"Arsenālā" izskanēs Arnolda Šēnberga melodrāma "Mēness Pjero"

Šovakar plkst.18 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādes "1914" noslēgumā notiks daudzpusīgā mākslinieka, izcilā ekspresionisma pārstāvja Arnolda Šēnberga melodrāmas "Mēness Pjero" atskaņojums starptautiska kameransambļa izpildījumā.

 Projekts "1914" ir veltījums Pirmā pasaules kara simtgadei, kurā autentiskas kultūras mantojuma liecības veido savu īpašu stāstu par pagrieziena punktu pasaules vēsturē. Ekspozīcija atspoguļo 20.gadsimta sākumā un Pirmā pasaules kara laikā valdošās avangarda idejas vizuālajā mākslā. Muzikāla performance projekta noslēgumā iezīmēs izstādes kulmināciju, augstā emocionālā pakāpē paceļot tās tematiku un paustos problēmjautājumus, saplūdinot mākslas un vēstures kontekstu ar skaņdarba ideju, vēstījumu un tapšanas laiku.

Ievērojamā Austrijas komponista, gleznotāja un literāta, Jaunās Vīnes skolas pamatlicēja, viena no izcilākajiem 20.gadsimta mūzikas reformatoriem un pedagogiem Šēnberga (1874-1951) meistardarbs "Mēness Pjero" jeb "Trīsreiz septiņi dzejoļi no Albēra Žiro "Pierrot lunaire"", op. 21, tapis 1912.gadā Pirmā pasaules kara priekšnojautās un tiek atzīts par vienu no ekspresionisma virziena pirmajiem paraugiem mūzikā. Pēc žanra tā ir melodrāma dziedātājai un pieciem mūziķiem, kas pārmaiņus spēlē septiņus instrumentus - flautu, klavieres, vijoli, čellu, altvijoli, klarneti un basklarneti. Darbā skan beļģu simbolista Albēra Žiro (1860-1929) teksts Otto Erika Hartlēbena (1864-1905) brīvā vācu valodas tulkojumā.

Dziesmu cikla galvenais tēls Pjero, kurš atrodas uz prāta un ārprāta robežas, ir tipisks delartiskās komēdijas personāžs un atspoguļo laikmeta garu, izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kur 19.gadsimta nogales optimisma vietā nāk dziļa skepse un neticība cilvēces progresam. Stāsta pamatnoskaņa ir metafizisks nemiers, ilgas pēc zudušiem ideāliem, kas slēptas zem ironijas maskas. Pjero māc iedomas, vīzijas, izbailes, vokālajā partijā izmantoti gan čuksti, gan kliedzieni, ritmiski precīzi, bet augstuma ziņā aptuveni sekojot dziedrunas ("Sprechsgesang") apzīmējumiem. Mūzika ir aforistiska, grafiski skaidra, lineāra, katra partija ir diferencēta, tembrāli niansēta un daudzveidīga, daudzas daļas nenoslēdzas, bet itin kā "izgaist" klusumā.

Šēnberga "Mēness Pjero" ir reti iestudēts skaņdarbs gan Latvijas, gan pasaules mūzikas vidē. Līdz ar to melodrāmas atskaņojums LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" būs vienreizēja iespēja pieredzēt šo meistardarbu Latvijā starptautiskas radošās komandas izpildījumā, kuru veidos soprāns Baiba Bartkeviča, pianiste Herta Hansena, vijolnieks un altists Raimonds Melderis, čellists Ivars Bezprozvanovs, klarnetists Ints Dālderis un flautiste Anete Toča. Režisors ir Jans Ritsema no Nīderlandes.

Koncerta ieejas biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" kasē. Koncerta dienā biļetes nopērkamas līdz plkst.16.45.

Kā ziņots, Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā iekļautā izstāde "1914" "Arsenālā" būs skatāma līdz rītdienai, 20.aprīlim.

Svarīgākais