5.lapa
Ēdieni, iepirkšanās
Boloņa ir studentu pilsēta. Tas šai vietai, no iebraucēju viedokļa, nāk tikai par labu. Atšķirībā no Venēcijas vai Milānas centra te bez lielām problēmām iespējams lēti paēst. Boloņā ir ļoti daudz dažādu mazu un lētu ēstuvīšu, visādas līdzņemamās picas un saldumu kafejnīcas. Ja citur Itālijā ne pārāk lielā cieņā ir kebabnīcas, te tās ir ik uz stūra. Droši vien tāpēc, ka neviens sevi cienošs students jau nevar atļauties apmeklēt trīsreiz dienā klasiskos itāliešu restorānus, lai pasūtītu tur gaļas ēdienus, kas maksā 20 un vairāk eiro.
Latviešu tūristi savos aprakstos vairākkārt pieminējuši to, ka Boloņā ir ļoti teicams vino della casa. Īpaši baltais. Tam var tikai piekrist, un tas atbrīvo no nepieciešamības uztraukties par to, kādu vīnu dzert pie, piemēram, gnocchi. Tomēr Boloņas puse ir vieta, kur ražo labus vīnus - pie šā reģiona šķirnēm pieder tās pudeles, uz kuru etiķetēm izlasāmi uzraksti Sangiovese un Lambrusco - bagātīgu garšu apveltīti sarkanvīni, kuru vāja atblāzma atrodama arī uz Latvijas veikalu plauktiem.
Lai gan Boloņas mērce ir kaut kas pasaulslavens un to ir dzirdējuši pat tie, kas to nekad nav ēduši, izrādās, ka tai ar šo pilsētu nav nekāda sakara. Tas pat nav labais stils te tādu prasīt, jo Boloņas mērci esot izdomājuši amerikāņi, droši vien itāliešu izcelsmes, kuri, visticamāk, skumuši pēc dzimtās Boloņas. Ja reiz tomēr gribas, tad šajā pilsētā pareizāk ir palūgt Tagliatelle al ragù. Šo mērci veido maltā gaļa, sīpoli, pipari, burkāni un tomāti (bet nekādā gadījumā ne tomātu mērce!).
Boloņā jāpagaršo arī cotoletta alla Bolognese. Kotlete tā īsti nav, arī Vīnes šnicele, kā to mēdz apgalvot kulinārijas aprakstnieki, ne. Gaļa, prosciutto, ola, siers, rīvmaize un, iespējams, kādas slepenas boloņiešu pavāriem vien zināmas sastāvdaļas - bet rezultāts, izdekorēts ar kartupelīšiem, bija tiešām garšīgs. Protams, ka krodziņos netrūkst arī daudz un dažādu Itālijai ierastu ēdienu, sākot no picām, beidzot ar jūras veltēm un jēra gaļu. Kaut kur lasīju, ka Boloņa esot gardēžu pilsēta - tam var piekrist.
Arī iepirkties Boloņā iespējams ar vērienu. Varbūt šeit nav Milānas galvenās iepirkumu ielas, bet cenas, zīmoli un atlaides lika iegriezties ne vienā vien veikalā. Šī ir vēl viena pilsēta, kas apstiprina to, ka Rīgā iepirkties ir visumā dārgi un neizdevīgi.