Apgāds Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis sērijā Letonikas bibliotēka laidis klajā apjomīgu rakstu krājumu Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava.
Krājumu veido Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas 2010. gadā rīkotās zinātniskās konferences Kultūrvēstures avoti un Latvijas ainava referāti, kurus autori papildinājuši un precizējuši, kā arī tapuši vairāki apskati par konferencē neaplūkotiem jautājumiem. Izdevuma autoru loks ir plašs, tie ir Latvijas arheologi, arhitekti, etnogrāfi, folkloristi, ģeogrāfi, mākslas zinātnieki, valodnieki un vēsturnieki. Latvijas pētnieku kolektīvu papildina vēsturniece no Sanktpēterburgas Olga Fišmane, kura raksta par Latvijas kultūrvēsturisko ainavu Krievijas Etnogrāfijas muzeja fotomateriālu kolekcijā. Grāmatas ievadā rakstu krājuma sastādītājs, tekstu rediģētājs un papildinātājs akadēmiķis Saulvedis Cimermanis uzsver: «Šī grāmata ir Latvijā pagaidām plašākais dažādu zinātnes nozaru pārstāvju sākotnējo atziņu sakopojums par Latvijas kultūrainavas vēsturi, vērtībām, to saglabāšanu un citiem jautājumiem.
Laika ziņā apcerējumi sākas no aizvēstures un beidzas ar 20./21. gs. miju, bet teritorijas ziņā autori skata gan visu Latviju, gan kādu vēsturiski etnogrāfisko apgabalu, gan lokālu apvidu vai kādu savdabīgu norišu vietu.
Ieskatam krājumā, dažu rakstu tēmas. Aija Melluma skata ainavas jēdzienu rakstā Latvijas ainavas: pārdomas par vārdiem, pieejām un praksi. Anna Seile raksta par zemes reformu kā jaunu sociālekonomisko attiecību un kultūrainavas veidošanas pamatu, savukārt Uģis Niedre pēta Latvijas 20. gadsimta 20. gadu agrārās reformas nozīmi Vidzemes kultūrainavā. Ilze Māra Janelis raksta par latviešu ciemu laikā un ainavā, Ilze Loze, Laimdota Kalniņa un Aija Ceriņa apskata Lubāna mitrāja ainavu vēlajā ledus laikmetā un pēcledus laikmetā. Juris Urtāns aplūko Latvijas jūras dibena kultūrainavu, Aija Taimiņa pēta Helmsa hroniku, Anna Stafecka skata kultūrainavu latviešu valodas izloksnēs. Imants Lancmanis raksta par muižu centriem un to likteni Latvijas mūsdienu kultūrainavā, Ojārs Spārītis – par Latvijas kristīgās sakrālās kultūrainavas veidošanos.