Latvieši. Lutera faktors

NE TIKAI RELIĢISKS NOTIKUMS. Izstādes kurators, vēsturnieks Gustavs Strenga: «Luterānisms nav tikai reliģisks notikums. Veidojot izstādi Luters. Pagrieziens, mēģinājām uzsvērt, ka tā nebija katoļu baznīcas iekšējā lieta, bet fenomens, kas ietekmēja mūsu kultūru.» © F64

«Veidojot vēsturiskas izstādes, visgrūtāk ir parādīt konkrēta laikmeta kontekstu,» uzskata vēsturnieks un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aplūkojamās izstādes Luters. Pagrieziens kurators Gustavs Strenga. Izstāde veltīta 500 gadiem kopš reformācijas sākuma, tajā īpaši akcentēta reformācijas lielā ietekme uz latviešu valodu un kultūru.

«Runājot par luterānismu, latviešu kontekstā ir svarīgi uzsvērt, ka 1525. gadā Rīgā izveidojās kaut kas pilnīgi jauns - divas latviešu draudzes, tajās attīstījās rakstītā latviešu valoda. Pirms tam pilsētā nebija etniskā dalījuma, viduslaiku pilsētā etniskā piederība nebija svarīga - katrs runāja savā valodā, bet visi sapratās, savukārt dievkalpojums notika latīņu valodā. Latviešu nācija dzimst 19. gadsimtā, bet 16. gadsimta sākumā, veidojoties latviešu draudzēm, latvieši parādās kā etniska vienība, un tajā laikā var runāt par tautas dzimšanas brīdi,» saka Gustavs Strenga. «Luteram ir milzīga nozīme latviešu, arī citu mazu nāciju vēsturē. Luters uzskatīja, ka baznīcā ir jāsludina tautai saprotamā valodā, bet tajā brīdī tas nebija gluži pašsaprotami. Tādējādi radās vajadzība pēc rakstītiem tekstiem tā saucamajās mazajās valodās, ne tikai «elites» valodās. Droši varam teikt, ka tas ir mūsu rakstītās kultūras sākums. Ja skatāmies ilgtermiņā - 19. gadsimta beigās luterāņu apgabalos Kurzemē un Vid-zemē apmēram 98 procenti pieaugušo iedzīvotāju prasa lasīt, savukārt katoliskajos apgabalos Latvijā lasītpratēju skaits bija vien ap 50 procentiem, jo «katoliskajā garīgumā» lasīšanas process nebija tik būtisks. Protams, ietekme ir «izmērāma» tikai ilgtermiņā. Nevar nepieminēt arī luterānisma ietekmi uz mūziku, dziedāšanu - mums kā nācijai, kas sevi uzskata par dziedošu, tas īpaši svarīgi.»

Izstāde Luters. Pagrieziens ir veidota kā stāsts par Luteru, viņa mācību un to, kā reformu kustība 16. gadsimta sākumā izplatījās Eiropā, salīdzinoši ātri sasniedzot arī Rīgu Livonijā. Izstāde iepazīstina ar dievbijību Eiropā un Reinas ielejā pirms reformācijas, rādot unikālus viduslaiku sakrālās mākslas darbus un kulta priekšmetus. Par Lutera personību un reformācijas sākumu Vitenbergā 1517. gadā stāstīts ar šīs kustības galvenā medija - iespiestās grāmatas - palīdzību. Būtiska vieta izstādē ierādīta stāstam par pirmajiem rakstītajiem un iespiestajiem tekstiem latviešu valodā, kas tapuši Lutera mācības ietekmē. Vienlaikus izstādē redzamas 16. gadsimta 20. gados iespiestās, Rīgai domātās grāmatas, kuras parāda, cik šī laikmeta kontekstā ātri Lutera vēsts sasniedza rietumu kristīgās Eiropas perifēriju - Livoniju. Izstādē redzami gan mākslas objekti - katoļu baznīcas kulta priekšmeti, gan grāmatas. Mākslas priekšmeti deponēti no Latvijas muzeju kolekcijām - Rundāles pils muzeja un Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja.

Izstāde Luters. Pagrieziens Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma līdz 4. februārim. Skatītāju tikšanās ar izstādes kuratoru, vēsturnieku Gustavu Strengu notiks 10. janvārī, lekcijas tēma Luters un latvieši, bet ar izstādes kuratoru, vēsturnieku Andri Levānu - 24. janvārī, lekcijas tēma - Aizliegtais Luters. Lutera attēli. Savukārt 17. janvārī sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā notiks diskusija par cilvēka brīvību.



Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.

Svarīgākais