Ainārs Rimicāns: Kurš puika pagalmā nav skraidījis ar zobentiņu rokā

© F64

«Kurš puika pagalmā nav skraidījis ar koka zobentiņu rokā? Acīmredzot man tas nav pārgājis vai gluži otrādi – ir atgriezies! Cilvēkam dzīve iet pa spirāli, un runā, ka vecumdienās viņi atgriežas bērnībā. Varbūt tā tas ir arī šoreiz!» sirsnīgi smej keramiķis un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas docents Ainārs Rimicāns.

 Nupat Rīgas Porcelāna muzejā atklāta viņa personālizstāde Uzmanību, ass!, kurā aplūkojami daiļos porcelāna ietvaros tērpti metāla asmeņi.

Stāstot, kā attīstījās iecere par zobenu veidošanu, Ainārs teic, ka tā radās «kā jebkuram radošam cilvēkam, kurš nespēj sēdēt mierā, bet domā». «Idejas lido pa gaisu, un ir jāspēj tās savlaicīgi noķert,» viņš saka un atzīst, ka šoreiz tas izdevies, jo bažas par to, ka kāds cits varētu veidot ko līdzīgu, nav piepildījušās.

Pēc skaita 29 radīto ieroču stils ir raksturīgs Tālajiem Austrumiem – Ķīnai un Japānai. Velkot paralēles ar porcelāna dzimteni Ķīnu, Ainārs radījis šo zemju tradicionālo auksto ieroci, metālu ietērpdams krāšņi dekorētā porcelāna ietvarā, nežēlojot izmantotos materiālus. «Kāpēc es kā porcelāna mākslinieks nevarētu paspēlēties ar viņu ieroci un radīt ietvaru, kas organiski būtu saistīts?» viņš retoriski jautā un uzskaita, ka dekorāciju krāšņumu panācis, izmantojot zeltu, platīnu, porcelāna virsglazūras krāsas un dekolu (litogrāfijas tehnikā ar keramiskajām krāsām uz papīra tiražēts zīmējums). «Centos radīt atraktīvu un krāšņu mantu!» viņš smaidot kopsavilkumā teic.

Pārskatot savu radošo darbību šī gadsimta sākumā, Ainārs novērojis, ka viņam līdz ar pēdējo personālizstādi radies, kā viņš pats saka, īstens «džentlmeņa komplekts». Zobeni papildina 2002. gada personālizstādes Parādei stāties radītās porcelāna kaklasaites un 2009. gadā personālizstādē Kruīzs eksponētos porcelāna zābakus. «Man ir kaklasaite, ar ko uzpucēties, zābaki, lai nemirkst kājas, un zobens – drošs paliek nedrošs, lai neviens neuzdrošinās uzbraukt keramiķiem,» viņš labsirdīgi smejas un vilcinās apstiprinoši atbildēt, vai pastāv iespēja papildināt šo nejauši radušos komplektu ar vēl kādiem aksesuāriem. Starp citu, Aināra radītās porcelāna kaklasaites viesojušās Grieķijā, Atēnās, olimpisko spēļu laikā, savukārt zābaki 2007. gadā piedalījās Korejas pasaules keramikas biennālē, kur viņš bija vienīgais pārstāvis no Latvijas. Bet jautāts, vai džentlmeņu komplektam sekos lēdiju, Ainārs atzīst, ka daudzas sievietes par to interesējas, tāpēc «varbūt jāņem dāmu vēlmes un ietikumi vērā». Tomēr keramiķis pauž, ka viņam ir grūti runāt par tālākiem mērķiem, jo šobrīd koncentrējas uz personālizstādi Uzmanību, ass!, kas ir arī mākslinieka jubilejas izstāde – 23. februārī Ainārs svinēja 50 gadu jubileju. Viņš smaidot stāsta, ka citi svin pie svētku galda un pirtīs, bet radošie cilvēki to dara caur saviem izpausmes veidiem – aktieri izrādēs, dziedātāji koncertos, bet mākslinieki izstādēs.

Ainārs vairākus gadus māca studentus Latvijas Mākslas akadēmijā un māk teikt, ka studenti ir radoši, atraktīvi un atraisīti. «Keramiķu arodam ir raksturīgs smags darbs,» viņš saka un atzīmē, ka ir jāiegulda daudz darba, lai iegūtu, piemēram, mazu, glītu un ziediņiem klātu tasīti. Sarežģītības un grūtības pakāpes dēļ šķiet, tas ir īsts vīriešu arods, par ko Ainārs nopietni nenopietni saka: «Vēsturiski veči skrēja pa mežu pakaļ bifelim, un sievietes mājās taisīja podiņu, kurā pēc tam uzcept medījumu. Vajadzētu būt tā, ka tas ir vīriešu darbs, bet, godīgi sakot, mūsu Keramikas nodaļā mācās praktiski vien meitenes, jo no divdesmit pieciem studentiem tikai trīs ir puiši. Varbūt atkal atgriežas laiki, kad sievietēm jāsēž pie ugunskura un jātaisa podiņš, kurā uzvārīt putru.

Izklaide

Pagājušajā nedēļā tika publiskoti LTV konkursā “Supernova” pusfinālā iekļuvušo vārdi, tātad drīzumā pāri mums gāzīsies šo izcilnieku dziesmu gūzma, jo viņi tās beidzot var laist apritē, nebaidoties no “Supernovas” nolikumā ierakstītajām sankcijām. Pirmais pieteikums – Marta ar dziesmu “Lovable”.