Teātris

Šodien Kultūras ministrija (KM) Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā "Zirgu pasts" Izcilības balvas kultūrā pasniedza Dizaina birojam "H2E", režisoram un scenogrāfam Alvim Hermanim, vijolniekam Gidonam Krēmeram un kamerorķestrim "Kremerata Baltica".

«Man šis būs vēsturisks vakars, jo uz mūsu Baltā nama skatuves neesmu dejojusi apmēram divus gadus, un es priecājos, ka man iespējama šāda atgriešanās – savā mīļajā teātrī, uz mīļās skatuves, mīļajās mājās,» saka baletdejotāja Evelīna Godunova.

«Parasti iestudējumi repertuārā ir ilgāku vai īsāku laiku, pēc tam tos noraksta. Sena iestudējuma atjaunojums ir izcils piemērs nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Šī izrāde ir pirmatnējā iestudējuma restaurācija, turklāt – ar lielu pietāti,» saka režisors Guntis Gailītis. Piektdien, 1. decembrī, Latvijas Nacionālajā operā Džakomo Pučīni operas Turandota atjaunojuma pirmizrāde.

«Mūsdienu pasaulē cilvēki tiek vērtēti pēc krāsām, rasēm, viedokļiem, ticībām un reliģijām. Arī mēs sākam norobežoties – mums ir sava kultūra, nenāciet pie mums ar savējo citādo... Bet mēs, cilvēki, taču visi esam vienādi – ar vienu skeleta uzbūvi, ar vienādām smadzenēm un vienu sirdi krūtīs. Mēs visi piedzimstam kā nevainīgi bērni, bet sabiedrības, mediju un kaut kādas mistiskas varas iespaidā tiekam pārtaisīti...» aizdomājas aktieris Māris Bezmers.

Ar pazīstamo teātra kritiķi un pētnieci, Aleksandra Čaka balvas šā gada ieguvēju Silviju Radzobi Neatkarīgā tikās Spēlmaņu nakts nedēļā, lai runātu par viņas grāmatu «Kosmopolītu» lieta un Aleksandrs Čaks, kas bija šā apbalvojuma oficiālais iemesls. Gribējās dzirdēt iespaidus par teātra sezonu un situāciju teātra pētniecībā, jo, pateicoties tieši Silvijas Radzobes neatlaidīgajam darbam un, iespējams, pat spītībai, Latvijā beidzamajos gados tapuši un top nozīmīgi darbi, kas dokumentē viegli gaistošo un ātri zūdošo teātra mākslu.

Vakar vakarā Dailes teātrī Eduarda Smiļģa 131. dzimšanas dienā jau 24. reizi norisinājās Spēlmaņu nakts svinīgā ceremonija, kurā tika apbalvoti aizvadītās sezonas labākie iestudējumi un teātra mākslinieki.

«Man Saulcerīte nav Latvijas simbols, bet sieviete, kura ir zārkā. Kāpēc sievietei gadiem ilgi būtu jābūt zārkā, bez saules gaismas? Un kāpēc gan vienīgais veids, kā viņu atbrīvot, ir apprecēt viņu? Man šis ir skumjš stāsts,» saka režisors Duda Paiva.

«Mums katram ir vajadzīgs draugs, kurš palīdz realizēt mūsu sapņus, kurš ir tikpat traks vai vēl trakāks nekā mēs paši un ar kuru varam dauzīties pa mākoņiem un justies saprasti. Brālītim tāds ir Karlsons,» saka Operetes teātra soliste, Brālīša lomas atveidotāja Valērija Koļago.

«Kad biju apmēram Kristus vecumā, es sapratu – lai varētu nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, lai būtu spēja pilnvērtīgi uztvert dzīvi, svarīgi ir nebeigt brīnīties. Visu mūžu to arī esmu centies saglabāt – spēju brīnīties,» saka režisors Mihails Kublinskis. Šogad aprit 60 gadi, kopš viņš sācis strādāt Nacionālajā teātrī, un rīt viņš saņems Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Rīt, 22. novembrī, Nacionālajā teātrī pirmizrāde Terensa Retingana lugas Dziļā, skumjā jūra iestudējumam, ar kuru šajā teātrī debitē jaunais režisors Georgijs Surkovs.

«Es esmu lepns par visiem pieciem aktieriem, kuri spēlē šajā izrādē. Viņiem katram ir vairākas lomas, un viņu aktierspēle ir neparasta un tiešām apbrīnojama,» saka režisors un dramaturgs Lauris Gundars. Ar četrām izrādēm Radiomājā atgriežas viņa iestudētā izrāde Antiņš, kuras pamatā ir ievērojamā latviešu tenora Jāņa Zābera biogrāfijas meti.

«Dzēšot attiecību ugunsgrēku, dažkārt gadās sajaukt kannas un uzliet nevis ūdeni, bet benzīnu,» saka Valmieras teātra aktrise Ieva Puķe. Viņai rītvakar pirmizrāde – kaķenes Megijas loma Tenesija Viljamsa pasaules bestsellerā Kaķis uz nokaitēta skārda jumta, ko teātra LMT Mansards zālē iestudējusi režisore Inese Mičule.

Rīt, 17. novembrī, pirmizrāde Dailes teātra lielajā zālē – Dž. Dž. Džilindžera iestudētā franču izklaide divos cēlienos Art.

Nezinu, vai izrādē Harolds un Moda, kas skatuves gaismu ieraudzīs Dailes teātrī 16. novembrī, būs teksts, ko Moda saka tāda paša nosaukuma filmā, ko 1971. gadā izlaida kompānija Paramount Pictures: «Nepietiek atrast pareizo ceļu. Padari to arī patīkamu!» Bet šie divi teikumi var būt viens no izrādes, nē, viens no dzīves moto. Par otru moto – mazliet vēlāk.

«Man nav nenospēlēto lomu kompleksa, jo es patiešām esmu spēlējusi ļoti daudz un ļoti dažādas lomas, un tās visas ir manī,» saka Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, kura šogad saņem Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.

Aktrise Zane Dombrovska nolēmusi vairs nebūt Latvijas Nacionālā teātra štata aktrise, jo grib sevi vairāk īstenot ārpus teātra. Šīs pārmaiņas aktrisei prasīja gana drosmes un spēka, taču lēmums šķita pietiekami racionāls attiecībā pret to, ko dzīve tieši šobrīd viņai piedāvā arī ārpus teātra, raksta žurnāls Kas Jauns

Sagaidot Baltijas valstu simtgades, Nra.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 9. novembrī no plkst. 15.30 tiešraidē skatīties Baltijas Drāmas foruma diskusiju "Nacionālā dramaturģija mūsdienu teātrī". Diskusijas darba valoda – angļu.

«Intrigas, meli un noslēpumi manā cilvēciskajā vērtību skalā ir absolūti pēdējā vietā, man nevajadzīgi un nesaprotami. Dons Žuans ir pilnīgs pretstats mans, bet tā ir mūsu profesijas viena no burvībām, ka varam iedziļināties cita cilvēka – reāla vai izdomāta – dzīvē, izdzīvot to,» saka baletdejotājs Raimonds Martinovs. Rīt, 10. novembrī, Latvijas Nacionālajā baletā pasaules pirmizrāde baletam Dons Žuans.

«Teksts ir tas pats, aktieri tie paši, arī scenogrāfija nemainās, un tomēr katra izrāde ir pilnīgi savādāka nekā iepriekšējā, ir nianses, ko nav iespējams atkārtot. Un tā ir tā teātra burvība, ko negribas palaist garām,» saka dramaturģe Justīne Kļava (27).

Sestdien pulksten 17 Zirgu pastā Rīgā ar režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudēto un skatītāju atzinīgi vērtēto izrādi Bļitka viesosies Goda teātris no Liepājas.

Ceturtdien pulksten 18.30 pirmizrāde Daugavpils teātrī – mūsdienu krievu dramaturga Valentīna Krasnogorova lugas Randiņi trešdienās iestudējums latviešu valodā. Režisors Andrejs Dežonovs (Krievija).

«Izlasot lugu un iepazīstoties ar tās varoņiem, ar to, kādās attiecībās viņi viens ar otru nonāk, man likās, ka to ir neiespējami uzlikt uz skatuves. Laikam tāpēc arī piekritu tajā piedalīties, jo sapratu: ja es kaut ko gribu redzēt, tad to, kā režisors to dabūs gatavu,» saka operdziedātāja Jolanta Strikaite-Lapiņa.