Festivālu Vīnes klasika Lielajā ģildē 7. februārī atklāja Liepājas simfoniskais orķestris. Šoreiz koncertu ar lielisku solistu ansambli Bēthovena Trīskāršajā koncertā (Kristīne Blaumane, Sergejs Dogadins, Gils Šohats) un Modestu Piternu pie diriģenta pults papildināja īpaši pacilājošs noskaņojums.
31. janvārī Liepājas būvvaldē tika apstiprināts ilgi lolotais Liepājas koncertzāles un daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars tehniskais projekts. Tas nozīmē, ka desmit gadu lolotais projekts pamazām iegūst reālas aprises. Maketa formā ar tām varēja iepazīties pirms koncerta. Zinot, cik dziļas ir mūzikas dzīves, tostarp simfoniskā orķestra, tradīcijas Liepājā, var tikai pievienoties liepājniekiem cerībā, ka būvniecība neievilksies vēl uz desmit gadiem. Projekta autors austriešu arhitekts Folkers Gīnke veicis titānisku darbu, vairākkārt pārplānojot Lielo dzintaru, gan taupot budžetu, gan jaunu funkciju dēļ – centrā mājvieta būs arī Liepājas mūzikas skolai.
Vīnes klasikas festivāla atklāšanas koncerts kā allaž izcēlās ar tīru, saskaņotu programmu. Liepājas orķestrim tā bija iespēja demonstrēt savu «dzintara skaņu» – jau kādu laiku orķestra nosaukums starptautiskajā apritē nes Amber sound daiļrunīgo nosaukumu. Un tas patiešām raksturo orķestra maigo skanējumu, smalkās stīgu nianses un viegli matēto pūšaminstrumentu balsi, kamermūzikā rūdīto solistu meistarību, pietāti pret Vīnes klasiķu patinētajām partitūrām un vienlaikus interpretācijas degsmi.
Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Modests Pitrens pie simfoniskā orķestra diriģenta pults uzzied kā elegants orķestra virzītājs, lai atklātu ne tikai klasiskā repertuāra laika pārbaudi izturējušās vērtības, bet veidotu muzikalitātes pilnu, patiesi baudāmu priekšnesumu bez manierīguma un pārspīlējumiem. Uvertīra Koriolans izskanēja iedvesmojoši spēcīgi, sagatavojot publiku koncerta spožākajam dzintaram – Bēthovena Trīskāršajam koncertam. Tā interpretācija izdevās ar simfonisku vērienu, bet kamermūzikai raksturīgu izsmalcinātību ne tikai solo partijās, bet arī orķestra sniegumā. Kristīnes Blaumanes meistarībā sakņotā pašpārliecība, Sergeja Dogadina mulsi virtuozais sniegums un Gila Šohata kolorītais trakā pianista imidžs veidoja savstarpēji papildinošu tēlu kopainu un muzikālu slīpējumu.
Koncerta otrajā daļā Liepājas simfoniskais orķestris pārslēdzās uz mazliet melanholiskāku noskaņojumu Franča Šūberta Nepabeigtajā simfonijā (ar lieliskiem klarnetes un obojas solo), bet koncertu noslēdza ar hrestomātisko svītu valša ritmos no Riharda Štrausa operas Rožu kavalieris, kas laikam bija šā Vīnes klasikas koncerta pompozākais skaņdarbs, bet tomēr nevar noliegt, ka ļoti kolorīta lappuse Vīnē tapušo opusu vidū.