Šodien un rīt LU Akadēmiskās bibliotēkas zālē notiks zinātniska konference Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava, ko rīko Latvijas Zinātņu akadēmija un LU Akadēmiskā bibliotēka.
Konferences programma aptver plašu pētniecības lauku no senas vēstures līdz mūsdienām, ko analizēs dažādu nozaru speciālisti, meklējot cēloņsakarības, kāpēc mūsu ainava ir tāda, kādu to šodien redzam.
Kā norāda akadēmiķis, etnogrāfs Saulvedis Cimermanis, līdz šim pavisam maz darīts kultūrvēstures avotu apzināšanā un izvērtēšanā un tas ir viens no galvenajiem šīs konferences uzdevumiem. Tiks skatīta arī tēmas praktiskā puse – kā tradicionālās kultūrainavas veidošanās tradīcijas izmantojamas mūsdienu Latvijas ainavas sakārtošanā. Vēl viens pētījumu virziens saistīts ar nolaisto ainavu. Piemēram S. Cimermanis min Pētera Šķiņķa referātu Brīvā laika vietas un ainavas: vasarnīcas un vasaras mājas Pierīgā, kurā atklāts, «kāds bardaks valda piepilsētu apbūvē».
Konferencē tiks runāts, piemēram, par meža kultūrainavu (Mārtiņš Lūkins) un Latvijas sakrālās ainavas veidošanos (Ojārs Spārītis), kultūrainavu latviešu valodas izloksnēs (Anna Stafecka), muižu centriem Latvijas mūsdienu kultūrainavā (Imants Lancmanis) un Ērģemes novada kultūrainavu valodas liecībās (Ilga Jansone), Piebalgas novada kultūrainavu (Mārtiņš Kuplais) un ainavu ar jūru aiz dzelzs priekškara (Inese Stūre). Konferences noslēgumā S. Cimermanis sniegs ieskatu Latvijas piekrastes 17.-21. gadsimta kultūrainavā.
Konferencē lasītos referātus iecerēts apkopot grāmatā.