Dizaina dienu izstādē skatāmas "20 Francijas dizaina ikonas"

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11.oktobra līdz 24.novembrim norisinās ikgadējā Dizaina dienu izstāde.

Šogad tā tapusi sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Divdaļīgā izstāde iepazīstina gan ar spilgtākajiem Francijas dizaina praugiem, kuri iesaistīti savdarbīgā "dialogā" ar Latvijas mākslinieku darbiem un izstādes apmeklētājiem.

Ceļojošajā izstādē "20 Francijas dizaina ikonas" apkopoti spēcīgākie 20.-21.gadsimtā franču dizaina skolas radītie objekti. Tie lauzuši ierastos kodus vai aizsteigušies priekšā laikam, ar nemainīgu vēlmi kalpot, savaldzināt un pārsteigt. 

Izstāde uzdod jautājumus par saikni ar attēlu, kas vairāk kā jebkad ir visuresoša dizaina pasaulē un kuru Rietumu sabiedrībā saprotam daudz plašākā nozīmē. Kas konkrētam izstrādājumam piešķir ikonas statusu – vēsture, arvien pieaugošs pieprasījums tirgū, slava, popularitāte lietotāju vidē vai amatieru atzinība? Bez šaubām, ka tas viss kopā. Nenoliedzami, tā ir arī priekšmeta spēja vizuāli simbolizēt savu laiku, nereti atvirzot otrajā plānā objekta praktisko funkciju.

Dizaina kritiķes Klēra Faijola (Claire Fayolle) un Hloē Braunšteina (Chloé Braunstein) uzskata, ka šodien vairs netiek vaicāts, vai priekšmets ir lietojams un vai no tā var gūt kādu labumu, bet gan, vai kāda priekšmeta detaļa var apliecināt pasauli vai runāt par to un sevi. Piemēram, izstādē apskatāmā Filipa Starka (Philippe Starck) citrusaugļu spiede „Juicy Salif” ir uztverama gan kā skulptūra, gan kā praktiski lietojama ierīce. 

Bet ko var teikt par instant classics spilgtajiem produktiem, kas nekavējoties ieņem savu vietu dizaina pasaulē, kā, piemēram, Patrika Norgē (Patrick Norguet) klubkrēsls „Rive Droite & Pucci” (2001, ražotājs „Cappellini”)? Vai šie izstrādājumi ieguvuši ikonas statusu pateicoties komerciālajai veiksmei un komunikatīvajam spēkam vai to simboliskajam vizuālajam tēlam?

Izstāde „20 Francijas dizaina ikonas” aicina izpētīt visus pazīstamākos franču dizaina darbības laukus – sākot no Filipa Starka līdz Oram Ito (Ora-Ito), no Ronana Buruleka (Ronan Bouroullec) līdz Patrikam Žuēnam (Patrick Jouin). Francijas dizains ir kļuvis slavens ar tā spēju ieviest ko jaunu, radoši izmantot sava laika attīstītākās tehnoloģijas un inovatīvus materiālus, tādējādi raksturojot valsti, kurā inženierzinātnei, radošumam un mākslai ir būtiska nozīme. Kā piemērus var minēt Ervana un Ronana Buruleku unikālo, dažādām ģeometriskām kombinācijām atvērto moduļu sistēmu „Aļģes”, kas ir īsta revolūcija telpas sadalē, Patrika Žuēna stereolitogrāfijas tehnikā radīto krēslu – kā simbolu jaunajām tehnoloģijām un 21. gadsimta dizaina iespējām.

Izstādes organizatori vēlējušies, lai izstādei Latvijā būtu ne tikai dekoratīvs raksturs, bet arī izglītojoša nozīme, tāpēc projektā līdzdarboties tika uzaicināti Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji un studenti, kuru radošais pienesums veido savdabīgu dialogu gan ar franču dizaina paraugiem, gan ar skatītājiem.