Teātris

Šovakar pirmizrāde Dailes teātrī, kur Lielajā zālē skatītāju vērtējumam tiek nodots Oskara Vailda romāna Doriana Greja portrets (vai kā latviešiem pierastāks vecmodīgajā Jāņa Ezeriņa tulkojumā Doriana Greja ģīmetne) iestudējums, kuru radījušas Evita Mamaja un režisore Laura Groza-Ķibere.

«Manuprāt, labas un gudras valsts uzdevums ir aizsargāt vājos un citādos, aizsargāt tos, kuri nevar paši par sevi parūpēties. Jo tie, kuri ir spēcīgi, paši tiks uz priekšu,» uzskata režisors Mārtiņš Eihe. Dailes teātra Kamerzālē viņš iestudējis dramaturga Jāņa Baloža stāstu Mana māsa. Pirmizrāde svētdien.

«Ir viena lieta, kas mums ar Kristoferu ir nedalāmi kopīga – es arī biju un esmu spītīgs. Ceru tikai, ka vairs ne tik izteikti kā pusaudža gados,» saka aktieris un režisors Kārlis Krūmiņš.

«Manuprāt, šajā darbā nav slikto tēlu – viņi visi ir cilvēki, kuri vienkārši nespēj tikt galā ar savām problēmām, un nav arī neviena, kurš spētu palīdzēt. Patiesībā mums katram ir ļoti vajadzīgs otra cilvēka atbalsts un klātesamība, jo tas purvs, kas ir mūsos, nav nekāda mazā ikdienas problēma,» domā Daugavpils teātra jaunā aktrise Zanda Mankopa. Viņa spēlē galveno lomu iestudējumā Purva bridējs (i), ko iestudējis režisors Juris Jonelis.

Pirms nedēļas Latvijas televīzijā tika demonstrēta filma par latviešu aktrisi Esmeraldu Ermali. Sarunā ar laika biedriem aktrise atklājusi, ka no pirmā augusta vairs nestrādās "Dailes teātrī".

«Visi latvieši Skroderdienas Silmačos zina no galvas, bet vienalga nāk un skatās kā brīnumā. Tā, it kā nebūtu redzējuši. Kāpēc tas tā ir? Manuprāt, tāpēc, ka dzīve ir grūta, jo sevišķi tagad, kad ir pilns rūpju un raižu, bet Silmačos satiekas gaiši cilvēki, un ar savu pozitīvismu viņi padara dzīvi saulaināku un smaidīgāku,» domā Latvijas Nacionālā teātra aktrise un skroderdienu veterāne Inta Tirole.

Marina Rebeka ir viena no latviešu operdīvām, kuras starptautiskā karjera šobrīd atrodas zenītā. Dziedātājas balss sasniegusi pilnbriedu, kombinējot rūpīgā darbā slīpētu tehniku un gadu gaitā iegūtu tembrālo kolorītu, kas nule ļauj pievērsties arī dramatiskākam repertuāram.

«Šīs izrādes ideja sākās ar kādas mazas meitenes jautājumu, vai no nāves ir jābaidās un kas tas vispār ir. Un es domāju, ka materiāls, ko esam izveidojuši, tiekoties ar bērniem un sarunājoties ar bērnu ārstu un reanimatologu Pēteri Kļavu, varētu radīt labu augsni bērnu sarunām ar vecākiem un reizē aizpildīt arī vecāku tukšos laukumus,» saka režisore Laura Čaupale.

«Ja aktieris saka, ka teātri negrib redzēt ne par ko, tad viņam ir kāda cita sāpe. Jo šajā profesijā katrs izmanto iespēju būt uz skatuves. Tas gan nenozīmē, ka katrs iet un piedāvājas, vismaz manas paaudzes aktieri tādā ziņā ir lepni,» saka kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anta Krūmiņa.

Sestdien, 21. janvārī, mūžībā devusies aktrise un režisore Maija Apine (4.04.1961.–21.01.2017.).

Piektdien Aizkraukles kultūras namā savu ziemas ceļojumu pa sešām Latvijas pilsētām uzsāks Muzikālā teātra 7 un režisora Voldemāra Šoriņa veidotā izrāde Muļķe sirds.

Kā iepriekš ziņots, sestdien, 21. janvārī, mūžībā devās Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktrise un režisore Maija Apine (4.04.1961.-21.01.2017). JRT publicējis Apines kolēģu režisoru un aktieru atvadu vārdus, aktirsi mūžībā pavadot. Atvadīšanās no mākslinieces notiks ceturtdien, 26. janvārī, plkst. 11.00-12.30 Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē.

Idejas brīvdienām

Bērnu muzikālā izrāde Vējš vītolos tapa vasarā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) vasarnīcai Cēsīs, pēc tam kļūstot par skolēnu brīvlaika kultūras programmas piedāvājuma sastāvdaļu gan rudenī, gan tikko, jaunā gada sākumā.

«Es nevarēju piedalīties barikāžu notikumos, jo 1991. gada janvārī manai jaunākajai meitai Elizabetei bija pusotrs mēnesis. Kristiānai bija četri gadi, bet Egijai – 12. Tā kā dzīvojām Vecrīgā, dzirdējām šāvienu trokšņus no Bastejkalna. Atmiņā palikušas bailes, neziņa, arī savstarpēja mīlestība un saliedētība. Jo cilvēkus tolaik vienoja viena ideja un mērķis – neatkarīga Latvija. Mēs sadevāmies rokās tiešā un pārnestā nozīmē, un mūsu pārdrošākie sapņi īstenojās,» 1991. gada barikāžu laiku atminas režisore Dita Balčus. Viņasprāt, mums atkal ir jāsadodas rokās...

«Mēs nemēģinām noapaļot asumus un parādīt, ka viens ir labs, bet otrs – slikts. Čehovam tas nav tik viennozīmīgi. Ir dažādi cilvēki, ir dažādas vērtības, un – kāpēc suns, nomaldījies un nokļuvis tur, kur ir labi un silti, tomēr ilgojas pēc sava pirmā saimnieka?... Gribas, lai paliek šis jautājums – kā paradokss, par ko aizdomāties,» saka režisors Dmitrijs Petrenko. Viņš Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē iestudējis krievu bērnu literatūras klasiku – Antona Čehova stāstu Kaštanka. Pirmizrāde svētdien pulksten 15.

Decembra sākumā Valmieras drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvoja Māras Ķimeles iestudējums Emmijas laime, kas tapis pēc Rainera Vernera Fasbindera filmas Bailes saēd dvēseli scenārija motīviem.

«Gribēju taisīt izrādi par to laiku, kad veidojās liela daļa no tiem cilvēkiem, kas šodien ir pie varas, kas nosaka dzīvi Latvijā, lai saprastu, kā cilvēki nonākuši līdz ārprātam, kas ir šobrīd. Skaidrs, ka viņi auguši ārprāta apstākļos...» saka režisors Ģirts Ēcis. Šovakar Jaunajā Rīgas teātrī Gunāra Priedes komēdijas Saniknotā slieka jauniestudējuma pirmizrāde.

Pazīstamais dziedātājs Nikolajs Puzikovs, kurš režisora Zigurda Neimaņa iestudētajās "Skroderdienās Silmačos" atveido Kārlēnu, atzīst, ka ar lielu nepacietību gaida 30.janvāri, kad Rīgas Latviešu biedrībā ar īpašu izrādi tiks atzīmēta 115 gadi kopš šīs Rūdolfa Blaumaņa lugas pirmizrādes.

«Bērnībā šo darbu nebiju lasījis, biju redzējis tikai filmu. Tagad izlasīju arī grāmatu, un jāatzīst, ka man tā šķita garlaicīga. Divdesmit pirmajā gadsimtā cilvēku nevar pārsteigt ar to, ka ir parādījies vilciens. Come on, mēs jau kosmosā lidojam!» smaidot saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktieris Mārtiņš Liepa. Viņam rītvakar pirmizrāde – galvenā loma LMT Mansards zālē iestudētajā 19. gadsimta zinātniskās fantastikas literatūras aizsācēja Žila Verna pasaulslavenā darba 80 dienās apkārt zemeslodei skatuves versijā.

«Kas skatītāju interesē teātrī? Viņš pats. Skatītājs vienmēr saslēgsies kopā ar to tēmu vai personāžu, kurā viņš atradīs sev kaut ko radniecīgu. Un Čehova darbos visi var atrast kaut ko, kas varētu rosināt pārdomas pašiem par sevi, par savu dzīvi, varētu rosināt izdarīt secinājumus, bet tas, iespējams, par daudz prasīts...» saka režisors Edmunds Freibergs, kurš pēc vairāku gadu pārtraukuma būs redzams aktiera ampluā – atveidos lomu režisora Elmāra Seņkova iestudētajā Antona Čehova lugā Kaija Latvijas Nacionālajā teātrī.

«Mani draugi, šo izrādi noskatījušies, atzina: pirmajā cēlienā ir jautri un var izsmieties līdz asarām, bet otrajā cēlienā ir kamols kaklā. No tā es secinu, ka mums šis darbs ir izdevies,» saka aktieris Andris Bulis. Viņš spēlē burvju mākslinieku liriskajā komēdijā Iemīlējās muļķis muļķītē, kas ir režisora Dž. Dž. Džilindžera debija Daugavpils teātrī.