Piekritīsiet – mēdzam mediķiem norādīt, ka viņiem jāievēro Hipokrata zvērests. Bet kas tas ir un kas tajā teikts? Un atkal jau – piekritīsiet, ka lielākā daļa no mums to nezina, vai ne?
Pievērsīsimies Nacionālajai enciklopēdijai: «Hipokratiskais zvērests - svinīgi dots solījums, ko sniedz medicīnas, zobārstniecības u.c. veselības aprūpes studiju programmu absolventi vai nu latīņu, vai kādā no nacionālajām valodām.
Hipokratiskais zvērests ir svinīgi dots solījums, kurā nosaukti ārsta ētikas pamatprincipi un pienākumi un kas veidots pēc hipokratiskā korpusa (līdz mūsdienām saglabājusies sengrieķu valodā tapušu medicīnas darbu kolekcija) traktāta «Zvērests» (Ὅρκος) tradīcijām.»
Kādi tieši ir ētikas pamatprincipi un pienākumi, ir atkarīgs nevis no Hipokrata, kā moderni sacīt - uzstādījumiem, bet no valsts, kurā tie definēti. Šie principi un pienākumi turklāt tiek regulāri atjaunoti, līdz ar to zvērestam vai solījumam ir dažādas versijas dažādās valodās.
Visbiežāk zvēresta teksts ticis mainīts tāpēc, ka laika gaitā mainījušies ārsta ētikas pamatprincipi un pienākumi. Pat ja zvērestam nav juridiska spēka, būtu neparasti, ja ārsts solītos nekad neoperēt - lai notiek kas notikdams.
Hipokratiskā korpusa traktātā «Zvērests» tiek apsolīts neveikt abortu un eitanāziju. Tagad jaunākajā Ženēvas deklarācijas hipokratiskā zvēresta versijā netiek pieminēts ne aborts, ne eitanāzija, toties tiek pateikts, ka tiks respektēta pacienta autonomija un pašcieņa un visaugstākajā cieņā tiks uzlūkota cilvēka dzīvība.
Šā gadsimta sākumā Latvijā notika diskusijas par to, vai ārstam ir tiesības atteikties veikt abortu, un bija mediķi, kuri teica: nē, es to nedarīšu, meklējiet citu ārstu! Tomēr Latvijā legāls aborts bija un ir atļauts un tiek nodrošinātas iespējas to veikt. Daži atsaucās uz piekto bausli “Tev nebūs nokaut”. Jānorāda, ka hipokratiskajā zvērestā jau sen nefigurē jelkādas norādes ne uz reliģiju, ne dievībām.
Pārkāpjot kādus no ētikas pamatprincipiem, var tikt ierosinātas disciplinārlietas, kuru bēdīgākais rezultāts mediķim - licences zaudēšana. Taču tas parasti var notikt nevis hipokratiskā zvēresta neievērošanas dēļ, bet gan konkrētās ārstniecības iestādes ētisko principu neievērošanas dēļ. Tātad zvērestam vai solījumam ir simboliska nozīme.
Solījums pacientam un sev
Kā mūsdienās skan hipokratiskais zvērests? Lūk, jaunākā Ženēvas deklarācijas zvēresta versija.
Ārsta solījums
Kā medicīnas profesijas pārstāvis:
es svinīgi solu visu savu dzīvi veltīt kalpošanai cilvēcei;
mana pacienta veselība un labklājība man allaž būs vissvarīgākais;
es respektēšu sava pacienta autonomiju un pašcieņu;
visaugstākajā cieņā es uzlūkošu cilvēka dzīvību;
es nepieļaušu, ka manu profesionālo pienākumu izpildi iespaidotu pacienta vecums, slimība vai nespēja, reliģiskā pārliecība, etniskā izcelsme, dzimums, pilsonība, politiskā piederība, rase, seksuālā orientācija, sociālais stāvoklis vai jebkādi citi apsvērumi;
es glabāšu noslēpumus, kas man uzticēti, - pat pēc pacienta nāves;
es veikšu savus profesionālos pienākumus pēc labākās sirdsapziņas un godprātīgi saskaņā ar labu medicīnisko praksi;
es veicināšu ārsta profesijas godu un cildenās tradīcijas;
es izturēšos ar pienācīgu cieņu un pateicību pret saviem skolotājiem, kolēģiem un studentiem;
es dalīšos ar savām medicīnas zināšanām pacienta un veselības aprūpes pilnveidošanas labā;
es gādāšu par savu veselību, labklājību un spēju attīstīšanu, lai nodrošinātu visaugstākajām prasībām atbilstošu ārstēšanu;
es neizmantošu savas medicīnas zināšanas cilvēktiesību un pilsonisko brīvību pārkāpšanai, pat ja man tiks draudēts.
Šo solījumu es dodu svinīgi, no brīvas gribas un apliecinu ar savu godavārdu.