TŪRISMS: Pekina – 10 Latviju iedzīvotāji vienā pilsētā

LIELAIS ĶĪNAS MŪRIS ir Ķīnas varenības simbols cauri gadsimtiem © Anita DAUKŠTE

4.lapa

Lielvalsts draudzība

Viens no interesantākajiem jautājumiem, kas mazāk interesē tūristus, taču nešaubīgi glaimo viņu pašapziņai, ir jautājums, vai tavu valsti atpazīst vietā, kur esi ieradies, pat ja atrodies otrā pasaules malā. Atbildi uz šo jautājumu parasts latviešu tūrists arī neradīs. Taču ikvienam latvietim var sildīt sirdi tas, ka Pekinas Ārzemju studiju universitātē ir desmit ķīniešu studenti, kas mācās latviešu valodu. Es teiktu, tas ir pat ļoti liels studentu skaits, ja izvērtējam, ka latviešu pasaulē ir mazāk nekā ķīniešu vienā nelielā Pekinas rajonā. Kā arī to, ka ķīnietim iemācīties runāt latviski ir tieši tikpat grūti, cik latvietim ķīniski. Tas ir - jābūt izcili talantīgam valodās, lai to spētu. Pekinas Ārzemju studiju universitāte gatavo speciālistus 84 Eiropas un citu pasaules tautu valodās, un var tikai apbrīnot pietāti, ar kādu tas tiek darīts. Pārsvarā šie speciālisti rod darbu Ķīnas Ārlietu ministrijas struktūrās, kuras arī pilda valsts vadības politiskos uzdevumus. Savukārt Ķīnas Starptautiskais radio (China Radio International) raida 61 pasaules valodā. Diemžēl latviski ne, bet tomēr šis skaitlis apliecina mērogu, kādā Ķīna ir gatava specializēties starptautiskajā komunikācijā.

Vai maza valsts var draudzēties ar lielvalsti? Vēsturiski atbildes uz šo jautājumu ir ne pārāk pozitīvas mazajām valstīm. Taču mūsdienās šis jautājums ir risināms tā, lai sadarbība būtu ar pozitīvu ievirzi. Ķīna šādu variantu ir radījusi, piedāvājot 16+1 sadarbības formātu, kas ietver 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu ( Latviju, Lietuvu, Igauniju ieskaitot). Tādējādi draudzība un sadarbība jau sāk izskatīties cienījami un Ķīnas kopējo investīciju apjoms šajās valstīs jau desmitos miljardu eiro mērāms. Ķīna ir gatava investēt vēl un sadarboties ar Balkānu un Baltijas reģionu. Kooperējoties 16+1 formāta ietvaros, tā mēģina kļūt šeit par ekonomikas dzinēju, arī Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas ietvaros, attīstot transporta un loģistikas tīklu starp Ķīnu un Latviju, gan dzelzceļa, kas jau ir realitāte, gan tiešajos aviopārvadājumos, kam varbūt lemts realizēties tuvākajā nākotnē. Tiešais avioreiss ar Ķīnu - tā būtu iespēja Latvijas iedzīvotājiem iepazīt valsti, kuras attīstības ātrums ir sekošanas vērts.

Autore pateicas Ķīnas Ārlietu ministrijas

Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības sekretariātam un Ķīnas vēstniecībai Latvijā par sadarbību šā materiāla tapšanā



Izklaide

Augustā Daugavas stadionā izskanēja līdz šim vērienīgākais un emocionālākais mūziķa Dona koncerts “Laiks”. Šo svētdien, 29. septembrī pulksten 20.25, TV3 skatītājiem būs iespēja vērot koncerta ierakstu.

Svarīgākais