VKKF sadala piešķirtos līdzekļus

Novembrī pirms valsts svētkiem izsludināti rezultāti virknei Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu un mērķprogrammu konkursu. To finansējums bija iespējams, pateicoties papildu naudas piešķīrumam no valsts budžeta līdzekļiem.

Māksla reģionos

Mērķprogrammas Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latvijas reģionos īstenošanai no budžeta grozījumiem tika novirzīti 249 038 lati, kas konkursa rezultātā piešķirti 74 projektiem. Tiem atvēlētās summas ir dažādas. Kā liecina VKKF informācija, nauda tikusi novirzīta arī nelieliem projektiem, piemēram, Balvu novada pašvaldības projektam Latvijas krāsainākā māksliniece piešķirts 391 lats. Savukārt lielāko finansējumu saņems daudznozaru mākslas festivāls Cēsis 2013 - 17 000 latu.

Šajā mērķprogrammā nauda atvēlēta vairāku teātru viesizrāžu programmu īstenošanai. Atbalstīti gan profesionālie teātri (Valmieras drāmas teātris un Daugavpils teātris - abiem pa Ls 4000), gan nevalstiskie teātri (apvienība Ars Nova, Teātris TT - abiem pa 2000 latiem, Dirty Deal Teatro - Ls 4800 u.c.) Nav aizmirsti arī muzikāli projekti, kas ar dažādām summām stiprināti diezgan kuplā skaitā. Tā Daiņa Kalna rīkotajiem XXI Opermūzikas svētkiem atvēlēti Ls 5000, savukārt vēl neatklātās Austrumlatvijas koncertzāles koncertu un izrāžu cikls bērniem un jauniešiem ieguvis 10 000 latu.

Finansējumu šajā mērķprogrammā saņems virkne ar vizuālajām mākslām saistītu pasākumu. Piemēram, Jūrkalnes laikmetīgās mākslas programmai piešķirts Ls 7000. Daugavpils projekts Laikmetīgā māksla Latgalē saņēmis Ls 12 000. Tikpat atvēlēts arī Starptautiskajai rezidenču programmai Serde. Vairāk nekā 27 000 latu atvēlēts dažādiem latviešu kino demonstrēšanas pasākumiem un kino festivāliem. Kinofestivāls RojaL 2013 konkursā ticis pie Ls 8000, savukārt Kinematogrāfistu savienības virzītais projekts Kino visiem un visur Latvijā saņems Ls 10 000. Turpināsies arī Latvijas filmu maratons reģionos, kam piešķirti Ls 5000.

Grāmatu iepirkums

Pēdējos gados kopš finanšu krīzes un ar to saistītajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem lielu neapmierinātību izraisīja nepietiekamās summas, ko valsts caur VKKF varēja atļauties novirzīt publisko bibliotēku grāmatu iepirkumam. Publiskajā telpā tās tika apveltītas ar visnotaļ ironiskiem komentāriem. Pateicoties budžeta grozījumiem, pēc ilgāka laika ir atjaunota mērķprogramma grāmatu iepirkumam, tai atvēlēta Latvijas apstākļiem paliela summa - Ls 100 000. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīs šim nolūkam atvēlētajiem septiņzīmju skaitļiem tā šķiet pamaza, tomēr, salīdzinot ar krīzes gadiem tepat Latvijā, progress ir vērā ņemams.

Mērķprogrammas konkursā atbalstu ieguvuši visi 27 projekti, tomēr atbalstāmo bibliotēku ir krietni vairāk, jo virkne projektu, spriežot pēc to nosaukumiem, aptver reģionus (Grāmatu iepirkums Valkas reģiona publiskajām bibliotēkām), novadus (Ludzas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes novadu krājumu kvalitātes uzlabošana), kur bibliotēku speciālistiem, pārredzot spēles laukumu attiecīgajā vietā, ir vieglāk virzīt pie lasītājiem tieši tur nepieciešamās grāmatas. Spriežot pēc VKKF mājas lapā publiskotajiem rezultātiem, piešķirtās summas svārstās no Ls 730 (minimālā) līdz Ls 6918 (maksimālā). Pārsvarā iepirkumiem piešķirtās summas ir robežās no 2500 līdz 4000 latiem. Lai kaut ko komentētu sīkāk, ir jāņem vērā tas, ka līdzās VKKF mērķprogrammai būtisku atbalstu savu publisko bibliotēku uzturēšanai sniedz vietējās pašvaldības, no kuru izpratnes bieži vien ir atkarīga bibliotēku sniegto pakalpojumu kvalitāte. Jebkurā gadījumā VKKF līdzekļi nav publisko bibliotēku vienīgais grāmatu iepirkumu avots, tā ir papildu summa vērtīgu grāmatu iepirkumam. Atliek vien cerēt, ka politiskā griba atbalstīt publisko bibliotēku vajadzības nebūs pārejoša un mērķprogramma Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām turpināsies arī ilgtermiņā, jo domāt, ka šāda programma varētu pastāvēt uz ierobežoto VKKF Literatūras nozares līdzekļu rēķina, ir absolūts naivums. Šai mērķprogrammai vienai pašai varētu novirzīt lielāko daļu visu VKKF līdzekļu, un arī tad bibliotēku vajadzības nebūtu pilnībā apmierinātas.

Latgales atbalsts

VKKF Kultūras programma Latgalē atbalstu guvuši 19 konkursā iesniegtie projekti. 3170 latu saņems Austrumlatvijas koncertzāles atklāšanas koncerts, VSIA Latvijas koncerti atvēlēti Ls 2500 1.-6. klašu audzēkņiem domātu koncertu rīkošanai, Latgalīšu kulturys Goda bolvai Boņuks 2012 ir piešķirti 2000 latu. Par šīs kultūras programmas līdzekļiem tiks izdotas vairākas grāmatas, atbalstītas filmas, rīkoti Latgaļu danči, atbalstīta Latgales literārā akadēmija, Latgales kultūras ziņu portāls, Stikla apstrādes tradīciju tālākapstrāde Līvānos. Spriežot pēc VKKF datiem, daļa šo projektu varētu būt nelieli, tāpēc virknei projektu piešķirtie līdzekļi nepārsniedz Ls 1000 robežu.

Literatūra

Atminoties 2012. gada sākuma ažiotāžu, iespējams, lielāko interesi sabiedrībā varētu raisīt Literatūras nozares projekta konkursa rezultāti. Patiesībā projekta konkursā sadalītie Ls 258 163 tika novirzīti iepriekšparedzamām lietām, kas līdzekļu neesamības dēļ neguva atbalstu iepriekšējo gadu konkursos. Pateicoties VKKF atbalstam, dienasgaismu ieraudzīs vācbaltu autoru: Ģertrūdes fon den Brinkenas romāns Nogrimusī zeme un J. M. R. Lenca grāmata Piezīmes par teātri. Aumeistars. Tiks izdoti Gunāra Priedes, Jāņa Akurātera raksti. 27 000 latu atvēlēti žurnāla Latvju Teksti izdošanai 2013. gadā, 40 000 latu novirzīti Latvijas Literatūras centram latviešu literatūras tulkošanai un izdošanai citās valodās. Atbalstu guvušas vairākas starptautiskas literāras konferences, 2013. gada dzejas dienu ievadprogramma, bibliotēku rīkotie literatūras veicināšanas pasākumi un rakstnieku iesniegtie projekti jaunu daiļdarbu radīšanai.

Līdz ar minēto mērķprogrammu un projektu konkursu rezultātu apstiprināšanu VKKF faktiski ir noslēdzis 2012. gadu. Vai fonds spēs izkāpt no krīzes režīma un produktīvi darboties nākotnē, tas pilnībā atkarīgs no politiskiem lēmumiem. Īsi pirms svētkiem, ar 55 balsīm par Saeima pieņēma 2013. gada budžetu. Jācer, ka tādi papildu līdzekļus atradušie pasākumi kā Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā, XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētki Gaudeamus, XI Skolēnu dziesmu un deju svētki netiks finansēti uz VKKF fonda nozaru finansējuma rēķina.

Mērķprogrammas

Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām

27 atbalstītie projekti, kopējā summa: Ls 93 197

Kultūras programma Latgalē

19 atbalstītie projekti, kopējā summa: Ls 22 000

Profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana Latvijas reģionos

74 atbalstītie projekti, kopējā summa: Ls 249 038

Avots: VKKF

Izklaide

Masu medijos laiku pa laikam parādās ziņas par “Rail Baltica” – tas ir Baltijas valstu simtgades projekts, kas būtiski un pozitīvi ietekmēs transporta pieejamību, tūrismu, ekonomiku un kopējo drošību. Daudzi ar nepacietību gaida šo iespēju. Igaunijas medijs “Postimees” atgādina, ka visās Baltijas valstīs dzelzceļi darbojas un jau šobrīd ar to palīdzību ir iespējams apmeklēt trīs Baltijas valstu galvaspilsētas.

Svarīgākais