Vācu turku Virtuve dvēselei

Kinoteātris Rīga sācis rādīt vienu no Eiropas Kinoakadēmijas balvas Labākā filma 2009 pretendentēm, turku izcelsmes vācu režisoru Fatiha Akina komēdiju Virtuve dvēselei. Šī noteikti ir viena no vieglākajām un dinamiskākajām, ja ne labākajām, pēdējo gadu vācu filmām.

Eiropas labāko filmu konkurencē vācu filmas nemaz tik bieži neiekļūst. Pērn par muzikālo šedevru pasludinātā, dokumentālā filma Pianomānija un jaunas formas izvirzošais Laupītājs (abas filmas rādītas šīgada Berlīnes kinofestivāla filmu nedēļa Rīgā) šoreiz Eiropas Kinoakadēmijas uzmanību nav izpelnījušies. Prieks, ka pamanīti mūsu kaimiņi – šāgada Arsenāla lutekle Veiku Eunpū filma Tonija kārdināšana pretendē uz labākā mākslinieka titulu.

Smagnējumu, nespēju atraisīties un veidot dinamisku stāstu bieži min kā galvenos klupšanas akmeņus pašmāju spēlfilmu lauciņā. Diemžēl līdzīgas kļūdas var attiecināt arī uz vairākiem mūsdienu vācu darbiem (piemēram, pagājušā gada Rīgas Berlināles atklāšanas filmu – Kristiana Pecolda Jerihovu). Ne velti «mūsdienu vācu kino klasiku» – Toma Tikvera spožo Lolas skrējienu, kas vietējo pusaudžu auditoriju droši vien iespaidoja ne mazāk kā Denija Boila stilīgā narkotiku drāma Trainspotting Lielbritānijā, neviens tautietis nav pārspējis jau divpadsmit gadus. Taču, par šābrīža talantīgāko vācu kino režisoru uzskatītā, režisora Fatiha Akina jauno darbu Virtuve dvēselei gribas salīdzināt ar kādreizējo kulta filmu.

Atšķirībā no Akina iepriekšējiem darbiem Virtuve dvēselei ir viegls un nepretenciozs, omu uzlabojošs, kino, kurā netrūkst labas mūzikas un ēdiena gatavošanas mākslas nianšu, tomēr arī šeit bez nelielas sociālās drāmas neiztikt – brāļi Kazanzakisi, kuri Vācijā ir svešinieki, lai arī paši nav bez melnumiem, tiek nežēlīgi apkrāpti no vietējo blondo galvu puses. Protams, beigās uzvar taisnība.

Kaut arī šajā komēdijā (kā jebkurā) par joku kvalitāti var strīdēties, tomēr pozitīvā, gaumīgā filmas atmosfēra aprij visus negludumus. Filmas spilgtie tipāži ir ticami un izraisa līdzpārdzīvojumu. Lieliski mūsdienu grāfa Monte Kristo tēlā iejuties Lolas skrējienā pamanītais aktieris Morics Bleibtrejs. Ļoti labs ir arī Birols Īnels ekscentriskā pavāra – alkoholiķa lomā, no viņa mazliet atpaliek galvenās lomas atveidotājs Adams Būsdūks.

Aizkodētus zemūdens akmeņus šajā filmā nemeklējiet. Ja jums tīk vienkārši, aizkustinoši stāsti un iepatiksies filmas neparastā ģimenīte, labs laika nosišanas plāns ir garantēts. Jāpiebilst gan, ka Akinam Eiropas labākās filmas kategorijā šogad jāsacenšas ar Romānu Polaņski un viņa Rēgu rakstnieku.

Izklaide

Kultūrvietā “Hanzas perons” pagājušās nedēļas nogalē norisinājās “Austras balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kas beidzās ar nelielu (daudziem pat lielu) pārsteigumu – par prestižās balvas ieguvējiem kļuva jau daudzus gadus nepastāvošā grupa “kuba”, kura šovasar izdeva pirms diviem gadu desmitiem radītus ierakstus. Kā tā? Pavērsim priekškaru.

Svarīgākais