SARUNA: Dizains jeb daudzgalvainas iespējas

«Mums ir dažādas tautas manifestācijas, piemēram, dziesmu svētki ir nemateriālās kultūras manifestācija, kad no lielā kopuma spējam parādīt būtiskāko un labāko, fiksēt esošo situāciju un manifestēt iespējamos nākotnes centienus. Līdzīgi esam domājuši, gatavojot Dizaina manifestāciju,» saka Barbara Ābele, viena no Latvijas laikmetīgā dizaina izstāžu cikla Dizaina manifestācija organizētājām.

Šobrīd Latvijas laikmetīgā dizaina izstāžu cikla Dizaina manifestācija ietvaros apskatāmas divas izstādes – Humanizācija (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā) un Informācija (Latvijas Mākslas akadēmijā). Cikla pirmā izstāde Reputācija ir ierīkota Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, tā apmeklētājiem būs pieejama pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, bet cikla pēdējā izstāde – Situācija – rudenī būs aplūkojama Latgales vēstniecībā Gors. Paralēli izstādēm šobrīd notiek dažādi pasākumi – lekcijas, diskusijas, modes skates un pastaigas jeb dizaina tapšanas procesa atklāšana grafikā, interjerā, produktu un ēdiena dizainā. Plašāku informāciju var iegūt projekta mājaslapā internetā www.dizainamanifestacija.lv.

– Ir dažādi centieni no profesionālajām organizācijām, kas rīko dažādus, arī starptautiskus pasākumus, arī reklāmas kopiena ir spēcīga, kas ik gadu rīko konkursu Adwards. Latvijas investīciju aģentūrai ir dažādas programmas, arī tādas, kas atbalsta piedalīšanos dažādās izstādēs un jaunu produktu izstrādē. Ja skatāmies uz kopumu, centieni ir labi, bet šī ir iespēja vienlaikus eksponēt to, ar ko dizains strādā, un neatkarīgās Latvijas laikā tāda ir pirmo reizi. Kultūras ministrijai ir nopietna kultūras politika Radošā Latvija, katrai nozarei ir «iezīmēts» finansējums valstisku nozīmīgu pasākumu veidošanai. Bija loģiski izstāžu ciklu Dizaina manifestācija rīkot gada pirmajā pusē, lai varētu paspilgtināt Latvijas prezidentūru, jo gada otrajā pusē parasti notiek visi nozares notikumi – Dizaina dienas, Gada balva dizainā...

– Raksturojiet, lūdzu, katru no izstādēm.

– Reputācija – 19 lielformāta izdrukas tiem dizaina darbiem (produktu, iepakojuma, grafikas, modes, interjera, mobilo lietotņu un dizaina menedžmenta jomā), kuri ieguvuši prestižas balvas starptautiski atzītos dizaina konkursos. Piemēram, trīs gadus pēc kārtas mūsējie ieguvuši prestižo reddot design award balvu produktu dizainā. Kannās, ko daudzi asociē tikai ar starptautiskā kinofestivāla norises vietu, notiek prestižākais Eiropas reklāmas festivāls Cannes Lion. Arī tur esam ieguvuši balvas – sudraba un bronzas lauvas. Mūsējie saņēmuši apbalvojumus arī Art Directors Club Europe, Festival of Fashion and Photography, Design Management Europe Award, SEGD Global Design Award, iF Product Design Award...

– Kāpēc dizaineri plaši un skaļi nestāsta par savām balvām, kā, piemēram, to dara kino joma, arī sportisti?

– Tas ir aktuāls jautājums. Esam pārāk klusi. Lai gan arī mediji nav pārāk atsaucīgi, laikam tas stereotips – dizains ir māksla un kultūra, un kultūra nav šī laika prioritāte – ir pārāk dziļi iesakņojies.

– Tad izstādi Reputācija varētu nosaukt kā «labākie no labākajiem» jeb mūsu slavas aleju.

– Ambīcijas tādas ir. Starp citu, ja šodien būtu jātaisa šī izstāde, tad godalgoto dizainu skaits būtu lielāks, jo šiem izcilniekiem piepulcējušies vēl daži, arī čekas mājā pērn eksponētā izstāde 10 lietu stāsti par cilvēku un varu.

– Kā jūs raksturotu Humanizāciju un Informāciju?

– Ekspozīcijā Humanizācija apskatāmi vairāk nekā 130 Latvijas dizaina produktu un pakalpojumu paraugi. Šie objekti tiek izkārtoti sešās dzīves telpās, kas simbolizē mūsu dzīves ritmu vai mājvietu – Kustība, Bērnība, Darbs, Mājoklis, Maltīte un Tīrība. Ar šo ekspozīciju vēlamies rosināt diskusiju par ikkatra – indivīda, uzņēmēja, pašvaldības un valsts – tiesībām uz dizainu, tiesībām uz kvalitāti vārda visplašākajā nozīmē. Arī tiesībām to lietot ikkatrā jomā – privātā vai publiskā, sadzīves vai formālā, jo ikvienam ir tiesības dzīvot labākā un sakārtotākā pasaulē neatkarīgi no vietas, laika, vecuma, dzimuma un citiem nošķīrumiem. Ar šo ekspozīciju mēs pierādām, ka esam pašpietiekami – ja vien mēs vēlētos, tad varētu dzīvot tādā dzīves telpā, kurā viss darināts no Latvijā ražotiem produktiem – unikāliem, ar rokām darinātiem un industriāli ražotiem.

Savukārt ekspozīcija Informācija ir veltīta informācijas dizaina dažādiem aspektiem – iepakojumam un informācijai uz tā, identitātēm, grāmatu grafikai, publikāciju dizainam, navigācijas dizainam, infografikām, digitālajiem rīkiem, epakalpojumiem un interaktīviem un digitāliem risinājumiem – interneta vietnēs, platformās, vides objektos un zīmolu kampaņās utt. Izstādīto darbu kopums ir tikai neliela daļa no Latvijas dizaineru radītajiem izcilajiem darbiem, kurus vieno kvalitāte un atbildība pret grafikas dizainu. Objekti izkārtoti uz 45 reizes palielinātām A4 lapām, eksponējot grafikas dizaina izpausmes 11 dažādās jomās.

Esence no visām izstādēm rudenī būs aplūkojama Latgales vēstniecībā Gors, un mēs būtu ļoti priecīgi, ja citas Latvijas pašvaldības spētu atrast finansējumu un aicinātu šo kompakto izstādi arī pie sevis; būtu labi, ja tā izceļotu cauri vismaz visiem reģioniem. Tas sekmētu cilvēku izpratni par dizainu, mazinātu mītus, kas saistīts ar to, mudinātu lietot Latvijā ražotus produktus un pakalpojumus, arī apzināties savas tiesības uz dizainu, spētu tās formulēt un pieprasīt tiesības uz labāku dzīvi. Sociālantropologi ir radījuši labu vārdu – labbūtība, ko mēs izmantojam tik plaši lietotā angļu vārda wellbeing (tulkojumā – labklājība) vietā. Labbūtība – trāpīgs jēdziens, kas automātiski nenozīmē finansiālu labumu, bet gan – justies ērti, droši, būt līdzdalīgam, būt uzklausītam – mūslaikos tās visas ir dizaina sastāvdaļas.

– Ar vienu akciju sabiedrības izpratni kardināli taču nevar mainīt.

– Protams, bet var iešūpot gaisu un iedvesmot. Arī pašiem šīs jomas profesionāļiem ir jābūt uzstājīgākiem un precīzākiem savas varēšanas un prasmju formulēšanā, arī līdzdalīgākiem.

– Kas palicis neietverts šajās izstādēs?

– Vides aspekti. Ir būtiski runāt par to pēdu, ko mēs kā indivīdi, rūpniecība un pakalpojumi atstājam uz zemes, kādā veidā mēs izmantojam resursus, vai tie tiek importēti, cik mēs patērējam to pārvadāšanā, kas notiek ar lietām pēc to dzīves cikla jeb nāves, proti, kā spējam tās reciklēt? Mums jāveidojas par atbildīgu sabiedrību, tajā arī dizains ir līdzdalīgs.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Eiropā zināmā mērā noslēdzās periods, kurā tika ražotas vienkārši mantas, kuru trūka patērētājam. Tagad pirktspējīgais patērētājs, kādi esam arī mēs, vairs nepērk tikai tāpēc, ka nav. Piemēram, ja pirmo veļas mašīnu pērk tāpēc, ka tā vienkārši ir nepieciešama un ir gandrīz vienalga, kāda tā ir, tad, pērkot to otro reizi, patērētājs jau labi zina, kādai tai jābūt no lietotāja pozīcijām. Pasaulē šobrīd daudz diskutē par to, kādēļ ir jātērē resursi, ražojot produktu, kas ražotāju savstarpējas sacensības dēļ pārblīvēts ar tehnoloģiskām iespējām, ja cilvēkam ir nepieciešamas dažas galvenās funkcijas.

– Stereotipiem ir milzīgs spēks. Vai Latvija var kļūt par laba dizaina valsts stereotipu līdzīgi kā Skandināvijas valstis?

– Mums jau ir labs dizains, ja mēs tikai spētu to labāk izmantot un lietot. Esam domājuši par to, kā dizains varētu tikt uzskaitīts, respektīvi, mērīta dizaina pievienotā vērtība produktos un pakalpojumos. Esam uzsākuši sarunu ar statistikas pārvaldi, jo stereotips, ka dizains ir tikai radoša izpausme un arī māksla savā veidā, neļauj vērtēt dizainu kā ekonomisku kvalitāti. Lai gan citas valstis to dara, attiecinot to ne tikai uz produktu un pakalpojumu ražošanu, bet arī uz visām citām jomām. Starp citu, mūsu valstī dizaina tradīcija saistās ar mākslas izglītību, bet citviet pasaulē tas var būt piesaistīts citai jomai. Piemēram, industriāli labi attīstītās valstīs dizains ir ekonomikas ministrijas pārziņā, tā ir dāņiem un arī somiem, lai gan pēdējiem atbildība par dizainu ir sadalīta gandrīz starp visām ministrijām, jo dizains nav tikai mantas, priekšmeti, lietas, jauni produkti, teiksim, sadzīves tehnika, mēbeles, mode, bet arī tādi produkti, kas patiesībā ir pakalpojumi, respektīvi, nemateriālais dizains, piemēram, stratēģijas. Smukums dizainā ir rezultāts, primārais ir funkcionalitāte, ērtība, drošība un atbildība pret vidi un cilvēkiem. Piemēram, ja iesiet ārā no ēkas un paklupsiet, tad tas būs slikta dizaina piemērs. Dizains nozīmē risināt problēmas, tas nozīmē precīzi projektēt, paredzot gan cēloni, gan arī sekas. Labs dizains sniedz labāku dzīves kvalitāti. Studentiem gan Mākslas akadēmijā, gan banku augstskolā to arī mācām, ka dizains ir daudzgalvainas iespējas jebkurā nozarē.