Aktieris Ivars Kļavinskis par to, cik aktuāls ir "Žūpu Bērtulis"

«Man tas ģīmis laikam ir pietiekami draudzīgs, jo daudzi cilvēki uz ielas nāk klāt un grib runāties, fotografēties. Un man jau arī nav pretenziju. Bet citi mani kolēģi, kuri ir daudz atpazīstamāki, atzīst, ka viņiem tā nav,» saka Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Kļavinskis. Šovasar viņš būs atpazīstams kā Žūpu Bērtulis, jo spēlēs titullomu Jaunā muzikālā teātra brīvdabas joku lugā. Pirmizrāde – piektdien Tukumā, Durbes estrādē.

Lugas pamatā ir dāņu rakstnieka Ludviga Holberga luga Kalnu Jepe (Jeppe paa Bjerget), kuru Aleksandrs Johans Stenders 1790. gadā iztulkojis latviski. Interesanti, ka luga tiek iestudēta līdz pat šai dienai gan Dānijā, gan Norvēģijā. Šim iestudējumam lugu pārstrādājusi un ar mūsdienīgiem jokiem bagātinājusi Elizabete Trumpe, kura līdz šim veidojusi literāro materiālu vairākiem skatītāju iecienītiem humoršoviem.

Ekrānšāviņš no avīzes

Būtiski, ka tieši ar Žūpu Bērtuļa iestudējumu 1868. gadā tika atklāts pirmais latviešu teātris, tas tiek uzskatīts par latviešu profesionālā teātra sākumu. Turklāt tā ir pirmā latviski izdotā luga (1790. gadā), kas jau no izdošanas brīža ir tautā ļoti mīlēta. Jaunā muzikālā teātra jauniestudējums ir tapis, gaidot Žūpu Bērtuļa 150. iestudēšanas gadskārtu.

Asprātīgi un sirsnīgi

Tas ir asprātīgs un sirsnīgs stāsts par vienkāršo cilvēku - zemnieku, kurš, dzēris būdams, tapa izjokots un noticēja, ka patiešām ir lielskungs. Pārpratumu komēdijā galvenais varonis ir sirsnīgais, naivais, bet arī dzīves aizvainotais Bērtulis, kurš izdzīvo gan greizsirdību, gan kaislību, gan prāta apmulsumu bagātības un varas priekšā.

Izrādē spēlē arī Latvijas Nacionālā teātra aktieri Inga Misāne-Grasberga (vai dziedātāja Ginta Krievkalna), Mārtiņš Brūveris un Kristians Kareļins, Liepājas teātra aktieris Marģers Eglinskis, Valmieras Drāmas teātra aktieris Imants Strads (vai Jānis Kirmuška), kā arī dejotāji Kārlis Božs, Līga Kavace, Elīza Stražinska un Paulis Bārzdiņš. Režisors Ivars Lūsis, kostīmi - Danuta Ābele, mūzika - Laila Ilze Purmaliete.

Līdzīga humora izjūta

«Varbūt izklausās, ka šis stāsts ir mazliet didaktisks, tomēr tā gluži nav. Mēs jau smejamies, ka tas ir jautrs gabals par vienu dzērāju, kuru skatītāji aicināti vērot, iedzerot aliņu un kārtīgi izsmejoties,» saka Žūpu Bērtuļa lomas atveidotājs Ivars Kļavinskis. Viņš neslēpj, ka neprot analizēt savas lomas, bet tās vērtē pēc radošā ansambļa, kas konkrētajā darbā piedalās. Un šajā gadījumā, kā viņš pats saka, blice ir nolasīta profesionāla, visiem ir līdzīga humora izjūta, un tas šā darba procesu padara aizraujošu. Un pat nav svarīgi, cik liela vai maza ir loma, kas jāspēlē. «Man tā ir - ja nav foršs ansamblis, liekas, ka nav vērts neko darīt. Bet, strādājot pie Žūpu Bērtuļa, man patīk komanda un tas, ko darām. Un man nav sajūtas, ka esmu tur galvenais. Man vienkārši ir visvairāk teksta, un es visu laiku esmu uz skatuves. Katrā ziņā, mēs paši smejamies ļoti. Tad jau redzēs, vai arī skatītājiem būs smieklīgi, jo spēlēt uz brīvdabas skatuves, kas ir lielāka un tālāk no skatītājiem, nekā tas ir teātrī, vienmēr ir pārbaudījums.»

Ivars, Miķelis un Bomaršē

Teātrī sezona ir beigusies, un, to izvērtējis, Ivars secina, ka tā viennozīmīgi nebija viņam spilgtākā. «Nē, es nesūdzos, jo šī man bija viena no brīvākajām sezonām, kāda jebkad bijusi. Parasti man ir no pieciem līdz astoņiem iestudējumiem, bet šosezon bija tikai trīs: sezonas sākumā Bomaršē loma austriešu režisora Folkera Šmita izrādē Klavigo, tai sekoja Miķeļa loma izrādē Bišumāte un vilkacis, ko iestudēja režisors Valdis Lūriņš, un Ivara loma lugā Lidojošais Travolta pie režisora Regnāra Vaivara. Es nedomāju, ka šosezon ar ko jaunu būtu pārspējis pats sevi, ja nu vienīgi izrādē Lidojošais Travolta darīju ko pavisam savādāku, par ko arī ir vislielākais gandarījums. Bet darbs, protams, visās izrādēs tika ieguldīts liels un pamatīgs, un tāpēc ir sajūta, ka vasarā vajadzētu drusciņ atvilkt elpu,» saka aktieris, piebilstot, ka atpūtai laiks gan būs jāizbrīvē, jo arī vasarā piekritis darboties vairākos projektos. «Man jau divus gadus nekur nesanāk aizbraukt, bet tā nav liela bēda, jo man ļoti patīk arī apceļot Latviju. Lai ieplānotu tālāku braucienu, tam vienmēr vajag vairāk brīva laika, bet es nekad sezonas laikā nezinu, kāda tā būs un ar ko beigsies.»

Gribas laisties lapās

Aktieris izstāsta, kāda viņam ir vislabākā atpūta. «Sezonas laikā tik daudz esmu cilvēkos, ka tajos retajos brīžos, kad nav jāstrādā, man gribas laisties lapās un būt vienam. Daudz izklaidējot cilvēkus, mana labākā izklaide ir miers. Ideālā variantā - paņemt telti un prom uz kādu neskartu vietu, kur nav cilvēku, vēlams pie ūdens, jo es esmu makšķernieks. Vēl ideālāk būtu, ja neko nevajadzētu ņemt līdzi, ka varētu pārtikt no tā, ko nomakšķerē. Bet tā ir utopija, jo tik labs makšķernieks es neesmu,» viņš pasmaida un secina, ka laikam tā ir profesijas īpatnība, kādēļ daudzi aktieri ir makšķernieki.

Tā, protams, ir arī atpazīstamība, no kuras vismaz uz mirkli gribas aizbēgt. «It kā jau pie tā pierod, un tomēr, kad pagājušogad uz vienu dienu aizbraucu uz Viļņu, izjutu milzīgu atvieglojumu - te točna mani neviens nepazīst, te varu būt cilvēks parastais. Jo Latvijā vienmēr kāds atskatās, nemaz nerunājot par to, ka sveicina, nāk klāt, grib runāties un fotografēties.»

Lai arī Ivaram mājās jau gadiem ilgi nav televizora, viņš apmēram nojauš, ko tur rāda. «Kad filmējos UgunsGrēkā, mani sveicināja kā Viesturu. Tagad mani atkal sauc par Zigi - ā, skaidrs, tātad atkārtojumā rāda Zentas brīvdienas. Savukārt mans kolēģis Egils Melbārdis, kurš UgunsGrēkā spēlēja bārmeni Gunāru un kurš tur brīžam bija labs, bet brīžam - ne tik labs, pēc pārdevējām veikalā nojautis, kuras sērijas rāda. Kad viņš bija labais, pārdevējas bija laipnas, bet, kad sliktais, - attieksme jūtami mainījās.»

Aktieris gan atzīst, ka ir jau atpazīstamībai arī savi plusi - vai pārdevējas kādreiz iesver ko labāku vai kāds kaut ko uzsauc. «Lielākais paradokss bija, kad reiz, kafejnīcā pusdienojot, man viesmīlis atnesa apelsīnu sulu. Kad teicu, ka neesmu to pasūtījis, viņš atteica, ka tas ir no bērniem pie blakus galdiņa... Nu, ir taču patīkami.»

Bet lielākais pārsteigums aktierim bija pagājušogad 11. novembrī, kad bija aizgājis uz krastmalu nolikt svecītes. «Kāda sieviete pienāca klāt, un es jau biju gatavs runāt par kādu no seriāliem. Bet viņa pēkšņi teica, ka turēšot īkšķi par mani Spēlmaņu naktī, kur biju nominēts Gada aktiera balvai par lomu izrādē Meža pīle. Izrādās, arī tā mani atpazīst.»

Tulups un ritbergers

Arī jaunajā sezonā aktierim ieplānotas palielas lomas, pēc kurām, iespējams, skatītāji viņu atkal atpazīs. Sezona sāksies 14. septembrī - ar izrādi Klūgu mūks, ko iestudēs Indra Roga. Pēc tam būs divi darbi pie režisora Valtera Sīļa un viens pie režisores Ināras Sluckas. «Darbu ir tik daudz, ka esmu iemācījies nedomāt daudz uz priekšu - pienāks laiks, tad arī domāšu, pretējā gadījumā varētu nojūgties. Sezonas laikā gadās, ka vakarā ir izrāde, bet līdz tai ir trīs vai četri dažādi projekti, un nav iespējams tos visus galvā staipīt līdzi. Šobrīd izņēmums ir topošā stand up izrāde, ko veidojam ar režisoru Juri Rijnieku. Tā plānojas uz rudeni, bet mēs jau cītīgi strādājam. Tur ir lieli tekstu blāķi, un tos es vairāk turu galvā,» stāsta talantīgais aktieris.

Par savu veikumu uz skatuves viņš nav nedz mīļi glaudīts, nedz ļoti kritizēts. Bet nu kritiku allaž sadzird labāk nekā uzslavas. Bet tad gan vienmēr grib dzirdēt arī ieteikumus, kā būtu labāk. Jo, viņaprāt, ja nav ko ieteikt, tad nevajag kritizēt.

«Man patīk salīdzināt teātri ar daiļslidošanu, no kuras neko nesaprotu. Es nezinu, kāds izskatās ritbergers un kāds ir tulups, bet es redzu tikai, ir smuki vai nav. Es nevaru saskaitīt, cik reizes daiļslidotājs gaisā apgriežas, jo man nav tik profesionālas acs, man vai nu patīk, vai nepatīk. Tā skatītājam būtu jāskatās arī teātris, un tikai profesionālim būtu jāredz, kas sanāk un kas - nesanāk. Es jau arī, skatoties savu kolēģu veikumu, redzu visas kļūdas, un tad man ir grūti pieslēgties. Tikai, ja tiešām nekas neduras acīs, es izrādi varu izbaudīt. Jā, man daudzi pārmet, ka esmu kritisks skatītājs, bet - es jau pret sevi arī tāds esmu.»

Lielais Lācis raudāja

Ivars atzīstas: kopš kļuvis par tēti, viņš izrādēs mēdz arī raudāt, jo īpaši, ja tiek skarta bērnu tēma - tad viņš kļūst sentimentāls. Savukārt, ja aktierim ir smieklīgi, viņš nekautrējas smieties skaļāk par visiem.

Starp citu, mazais Ralfs jau iet tēta pēdās - viņš bērnudārzā nospēlējis savu pirmo lomu. «Viņiem bija uzvedums Kukulītis, un izrādās, ka tā ir traģēdija -, jo lielākā daļa bērnu raudāja. Manējais spēlēja Lielo Lāci un arī raudāja,» Ivars mīļi pasmaida un atzīst, ka cenšas puiku turēt tālāk no teātra, jo negrib, lai viņš uzaug aizkulisēs. «Skaidrs, ka mēs visi kādreiz esam gājuši līdzi uz darbu mammai un tētim. Es, piemēram, esmu uzaudzis, palīdzot mammai adīt - viņa strādāja mājās pie adāmās mašīnas, un reizēm, kad mammai sāpēja mugura, adīju es. Arī tēvam, kurš strādāja par krāsotāju, esmu daudz braukājis līdzi, un savs ieguvums no tā ir - esmu iemācījies daudz praktiska.»

Ivars secina: kopā ar dēlu viņš atkal daudz ko piedzīvo no jauna. «Bija laiks, kad vairs nevieni svētki - ne Jaungads, ne Lieldienas, ne Jāņi - nešķita interesanti, bet tagad uz to visu atkal skatos bērna acīm, piedzīvoju no jauna, un dzīve atkal iegūst pilnīgi citu jēgu.»

***

Ivars Kļavinskis

• Latvijas Nacionālā teātra aktieris (kopš 2007. gada)

• Dzimis 1983. gada 18. novembrī Rīgā

• Izglītība: Rīgas 93. vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija

• Repertuāra izrādes: Bišumāte un vilkacis (Miķelis), Skroderdienas Silmačos (Pičuks), Trīs vīri kūrortā (Fricis Hāgendorns), Satisfakcija, Idiots (Lukjans Timofejevičs Ļebedevs), Jaunā ārsta piezīmes, Lidojošais Travolta (Ivars), Mežapīle (Jalmars Ēkdāls)

• Spēlējis Zigi TV3 vasaras seriālā Zentas brīvdienas (2013), Viesturu Smilgu TV3 seriālā UgunsGrēks (2014)

• Spēlmaņu nakts nominācijas: Gada labākais jaunais skatuves mākslinieks - par Mika un Kristapa lomu izrādē Smiltāju mantinieki (2007./2008.), Gada labākais jaunais skatuves mākslinieks - par Džoņa Vilciņa un Alekša lomu izrādē Uz neatgriešanos (2008./2009.), Gada aktieris otrā plāna lomā - par Mefistofeļa lomu izrādē Septiņi Fausti (2010./2011.), Gada aktieris - par Jalmara Ēkdāla lomu izrādē Mežapīle (2015./2016.)

• Dēlam Ralfam ir 3,5 gadi

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/07/04/par-vienkarso-cilveku