītī tērpto nezināmā dzimuma pārstāvi nevēlējās pieņemt, atstājot viņu piektajā vietā - aiz Horvātijas, Izraēlas, Ukrainas un Francijas. Prieks par Eiropas skatītājiem, kuri politizētajā gaisotnē (pirms fināla no trases pat tika noņemts nīderlandietis, kā dēļ viņa valsts atteicās paziņot rezultātus tiešajā ēterā) godam novērtēja Izraēlas dziedātājas Edenas Golanas veikumu. Starp citu, meitenes saknes meklējamas Latvijā un Ukrainā, un viņa paudusi kategorisku nostāju pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Jā, un vēl skatītāji piešķīra arī vienīgo nulli šajā vakarā - britu minoritārā slavenība Ollijs Aleksanders no Eiropas nesaņēma neko.
Tātad kopvērtējums: Šveice, Horvātija, Ukraina, Francija, Izraēla, Īrija. Uzvarētājs Nemo Metlers ir 24 gadus vecs šveiciešu popa un repa izpildītājs, kurš pieprot arī vijoles, klavieru un bungu spēli. Savas karjeras laikā izdevis četrus EP, kā arī virkni singlu, no kuriem neviens gan nav sasniedzis nekādas augstās tāles - lielākie panākumi līdz šim bijuši dziesmai “Du”, kas Šveices topā bijusi ceturtā. Rezultātu paziņošanas gaitā uz viņu skatīties kļuva diezgan biedējoši, jo šķita, ka “viņi” (Grēviņa un Reinika apzīmējums) tūlīt piedzīvos nervu sabrukumu, histērijas lēkmi vai noslīks pats savās aizkustinājuma asarās. Taču viss beidzās laimīgi, ja neskaita to, ka Nemo uz skatuves nelaimīgā kārtā sasita savu uzvarētāja balvu.
Ja par mums, tad Donam ir iemesls ar sevi lepoties - uz vispārēji šausminošā Eirovīzijas karnevāla fona vienkārši un bez specefektiem uzkāpt uz skatuves un kā īstam vīrietim profesionāli nodziedāt savu dziesmu, tiekot finālā un iegūstot 16. vietu, ir ārkārtīgi labs rezultāts. Galvenais - Latvijai nav kauns. Skatoties konkursu, uzmācās nelabas pārdomas - nez, kurā vietā būtu “Hollow”, ja to izpildīt uz skatuves tiktu uzstumts Latvijas delegācijas stilists Kašers? Ka tikai ne vēl augstākā…
Interesanta ir Latvijā iesakņojusies pārliecība, ka iekļūšana Eirovīzijas finālā ir obligāti paveicams uzdevums, bet neiekļūšana - fiasko, kas tiek vainagots ar mūžīgajām vaimanām “Eiropa mūs nesaprata”. Pirmoreiz Latvija šajā konkursā piedalījās 2000. gadā, kad “Prāta vētra” ar dziesmu “My Star” šokēja daudzus, ierindojoties trešajā vietā - grupa no tolaik daudziem neapgūtas valsts, teju vai eksotika. Kopš tiem laikiem esam Eirovīzijā piedalījušies 24 reizes, no kurām finālam esam kvalificējušies tikai septiņas (!), bet vēl četras tajā esam bijuši, jo pusfināli nemaz netika rīkoti, un pat tad pamanījāmies vienreiz palikt pēdējie (“F.L.Y.” 2003. gadā, turklāt toreiz konkurss vienīgo reizi notika Rīgā). No minētajām septiņām reizēm pēdējos 15 gados fināls mūsējiem bijis pa spēkam tikai trīs reizes - 2015. gadā Aminata, 2016. gadā Justs (ar Aminatas dziesmu) un tagad Dons. Jā, Latvija ir arī uzvarējusi (Marija Naumova 2002. gadā), taču tas bija tolaik, kad Eirovīzijas dalībvalstu skaits bija nesalīdzināmi mazāks. Līdz ar to var teikt, ka iekļūšana finālā ir brīnums un/vai sasniegums - mūsu vieta ir “aizbraukt un piedalīties”.
Pagaidām grūti prognozēt, ko Donam un “Hollow” dos piedalīšanās Eirovīzijā, kāda būs tālākā dziesmas un arī paša dziedātāja virzība Eiropas mūzikas tirgus kontekstā. Ar eirogabaliem vispār ir tā, ka nekad nevar prognozēt, kas ar tiem notiks šodien, rīt un aizparīt. Piemēram, apskatnieks sasēdēja līdz Eirovīzijas fināla pašam pēdējam 25. numuram un tikai tad ar pārsteigumu konstatēja, ka dziesma, kas kaitinoši iesēdusies galvā uz visu dienu, ir austrietes izpildītā, lai gan iepriekš par to nebija ne jausmas… Iepriekš līdzīgi bija ar šausminošajiem somiem, “pēceirovīzijas dienā” ar igauņiem, bet gan jau citiem skatītājiem ir savi negaidītie muzikālās atmiņas ciemiņi. Diezgan droši var prognozēt tikai to, ka Eiropas radiostaciju durvis tagad būs plaši atvērtas Nemo un horvātu “Baby Lazanjam”.
Starp citu, interesants ir Marko Purišiča skatījums uz šo konkursu - horvāts vēl pirms fināla intervijā LTV atgādināja par kāda izpildītāja panākumiem, kurš Eirovīzijā esot bijis pat aiz Top 20, bet šobrīd tūrē pa Eiropu pilnībā izpārdotos koncertos. Lūk, tā ir pareizā attieksme! Tāpat kā itāļu “Maneskin”. Par mums - jau tagad var prognozēt, ka nākamgad “Supernovā” būs pārpārēm dzimtajā valodā dziedošu izpildītāju, jo šā gada Eirovīzijā tādu bija daudz, bet Latvijai viss parasti “pielec” ar gada nobīdi.
Un vēl - naktī LTV tiešraides laikā ātri un klusiņām tika nosaukts “Supernovas” žūrijas sastāvs, kas noņēma daudzus jautājumus par to, kāpēc vietējai atlasei izvēlētās dziesmas un rezultāti bija tādi, kādi tie bija: Povels Olsons (Zviedrija), Ramūns Zirnis (Lietuva) un Magnuss Mīrseps (Igaunija), kā arī Liena Edvardsa (LaIPA izpilddirektore), Andrejs Reinis Zitmanis (“Sudden Lights” vokālists), Linda Samsonova un Kārlis Kazāks (Latvijas Radio 5), Krista Luīze Priedīte (LTV pārstāve). No vienas puses - rietumnieku piesaiste padara redzējumu uz iesniegtajām dziesmām objektīvāku, jo viņiem nav ne jausmas, kas ir to autori, taču no otras puses - viņiem tik ļoti nav ne jausmas, ka nākamreiz uz finālu var “aizsūtīties” kāds vidusskolēnu ansamblis ar pirmo dziesmu savā mūžā (šogad tāds tika ierindots otrajā vietā)… Eirovīzijas Latvijas žūrija: Kārlis Kazāks (žūrijas priekšsēdētājs), Krista Luīze Priedīte, Ance Krauze, Ingars Viļums un Elizabete Gaile. Prasiet viņiem paši, kas tur žūrijas vērtējumā ar tiem igauņiem un lietuviešiem īsti bija…