Lietišķās mākslas mantojums

Līdz 15. jūlijam Rīgas Mākslas telpā skatāma izstāde Dekoratīvi lietišķā māksla Latvijā 1960 – 1990 no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, kas apvieno vairāk kā 500 Padomju Latvijā tapušus tekstila, keramikas, kokgriezumu, metālmākslas, stikla, rotas un ādas plastikas mākslas darbus.

Izstāde ir kā turpinājums pērn notikušajai, mākslas zinātnieces Ingas Šteimanes kūrētajai ekspozīcijai, kas aktualizēja Padomju Latvijas glezniecības nozīmi. Tas bija mēģinājums ārpus ideoloģijas uzslāņojumiem un vērtējuma paraudzīties uz tālaika mantojumu, uzsverot pēctecību mūslaiku autoru darbos. Līdzīgu ceļu kuratore izvēlējusies, rīkojot šo izstādi. Iespējams, par atsevišķu darbu māksliniecisko vērtību un aktualitāti svarīgāka ir apkoptā informācija par lietišķo mākslu padomju laikā, kā arī tās attīstību mūsdienās.

Sešdesmitajos gados Latvijas lietišķā māksla no funkcionālas pielietojamības pārgāja dekoratīvā virzībā, savukārt mūsdienās tā cieši saistīta ar dizaina jomu. Tagad popularitāti strauji iekaro stikla, kokapstrādes un metāla mākslas nozares. Izstādē iespējams aplūkot arī tādas dekoratīvi lietišķās mākslas jomas, kuras mūsdienās Latvijā ir mazāk populāras, piemēram, ādas plastiku.

Kuratore Inga Šteimane ekspozīciju iekārtojusi, izmantojot gadalaiku principu, kas tolaik bieži izmantots mākslas darbos. Līdzās dabas motīvu piesātinātajiem darbiem izstādē redzami arī vairāki negaidīti pārsteigumi, piemēram, Miervalža Poļa, Ingūnas Zariņas un Ata Ieviņa mūsdienīgi konceptuālais darbs Boksa cimdi, Edītes Grīnbergas jauktajā tehnikā veidotais, pretrunīgas asociācijas raisošais Uzbrukums, kā arī Vitolda Kucina asprātīgie darbi. Ir iespēja aplūkot joprojām strādājošo meistaru, piemēram, Pētera Sidara un Laimas Kaugures darbus, kuros jau tolaik bija jaušama novitāte gan izteiksmes līdzekļu, gan tēmu ziņā.

Svarīgākais