TŪRISMS: Saule, jūra un konusveida cepures

Sociālistiskais kūrorts

Piekrastes zona Vjetnamā ir ļoti gara un netrūkst smilšainu liedagu, tomēr sauļošanās industrija atrodas vēl samērā agrīnā attīstības stadijā. Līdz ar to visā jaušams tāds kā lētums vai pat prastums. Tāds kā sovjetisms. Līdz ar to šeit cilvēki no bijušās PSRS var justies kā gluži ierastā vidē un nemocīties ar nevajadzīgiem kompleksiem. Ne velti Vjetnamas kūrortus sevišķi ir iecienījuši atpūtnieki no Krievijas.

Ņačanga ir viena no Dienvidvjetnamas galvenajām kūrortpilsētām. Tā ir samērā liela pilsēta, kura dalās divās visai atšķirīgās daļās. Lielākā daļa ir pilsēta ar visai apputējušu, arhitektoniski mazinteresantu divu, trīs, četru stāvu apbūvi. Mājas, tāpat kā visā Vjetnamā, ir ļoti šauras (vienas istabas platumā) un cieši piekļaujas cita citai bez jebkādām atstarpēm. Ik pa 50-80 metriem ir šauras 1-1,5 metru platas ieliņas, kas ved kvartāla iekšienē un pa kurām brauc motocikli. Braucot ar autobusu, šāda blīva apbūve, tikpat kā bez zaļumiem, turpinās kilometriem ilgi.

Gar jūras piekrasti dažu kvartālu platumā izpletusies Ņačangas kūrorta daļa, kur sadrūzmējušās visdažādāko izmēru un zvaigžņu viesnīcas. Dažviet te jaušamas arī kaut kādas pārticības, greznības vai drīzāk pseidogreznības pēdas. Tieši šajā kūrortā parādās sajūta, ka vārdi - sociālistiskā republika - Vjetnamas oficiālajā nosaukumā nav iekļauti veltīgi. Starp atpūtniekiem dominē krieviski runājošie ar sev raksturīgo uzvedības kultūru. Tā kā krievu valodu šeit dzird biežāk nekā vjetnamiešu valodu, tad dažbrīd ir sajūta, it kā laika mašīnā būtu atgriezies Brežņeva laiku Sočos. Arī reklāmu vairogi, uzraksti veikalos un kafejnīcās ir krievu valodā.

Pēc nolidotiem vairāk nekā 10 000 kilometru tomēr gribas nedaudz vairāk eksotikas. Jā, Ņačangā ir gan smilšaina pludmale, gan ēnainas palmas, gan lēts alkohols katra ielu tirgotāja plauktā, taču atmosfēra pārāk līdzīga tai, ko ikdienā var redzēt Rīgā. Tāpēc, ja vien ceļojuma mērķis nav bijis atpūsties trokšņainā pludmales kūrortā starp «savējiem», tad liela vēlēšanās ilgi uzkavēties Ņačangā nav.

Patiesības labad jāatzīst, ka kopumā tūrisma infrastruktūra Vjetnamā ir pietiekami laba. Zināmas problēmas varētu būt vienīgi smalkākiem «deguniem», jo tādu izsmalcinātu greznību, kādu var ik uz soļa redzēt Apvienotajos Arābu Emirātos, Vjetnamā nevar redzēt gandrīz nekur.