TŪRISMS: Bez Boloņas mērces

BASILICA DI SAN PETRONIO. Viena no Boloņas pērlēm Svētā Petronio baznīca tās centrālajā laukumā Piazza Maggiore ir objekts, par kuru visi tūrisma ceļveži vienbalsīgi teic – jāredz © Arno Jundze

6.lapa

Noslēguma vietā

Jāatzīstas godīgi, esot Boloņā, darba bija tik daudz, ka neiznāca ieskatīties kādā muzejā vai apmeklēt kādu pasākumu. Tomēr labprāt šajā pilsētā atgriezīšos. Te ir labs operas teātris un desmitiem lielisku muzeju, nemaz nerunājot par seno universitāti, kas pati par sevi būtu rota jebkurai pasaules pilsētai. Lai gan Boloņa tūrisma jomā, manuprāt, netiek tik skaļi pozicionēta kā Roma, Venēcija vai Florence, Itālijas cienītājiem pilsētā nebūs jāviļas. Pavasarī vai rudenī, kad akmens mūri neizstaro svelmaino vasaras karstumu, Boloņā pavisam noteikti ir vērts uzkavēties. Viesnīcas šeit cenu ziņā gan varētu būt draudzīgākas, bet pieļauju, ka grāmatu meses laikā, kad biju Itālijā, to cenas bija uzskrūvētas līdz maksimālajai robežai. Boloņā ir laba sabiedriskā transporta struktūra, tomēr pilsētas centra robežās, ja vien varat atļauties, vismaz sākumā vienkāršāk ir pārvietoties ar taksometru - braucienam nevajadzētu maksāt vairāk par 20 eiro. Arī Boloņas centrālā dzelzceļa stacija, lai gan liela un šķietami grūti aptverama, ir loģiski izplānota un saprotama - problēmām te nevajadzētu būt.



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.