Reinis Suhanovs. Viena izrāde 10 cēlienos

AR UZSVARU UZ ATTĪSTĪBU. «Tā kā festivāls notiek pilsētvidē, mums ir būtiski rosināt arī domāšanu par pilsētvidi caur atšķirīgu prizmu, tādā veidā paplašinot ikviena pilsētas lietotāja pieredzi,» saka Valmieras vasaras teātra festivāla direktors Reinis Suhanovs. Viņš norāda: domājot par Latviju tās simtgadē, festivāls veidots ar uzsvaru uz attīstību, meklējot vīziju par cilvēka un dvēseles, civilizācijas un pilsētas tālāko attīstību © Ģirts Ozoliņš/F64

«Tajā brīdī, kad festivāls ir piedzimis un ir vēl neapdauzījies praktiskajās problēmās un notikumos, tas ir vismīļākais. Pamazām tas paliek spurains kā pusaudzis, jo īpaši pēdējās nedēļas pirms festivāla lien ārā visādi niķi un stiķi, kaut kas negrib notikt tā, kā tam vajadzētu notikt. Bet, kad viss sāk notikt, tas kļūst par tavu kolēģi un labāko draugu,» saka scenogrāfs, režisors un Valmieras vasaras teātra festivāla direktors Reinis Suhanovs.

Piektdien, 3. augustā, pulksten 16 tiks atklāts jau trešais Valmieras vasaras teātra festivāls - sadarbībā ar biedrības Staro 100 festivālu Latvijas Goda aplis tiks iedegts ugunskurs un atvērta oficiālā festivāla pilsēta, kur visi pasākumi būs bez maksas.

Vietās, kas nav teātris

«Tas ir izmisums un laime, kas nemitīgi seko viens otram un kas veļas kā mutulis, bet skaidrs, ka vispriecīgākais brīdis ir tad, kad sākotnējā iecere un festivāla programma saliekas kopā. Parasti tas ir jau gadu pirms festivāla. Jā, jau šobrīd tiek strādāts pie nākamā gada festivāla un pat pie aiznākamā,» stāsta Valmieras vasaras teātra festivāla direktors Reinis Suhanovs. Viņš saka: tie, kuri jau zina, ko gaidīt no šī festivāla, arī šogad to sagaidīs - un tās būs trīs brīnišķīgas dienas Valmierā ar ļoti interesantām teātra izrādēm vietās, kas nav teātris. Tas iedod papildu piedzīvojuma garu un veido šī festivāla atmosfēru, mudinot māksliniekus uz ļoti sarežģītu, bet tajā pašā laikā brīvu soli - domāt ārpus teātra zāles robežām. «Grūti tas ir tāpēc, ka nav ierasto skatuves tehnoloģiju un teātra darbinieku, kuri vienmēr ir gatavi palīdzēt. Bet foršais ir tas, ka var darīt tādas lietas un dzīvot tādās telpās, kas teātrī nebūtu iespējams,» saka Reinis Suhanovs. Kā piemēru viņš min divas izrādes, kas no pagājušā gada bērnu festivāla programmas šogad pārdzimušas jaunās vietās. Viena ir režisores Paulas Pļavnieces izrāde Kur pazudis Viktors Sapropelis?, kas pagājušogad tika izrādīta lietotu mēbeļu veikalā - šogad tas būs tukšā peldbaseinā, kas saglabājies no padomju laikiem. Gan aktieriem ir liels kaifs tur strādāt, gan skatītājiem tas noteikti būs jauns piedzīvojums. Un otra ir skatītāju īpašu atsaucību guvusī muzikālā izrāde Traktopera, kas šogad notiks citā vietā - pļavās pie jaunajiem Valmieras daudzdzīvokļu namiem netālu no dzīvnieku patversmes, turklāt ar papildinātu aktieru sastāvu jeb SIA Ciedra milzīgā traktora piedalīšanos.

No Meksikas, Korejas, Spānijas

Uz jautājumu, kura no festivāla skatuvēm viņam kā scenogrāfam šķiet visneparastākā, interesantākā, Reinis Suhanovs atteic, ka viņam viss festivāls ir kā viena izrāde desmit cēlienos.

Rosinot, izvēloties un akceptējot izrāžu norises vietas, viņš domājis par vienotu festivāla konceptu, tāpēc viņš to redz kā vienu skatuvi, kā vienotu iestudējumu.

Runājot par jaunām skatuvēm, tāda šogad tiek būvēta Hanzas laukumā. No 24. jūlija Valmierā jau notiek starptautiska īslaicīgās arhitektūras un pilsētvides plānošanas vasaras skola FestivaL’and, kuras laikā dalībnieki no Meksikas, Korejas, Spānijas, Ungārijas, Latvijas un citām valstīm starptautiskas mentoru komandas vadībā izstrādā idejas, plāno un veido Valmieras vasaras teātra festivāla centru jeb pilsētu. Tā būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem, tur atradīsies ēdināšanas un atpūtas zona, notiks atklāšanas koncerts, brīvdabas kino un koncertvakari, kā arī dažādas radošas un sportiskas aktivitātes. Apmeklētājiem norises Hanzas laukumā būs pieejamas jau no 2. augusta pulksten 22, kad notiks brīvdabas kino seanss. Filmu vakari noritēs sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF), kas ik vakaru nodrošinās vienu īsfilmu un pilnmetrāžas filmu. Auditorijai būs iespēja atklāt kino no valstīm, kas, tāpat kā Latvija, šogad atzīmē simtgadi - Lietuvas, Igaunijas un Polijas, kā arī Somijas, kas gadsimta jubileju atzīmēja pērn.

Radošs sprādziens

«Izrādes tiek būvētas un ir sakompresētas šajās trīs dienās, un savas pirmizrādes tās piedzīvos tieši festivālā. Iespējams, kāda pēc tam dzīvos arī tālāk, bet radošais sprādziens notiks šajās trīs dienās. Tāpēc festivāla atmosfēra būs ļoti īpaša,» saka Reinis Suhanovs, uzsverot, ka ļoti interesantas ir aktieru kombinācijas, kuri satiekas izrādēs. Piemēram, režisora Kārļa Krūmiņa izrādē Mušas, kas 3., 4. un 5. augustā pulksten 21.30 tiks spēlēta Senajā lopu laidarā Valmiermuižā (ar vismaz 500 skatītāju sēdvietām), satiekas aktieri no dažādiem Latvijas teātriem. Ikdienas teātra repertuārā šāda kombinācija nebūtu iespējama.

Tāpat arī Viestura Meikšāna režisētajā laikmetīgajā operā Nezināmais nezināmais, kuras pasaules pirmizrāde gaidāma 3. augustā pulksten 19 Purva ielā 12a, C korpusā, angārā (tā būs skatāma arī 4. augustā pulksten 18 un 22 un

5. augustā pulksten 19), un kas top sadarbībā ar britu komponistu Oliveru Kristofu Lī un vācu dramaturgu Korneliusu Paede, satiekas izcili latviešu operas solisti un teātra un mūzikas profesionāļi. Šis darbs vienlaikus ir vairāku festivālu kopprojekts, Valmieras vasaras teātra festivālam sadarbojoties ar Latvijas Jaunā teātra institūta rīkoto festivālu Nomo Novus un alternatīvo kamermūzikas festivālu Sansusī.

Savukārt Studentu šķūnī (Valmieras muzeja garšaugu dārzā), kur tiks izrādītas divu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pedagogu - režisoru Elmāra Seņkova un Māras Ķimeles - studentu izrādes (attiecīgi Dokumentāli stāsti -

3. augustā pulksten 18 un 4. augustā pulksten 20, un Latviešu tautas pasaku virtene - 4. un 5. augustā pulksten 11), satiksies gan 1. kursa režisori, gan 3. aktieru kursa studenti, gan LKA aktieru kursa absolventi, kuri jau strādā uz profesionālā teātra skatuves.

Vienīgā izrāde, kas festivālā iekļauta no VDT repertuāra, ir režisora Mārtiņa Eihes stāsti par dzīvi mežā Meža meitas. Tā, protams, netiks spēlēta teātrī, bet gan autentiskā vidē - mežā pie upes, Gaujas stāvo krastu Sajūtu parkā (3. un 4. augustā pulksten 22). «Domāju, ka gan aktieriem tas būs īpašs notikums, gan skatītāji varēs piedzīvot izrādes reālo vidi - būt naktī starp kokiem, ar odiem, ar meža smaržu. Lietus gadījumā - ar lietu,» nosaka Reinis Suhanovs.

Nodarbināta visa ģimene

Sākotnēji bija ideja veidot festivālu reizi divos gados, bet dažādu - gan praktisku, gan emocionālu - apsvērumu dēļ nolemts to rīkot ik gadu, katru otro gadu īpaši fokusējoties uz teātra mākslas svētkiem ģimenēm un bērniem.

Reinim Suhanovam ir divi bērni - meitai Hannai Marijai ir septiņi gadi, septembrī jāsāk iet skolā, bet dēlam Haraldam ir trīs gadi. Meita jau tradicionāli brauc līdzi un darbojas festivālā. Un nu arī viņa sieva Dina, arhitekte un augstskolas RISEBA bakalaura studiju programmas Arhitektūra direktore, iesaistījusies festivāla norisē - sadarbībā ar augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti vasaras skolas darbnīcas un meistarklases vadīs vietējie un ārvalstu arhitektūras, plānošanas, ainavu arhitektūras un scenogrāfijas jomu profesionāļi. «Tas, ka festivālā esam nodarbināta visa ģimene, rada gan prieku, gan īpašu emocionālu pacēlumu,» atzīst Reinis Suhanovs, priecājoties, ka abi atraduši veidu, kā pārklājas viņu profesionālās intereses.

Taujāts, vai arī trīsgadniekam festivālā būs ko redzēt, Haralda tētis atteic, ka dēls ir absolūts Traktoperas fans.

Vai, strādājot vasaras festivālā, sanāk pamanīt un izbaudīt arī vasaru? «Šovasar brīvu dienu nav bijis, bet, zinot, ka vasara būs grūta, mēs jau laikus parūpējāmies par atpūtu saulē - jau agrā pavasarī divas nedēļas pavadījām Marokā. Mazliet brīvāks bija arī pats vasaras sākums, kad ziedēja ābeles, tāpat arī vasaras saulgriežos atradām iespēju pabūt ārpus darbiem. Bet - tā kā festivāls tiek veidots ar domu, ka mākslinieki no tā gūst radošu spēku, arī es mēģinu gūt enerģiju no tā, ko dod āra telpa, saule un vasaras pilnbrieds.»

Darbi tiek plānoti mierīgi

Interesanti, ko festivāla direktors darīs 6. augustā - dienā, kad viss būs beidzies? «Man būs viena brīva diena, bet jau nākamajā dienā sāksies darbs Nacionālajā teātrī - pie izrādes Antiņš. Zelts. Kalns, pēc Raiņa lugas Zelta zirgs motīviem,» stāsta Reinis Suhanovs, šī iestudējuma režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks. Pirmizrāde LMT Jaunajā zālē - 14. septembrī. «Patiesībā darbs atsāksies, jo ražošana jau ir palaista - ne tikai ideja un makets, bet arī scenogrāfija un liela daļa kostīmu jau ir gatavi. Arī režijas konceptuālā daļa ir izstrādāta. Pie katra projekta strādāju ilgu laiku uz priekšu, tāpēc arī šīs dienas pirms Valmieras vasaras teātra festivāla man ir salīdzinoši mierīgas, jo aktīvais darbs ir beidzies. Mehānisms ir palaists, un tas jau griežas neatkarīgi no manis.»

Vienu brīdi pēc augstskolas beigšanas viņš strādāja neprātīgā ritmā, taču jau pagājušajā sezonā dažādu iemeslu un apstākļu dēļ teātra režijā paņēma radošu pauzi. «Lēnām eju uz to, ka darbi tiek plānoti mierīgi,» saka Reinis Suhanovs, piebilstot, ka šajā sezonā vienu dienu nedēļā viņš būs arī prom no teātra - pie pirmā kursa studentiem Latvijas Mākslas akadēmijā, kur piekritis būt par vieslektoru.

***

Reinis SUHANOVS

• Scenogrāfs, režisors, Valmieras vasaras teātra festivāla direktors

• Valmieras Drāmas teātra (VDT) scenogrāfs (kopš 2011. gada)

• Dzimis: 1985. gada 29. maijā

• Izglītība: mācījies Kandavas vidusskolā, absolvējis Rīgas 1. ģimnāziju (2002), Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (2008), Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) apguvis dramatiskā teātra režijas programmu (2013)

• Nopietnu starptautisku atzinību ieguvis, vēl būdams scenogrāfijas vecmeistara Andra Freiberga

students - 11. Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē (2007) saņemot balvu kā daudzsološākais jaunais scenogrāfijas talants pasaulē

• Veidojis scenogrāfiju vadošajos Latvijas teātros, Maskavas Dailes teātrī, Klāgenfurtes, Zagrebas, Viļņas un Prāgas opernamos; bijis mākslinieks dziesmu un deju svētku lieluzvedumiem; iekārtojis telpu Žaņa Lipkes muzejam Ķīpsalā; piedalījies vairāk nekā 10 izstādēs; iestudējis izrādes VDT; jau divas sezonas bijis viesdocētājs LKA

• Pagājušajā sezonā veidojis scenogrāfiju izrādei Persiešu valodas stundas, kas tiek spēlēta Žaņa Lipkes memoriālā, un izrādei Arī vaļiem ir bail Nacionālajā teātrī

• Apbalvojumi: Spēlmaņu nakts balva kategorijā 2009./2010. gada sezonas Gada scenogrāfs (par skatuves iekārtojumu izrādei Tils Pūcesspieģelis Dailes teātrī), Gada valmierietis (2016)

• Precējies - sieva Dina Suhanova ir arhitekte un augstskolas RISEBA bakalaura studiju programmas Arhitektūra direktore, starptautisko projektu vadītāja, lektore. Divi bērni: Hanna Marija (7) un Haralds (3)



Izklaide

Ar jaunu dziesmu “Tas jau ir daudz” klajā nācis nu jau vairs ne tik mītiskais mūziķis ZeBrene - jaunais gabals “ir dziļi personisks stāsts, kas tapusi kā solo projekts, jo gluži vienkārši čukstēšana duetā īsti nestrādā.”