Modes intriga - izstāde no Francijas nacionālā mākslas centra krājumiem

Līdz 15. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma izstāde Elki un cilvēki. Modes fotogrāfijas metamorfozes no Francijas Nacionālā mākslas centra krājumiem. Tā atklāj izcilākos modes fotogrāfijas paraugus no visas pasaules kopš 1955. gada līdz mūsdienām un tapusi pateicoties Francijas Kultūras centra Rīgā iniciatīvai.

Apsteigt laiku

Izstāde mazāk sniedz vēsturisku ieskatu modes fotogrāfijas attīstībā, vairāk pievēršoties ķermeņa statusa izpētei. Izstādes kuratore Aņēze de Guvjona Sensīra uzsver, ka «mūsdienās uzmanību vairāk piesaista nevis unikālais tērps kā fiziska vienība, dizaineru fantāzijas un amatnieku meistarības kopdarba rezultāts, bet gan modes mākslinieku un fotogrāfu radītais imaginārais tēls, kas personificē sabiedrības slēptākās alkas pēc kaut kā īpaša un neparasta.» Līdz ar to modes fotogrāfijai ir ne tikai jāsteidzas līdzi laikam, bet gan jāapsteidz tas, arvien apvēršot ierasto piedāvājumu. Tieši tāpēc modes fotogrāfija ir ērta platforma vizuālās mākslas inovācijām, jauniem vēstījumiem un ierasto kodu pārvērtēšanai. Tā nav tikai patērētāju vēlmju uzminēšana, bet gan to izfantazēšana un uzburšana vizuālā veidolā, kā arī spilgtākos gadījumos - nesaudzīga ironija un pat šo vēlmju dekonstrukcija.

Pārsteigums un nejaušība

Patiesībā ar to jau piecdesmitajos gados nodarbojas Francijas modes namu ikona, neatkarīgais fotogrāfs Pjērs Bulā. Savā darbības laikā fotografējis tālaika zvaigznes - Aristoteli Onasis, Karenu Bliksenu, Trūmenu Kapoti, Federiko Fellīni, bet izstādē redzama viņa pretstatos balstītā (glamūrs un sadzīviskas ainas) sērija, kas norisinās Parīzes ielās. Savukārt pazīstamais ASV fotogrāfs Viljams Kleins tolaik modes fotogrāfijā iedzīvināja spontanitāti un ikdienas realitāti. Piemēram, fotogrāfija Simona un amerikāņu jūrnieki šķiet tik nejauša un dokumentāla, ka rosina paralēles ar padomju laikos Rīgas modes vajadzībām uzņemto fotoattēlu ar modeli un nejaušu atpūtnieku, kurš izjauca stīvo fotosesiju, lai apskautu skaisto sievieti. Modeļu nama galvenais fotogrāfs Jānis Kreicbergs fiksēja šo incidentu, radot dzīvīgu, erotisma un intrigas apdvestu modes fotogrāfiju. Tolaik šis darbs, protams, publiski neparādījās. (Vairāk skatīt izstādes Privāts katalogā, 2008)

Pārsteidzošs stāsts un iedarbīga noskaņa ir izcilās fotogrāfes Fransuāzas Igjē daiļrades galvenie paņēmieni. Viņa modes fotogrāfijā ievij gan eksotisku ceļojumu iespaidus, gan postpadomju komunālo dzīvokļu estētiku, meklējot arvien jaunas vēstījumus, kuros varētu iepakot gatavo produkciju. Jaunu teritoriju apgūšanu redzam arī vācu fotogrāfa Pētera Lindberga modes fotogrāfijās, viņš pašpietiekamās sievietes tēlu pretstatījis rūpnīcu industriālajai videi.

Skaistuma kritika

Harmoniskāka, klasiskāka estētika atklājas franču fotogrāfes Dominikas Isermanes astoņdesmitajos gados veidotajā melnbaltajā kolekcijā. Tā ir attālināta no realitātes - ļoti koncentrēta un piesātināta, atšķirībā no patlaban populārajām dzīvesstila rotaļām modes žurnālu lappusēs. Savu skaistuma izpratni iedibinājusi izstādē plaši pārstāvētā britu fotogrāfe Sāra Mūna, kura eksperimentē ar aizmirstiem fototehnikas paņēmieniem, veidojot mistikas un noslēpumainības apdvestus attēlus. Savdabīgu žanru miksli izvēlējies arī franču mākslinieks Žans Pols-Guds, ekscentriski sasaistot komerciālo kultūru ar augsto mākslu. Iespējams, modes fotogrāfijā visspilgtāk atklājas neiespējamais nošķīrums starp popkultūru un elitāro mākslu. Piemēram, Nataša Leizēna, pārklājot modeļu augumus ar pārtikas produktiem, vēlējusies uzsvērt tīro skaistumu - faktūru, krāsu, laukumu spēles, nevis fotogrāfiju saturu.

Lai arī izstādes kodolu veido daudzas ikoniskas figūras, bez kurām nav iedomājams mūsdienu modes fotogrāfijas virziens, tomēr par ietvaru izvēlēta ķermeņa statusa un skaistuma vērtības kritika. Piemēram, neparastā franču māksliniece ar pseidonīmu ORLAN vērš uzmanību uz ārējā izskata pārspīlēto nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Izmantojot datorgrafiku, viņa pārveidojusi klišejiskās cilvēku sejas līdz nepazīšanai. Pret masu kultūras standartizētajiem skaistuma etaloniem savos darbos vēršas arī Valērija Belēna (uzpumpēto kultūristu attēli), amerikāņu fotogrāfu pāris Azīzs un Kačers (digitāli manipulēti portreti, kuros ar ādu pārklātas arī acis, ausis, nāsis...) un citi autori.

Svarīgākais