«Kā zināms, teātris – tā ir diagnoze. Franču rakstnieks Marķīzs de Sads ir teicis: kā var slimnieku piespiest ārstēties, ja slimība viņam sagādā baudu. Un man šī slimība sagādā baudu...» saka Latvijas Leļļu teātra aktrise Audra Pētersone. Viņai šodien dzimšanas diena!
«Visskaistākās dzimšanas dienas bija bērnībā, kad jau no Jaungada tika skaitīti mēneši, nedēļas un dienas, kad ļoti tika gaidīti ciemiņi un dāvanas. Bet iet gadi un vērtības mainās un, ja bērnībā varēju priecāties par magnetofonu vai džinsa biksēm, tad tagad, skatoties uz to, kas notiek pasaulē – zemestrīces, lidmašīnu avārijas, terorakti –, esmu sapratusi, ka lielākā vērtība ir veselība un kopā būšana. Galvenais – lai mani tuvie un mīļie ir veseli,» uzsver šodienas gaviļniece, atklājot, ka savai 45. dzimšanas dienai par godu viņa jau aizrunājusi galdiņu nelielā restorānā, kur svētku maltīti baudīs kopā ar vīru un mammu.
Audra secina, ka visskaistākās dāvanas dzimšanas dienā viņa sev sagādājusi pati – tie ir ceļojumi. Bagātība, kas uz mūžu paliek sirdī, ko neviens nespēj ne nozagt, ne atņemt. Aktrise atklāj, ka viņai ir arī nepiepildīti sapņi – savām acīm redzēt Horvātijas dabas skaistumu un kaut reizi nokļūt Holandē tulpju ziedēšanas laikā. «Kaut kā līdz šim nav sanācis, bet nekas, gan jau. Visa dzīve vēl priekšā!» viņa pasmaida un izstāsta, ka agrāk uz savu dzimšanas dienu gaidīja dārzā izlienam no sniega pirmos sniegpulkstenīšus. Bet šogad viņu sveicina uzziedējusi ziemas roze, ko mamma pērn uzdāvinājusi. «Par to ir tāds prieks!» Audra neslēpj savas emocijas un ikvienu aicina atvērt acis, paskatīties sev apkārt un ieraudzīt pavasari!
«Kad 1994. gadā ienācu teātrī, pēc manas pirmās pirmizrādes režisors Valdis Pavlovskis man uzdāvināja pavisam vienkāršu krāsojamo grāmatu, kur vienā pusē bilde jau bija izkrāsota, bet pretī bija jākrāso pašam. Un uzrakstīja novēlējumu: «Izkrāso pats! Sveiciens pirmizrādē!» Es daudz domāju par šiem vārdiem, un tie man dzīvē arī palika kā devīze, kā moto: izkrāso savu ikdienu, izkrāso savu slikto garastāvokli, nedomā par slikto, atceries priecīgo. Neņem melno, neņem pelēko – šo krāsu apkārt jau tāpat ir tik daudz. Dzīves krāsu palete ir tik raiba – ņem tikai spilgtās krāsas! Un netaupi tās, krāsojot savu prieku! Un iedvesmu smelies dabā – paskaties pa labi, paskaties pa kreisi, ievelc dziļāk elpu un izbaudi!» Audra aizrautīgi aicina.
Bet sev dzimšanas dienā viņa novēl mieru. «Sirdsmieru. Dvēselē mieru. Un mīlestību. Kad vīrietis aiziet pie mācītāja un jautā, vai sekss bez mīlestības ir grēks, mācītājs viņam atbild: bez mīlestības viss ir grēks...»
Aktrise, kurai šī ir jau 22. sezona Leļļu teātrī, saka, ka šobrīd viņa tikai spēlē izrādes, nav aizņemta jauniestudējumos. Tāpēc šis ir mierīgs un harmonisks laiks. «Teātrī nāk iekšā daudz jauno, viņus tagad liek pie šprices. Tāpat bija, kad es tikko ienācu teātrī – tad darbi viens otram sekoja bez pārtraukuma. Jā, šie teātrī aizvadītie gadi ir bijuši raibi un trauksmaini. Tas pat nav karuselis, kas griežas uz vietas – tas drīzāk ir nemitīgs skrējiens, jo vienmēr ir bijusi cīņa par izdzīvošanu. Maizītei teātrī jau var nopelnīt, bet – gribas arī desu. Tas jau tāds sens un zināms teiciens,» aktrise nosaka un tad izstāsta: tā kā viņas pirmā izglītība ir bērnudārza audzinātāja, viņas sirdsdarbs visus šos gadus ir bijis darbs ar bērniem – vārda un dzimšanas dienas ballītes, izlaidumi, bērnu un pilsētu svētki. Pēdējos gados arī darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Tad esot labi, ja sejai priekšā var uzlikt zaķa masku – aiz tās neredz, ka asara nobirst...
«Strādājot teātrī, esmu gan slavēta, kā jebkurš, gan bārta, gan apdāvināta. Šis tas man ir atņemts, bet es jūtu: es esmu mīlēta. Skatītāji man rakstījuši vēstules, teikuši paldies, ka esmu sagādājusi viņiem svētkus. Paldies dievam, šie gadi ir bijuši piepildīti. Un viss jau notiek, un viss jau turpinās!».