26.oktobra jubilārs: Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis

«Jā, piedzimšanas diena ir zināms pieturas punkts, no kura kaut kas ir sācies, un kaut kādas netveramas skumjas šajā laikā parasti uznāk, jo kaut kas beidzas un atkal kaut kas jauns sākas,» atzīst šodienas jubilārs aktieris Armands Kaušelis © Foto Edgars POHEVIČS, Liepājas teātra publicitātes foto

«Kaut kā vairs negribas dzimšanas dienu svinēt. Jo vairāk gadu paliek, jo vairāk šī diena asociējas ar vecumdienām,» nosmej Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis. Viņu šodien sveicam 34. dzimšanas dienā!

«Ja dzimšanas diena iekrīt laikā, kad ir mēģinājums vai izrāde, kādu torti kopā ar kolēģiem jau parasti apēdam, bet šodien ir brīvdiena, tāpēc droši vien būšu pa mājām – kopā ar saviem puikām un draudzeni. Varbūt kāds atnāks ciemos, bet tā speciāli nevienu neesmu aicinājis. Nosvinēsim pa mierīgo,» stāsta šodienas jubilārs, atzīstot, ka viņam absolūti nav noskaņojuma īpašai svinēšanai.

«Jā, piedzimšanas diena ir zināms pieturas punkts, no kura kaut kas ir sācies, un kaut kādas netveramas skumjas šajā laikā parasti uznāk, jo kaut kas beidzas un atkal kaut kas jauns sākas. To tā grūti pat izskaidrot. Ir rudens, krīt lapas, mainās pat gadalaiki... Kaut kas tajā visā ir. Jā, sajūtu līmenī manī kaut kas mainās, bet – ir skumīgi,» aktieris atzīst. Un viņš neuzskata, ka dzimšanas diena ir kādi īpaši svētki, kas noteikti jānosvin. «Filozofiski runājot, ja tu esi dzīvs, tev svētki ir katru dienu!»

Armandam Kaušelim šī ir jau 11. sezona teātrī, un viņam tā iesākās ar Dumiķīša lomu Rasas Bugavičutes un režisora Dž. Dž. Džilindžera kopdarbā – mūziklā Sniegbaltīte un septiņi rūķīši (pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem, ar Kārļa Lāča mūziku), kas savu pirmizrādi piedzīvoja 30. septembrī. Šobrīd aktieris ir no mēģinājumiem brīvs, tie turpināsies decembrī pie režisores Gaļinas Poliščukas, kura Liepājas teātrī iestudēs Torntona Vaildera darbu Mūsu pilsētiņa, kas būs pielāgots mūsdienām un stāstīs par Liepāju un tās cilvēkiem. Šā iestudējuma pirmizrāde plānota 29. janvārī.

No repertuāra izrādēm Armandam Kaušelim ir lomas arī izrādē pieaugušajiem Zelta pods (Hērbrands), muzikālajā izrādē bērniem Sprīdītis (Austriņš, Milzis Lutausis, Pirmais galma kungs) un mūziklā Pūt, vējiņi! (Puisis). «Nav pārāk daudz,» viņš atzīst.

Aktieris atklāj, ka līdztekus darbam teātrī viņš jau daudzus gadus muzicē muzikālajā apvienībā Aģenti – kopā ar kolēģiem Edgaru Pujātu un Marģeri Eglinski. «Edgars gan ir pagājis drusciņ malā, tagad uzstājamies vairāk ar Marģeri. Mācāmies jaunas dziesmas, ar ko papildināt mūsu koncertprogrammu. Jā, šobrīd vairāk koncentrējos uz koncertiem,» stāsta Armands Kaušelis. Viņš arī atklāj, kā pavada savu brīvo laiku: «Man ļoti patīk skatīties kino – ne to, ko rāda televīzijā. Es pats izvēlos – vai pēc režisora, vai žanra. Tas paņem daudz laika. Paspēlēju ģitāru. Paskrienu. Uzspēlēju basketbolu. Bet ne pie kā tā ļoti nepieķeros, jo mans režīms ir pakārtots teātrim – kad nāk ārā izrāde, mēnesi pusotru esmu praktiski tikai teātrī.»

Aktieris neslēpj, ka pēdējā laikā viņam darbu ir maz, tāpēc brīvā laika sanāk diezgan daudz. «Šad tad aizbraucu uz pirti. Sakopju māju. Daru arī visādas praktiskas lietas. Ko darīt jau vienmēr ir,» viņš saka un priecājas, ka šodien, dzimšanas dienā, ir brīvs, jo tas nozīmē arī to, ka viņš varēs būt kopā ar saviem dēliem – deviņus gadus veco Magnusu un Kristianu, kuram ir pieci gadi. «Tā dzīvē ir sanācis, ka mēs nedzīvojam kopā, bet, kad vien man ir brīvs, es aizskrienu viņiem pakaļ.»

Taujāts, ko viņam šodien novēlēt, Armands Kaušelis atteic, ka ikdienā jau par to nedomā, kas būtu vajadzīgs, – tikai iet un dara, kas jādara. «Varbūt lielāku materiālo stabilitāti. Tas noteikti skan stulbi, bet – tas ir svarīgi,» viņš nosaka un piebilst, ka teātrī vairāk darba arī gribētos. «Ko vēl? Viss pārējais jau man ir. Viss notiek!»



Izklaide

Kultūrvietā “Hanzas perons” pagājušās nedēļas nogalē norisinājās “Austras balvas 2024” pasniegšanas ceremonija, kas beidzās ar nelielu (daudziem pat lielu) pārsteigumu – par prestižās balvas ieguvējiem kļuva jau daudzus gadus nepastāvošā grupa “kuba”, kura šovasar izdeva pirms diviem gadu desmitiem radītus ierakstus. Kā tā? Pavērsim priekškaru.

Svarīgākais