Varēs aplūkot Ilmāra Blumberga personālizstādi ''Stikla pērlīšu spēles''

No 14.janvāra "Rīgas galerijā" būs aplūkojama Ilmāra Blumberga personālizstāde ''Stikla pērlīšu spēles''.

Personālizstādē ''Stikla pērlīšu spēles'' tiks eksponēti mākslinieka glezniecības darbi, asamblāžas, objekti. Šajos darbos mākslinieks neaprobežojas ar mākslā ikdienišķiem materiāliem, bet izmanto plašu, krāsainu un neordināru materiālu klāstu - sveķus, plastmasu, koku, ogli, stiklu, dažādus organiskus materiālus, banālus ready-made objekti - pērlītes, plastmasas figūriņas un citus.

Ilmāru Blumbergu var uzskatīt par spēcīgāko mītiskās domāšanas pārstāvi Latvijas mākslā. Viņa tēma mākslā ir cilvēks un tā eksistence, mākslas izpētes objekts - dzīve un nāve. Mākslinieka darbos allaž mijas simboliskais ar ironisko. Aktuālajā izstādē tas izpaužas absurdo tekstu ("Draugs meklē pērles", ""K čortu soģeržaņije, žmi na formu" Vitja'', "Dzīvē nav prieka, izlasi korānu", "Brīvība - tas ir bīstami" u.c. ) ieviešana mākslas darbos, bet jāatceras, tie ir "iz dzīves" -citāti, grafiti, lozungi.

Izstādes nosaukums atsauc atmiņā H.Heses kulta romānu ''Stikla pērlīšu spēles'' (1946), kura sižeta pamatā Kastīlijas provinces daiļo mākslu darītāji un viņu nebeidzamā spēle. Blumberga gadījumā svarīgāks šķiet Johana Heizinga filozofiskā traktāta "Homo Ludens" ("Spēlējošais cilvēks"), jo Blumbergs "spēlējas" ar mākslas un eksistences pamatprincipiem. Pasaules izcilāko mūziķu, dzejnieku un filozofu domām.

"Šodien vienota kultūras principa, kas centrētos noteiktā mērķī, nav, tāpēc izstādes nosaukumā parādās daudzas "spēles". Kodols mākslai nav nosaucams viens. Tas ir daudzpolārs, un nav klasificējams tik skaisti, kā bija Hesam. Nav īsti skaidri paši būtiskākie noteikumi, kas tā māksla ir. Turklāt pastāv jautājums par to, vai sabiedrībai spēle un spēlētāji vispār ir vajadzīgi?," uzskata I.Blumbergs.

Izstāde ietver arī Blumberga veltījumu Mocarta operai "Burvju flauta", pie kuras mākslinieks bija sācis strādāt jau 1998. gadā kopā ar izcilo krievu režisoru Juriju Ļubimovu. Darbs pie šīs tēmas ticis prezentēts dažādos variantos - kopā ar Viesturu Kairišu tapušajā inscenējumā LNO "BURVJU FLAUTA", multimediju izstādē Latvijas nacionālā paviljonā "49. Venēcijas biennālē" izstādē 2001.gadā, un nav pārtrūcis līdz šim brīdim.

Ilmārs Blumbergs dzimis 1943.gadā Rīgā.