Līdz ar Elektronisko iepirkumu sistēmas mājaslapā publicēto noslēguma ziņojumu ir noslēdzies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) izsludinātais konkurss par mobilo telefonu ar interneta pieslēgumu nomu. Kā liecina rezultāti, jau ceturto reizi pēc kārtas šajā konkursā konsekventi ir uzvarējusi SIA “LMT Retail & Logistics” (LMT) un šogad pašvaldību vēlēšanās attiecīgā pozīcija izmaksās nedaudz virs 350 tūkstošiem eiro – līdzīgi kā pērn notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Šie mobilie telefoni tiek izmantoti vēlēšanu iecirkņos, pieņemot vēlētājus un skenējot viņu personu apliecinošos dokumentus. Tas tiek darīts galvenokārt tādēļ, lai pārliecinātos, ka vēlētājs nav jau iepriekš nobalsojis kādā citā vēlēšanu iecirknī. Zīmogus jau kādu laiku pasēs vairs nespiež, un ir iespējams nobalsot ne tikai ar pasi, bet arī ar elektronisko identifikācijas karti (eID), un nobalsošanas vai nenobalsošanas fakts katram tagad ir jāpārbauda elektroniski. Jau rakstījām, ka arī iepriekšējās trīs vēlēšanās mobilos telefonus vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļiem nodrošināja LMT (2021., 2022. un 2024. gadā attiecīgi par 278 400, 373 500 un 348 750 eiro). Vairāk šeit.
Tā kā šogad fiziski Latvijā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, pašvaldību vēlēšanu sekmīgai norisei ir nepieciešamas 4547 mobilo sakaru iekārtas ar interneta pieslēgumu. Skaitlis minēts arī tikko noslēgtā publiskā iepirkuma nolikumā (Nr. CVK 2024/11/AK), un telefonus tātad piegādās LMT par 352 287 eiro. Matemātiski izrēķinot, par vienas iekārtas (ar internetu) nomu CVK maksās 77,48 eiro. Jāatzīmē, ka tie ir nepieciešami vairāk nekā tikai uz vienu vēlēšanu dienu, jo, pirmkārt, šajās vēlēšanās ir paredzēta iepriekšējā balsošana, un, otrkārt, tie pirms darba vēlēšanu iecirkņos ir attiecīgi jāaprīko ar nepieciešamo programmatūru. Iepirkuma tehniskās specifikācijas prasību aprakstā minēts, ka nomas periods (15.05.2025.-16.06.2025.) ir viens kalendārais mēnesis un šajā laika periodā LMT ir jānodrošina “tehniskais atbalsts lietotājiem: vismaz 5 (pieci) operatori, vismaz 5 (piecas) tālruņu līnijas, vismaz 1 (viens) e-pasts, ziņapmaiņas serviss”.
Turpinot iepazīties ar attiecīgo dokumentu, rodas iespaids, ka uz šo publisko iepirkumu var pretendēt uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi uzņēmumi, jo cik mobilo sakaru iekārtu izplatītājiem Latvijā ir vismaz pieci operatori un vismaz piecas tālruņu līnijas? Droši vien tādiem uzņēmumiem, kas līdztekus iekārtu pārdošanai nodrošina arī mobilos sakarus. Turklāt tas vēl nav viss! “Pretendentam jānodrošina apmācību semināra video satura izstrāde un video materiāla izveide pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju lietotājiem viedtālruņu lietošanā, izmantošanā,” vēstīts iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Tāpat “pretendentam jānodrošina viedtālruņu piegāde līdz pašvaldību vēlēšanu komisijām. Piegāde jānodrošina pasūtītāja norādītajā apjomā, laikos un vietās 48 piegādes adresēs 39 Latvijas pilsētās”. Šādas prasības nav joka lieta, un līdz ar katru nākamo punktu šajā dokumentā potenciālo konkursa pretendentu loks arvien sašaurinās, jo cik daudzi uzņēmumi Latvijā ir spējīgi “pacelt” šāda apmēra publisko iepirkumu?
Taisnības labad jāpiemin, ka maksimālā summa, kuru CVK bija gatava atvēlēt par mobilo telefonu nomu, bija 410 tūkstoši, savukārt LMT, iesniedzot zemākās cenas piedāvājumu, šo pakalpojumu nodrošinās par mazliet vairāk nekā 352 tūkstošiem eiro, tomēr noma nav pārdošana. Visas sakaru iekārtas izplatītājs saņems atpakaļ, turklāt saskaņā ar iepirkuma noteikumiem tām pat nebūs jābrauc pakaļ - ierīču savākšanu un atpakaļsūtīšanu ir apņēmusies īstenot CVK. Bet ne jau visas iekārtas būs jāsavāc.
Ņemot vērā iepriekšējo vēlēšanu pieredzi, pie katra piegādātā mobilā telefona tā iepakojumā būs gaumīgi noformēta zīmīte, kas katru vēlēšanu komisijas locekli laipni aicinās pēc iecirkņa slēgšanas telefonu nopirkt. Par pazeminātu cenu, protams, jo iekārta tomēr jau būs intensīvi dažas dienas lietota. Vēl dažas dienas vēlāk intensīvi mazlietotie telefoni nonāks LMT katalogā un tiks piedāvāti jau plašākai publikai. Tātad, ja LMT jūnijā rīkos budžeta klases mazlietotu telefonu izpārdošanu, pastāv liela iespēja, ka konkrētie telefoni ir intensīvi lietoti, pārbaudot dokumentus pašvaldību vēlēšanās, un iekārtas nolietojumu jau ir apmaksājis Latvijas nodokļu maksātājs. Saskaņā ar tehnisko specifikāciju “viedtālruņu intensīva lietošana Latvijā paredzēta 7 (septiņas) dienas - iepriekšējo vēlēšanu dienās (02.06.2025.-06.06.2025.) un vēlēšanu sistēmu un ierīču izmēģināšanas dienā”.
Pastāv pamatotas aizdomas, ka 352 287 eiro nebūs vienīgās tieši ar telefoniem saistītās izmaksas 2025. gada 7. jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Tā vienkārši tomēr nevarēs paņemt jebkuru tehniskām prasībām atbilstošu mobilo iekārtu un nekavējoties sākt ar to skenēt vēlētāju dokumentus. Telefoni pirms tam jāaprīko ar specifisku informācijas sistēmu, kas noskenēto personu apliecinošu dokumentu salīdzinās ar atbilstību datu bāzei, iespējams, vairākām. Vēlētāju reģistru uztur Pilsonības un migrācijas pārvalde (PMLP), par drošību digitālajā vidē rūpējas CERT, savukārt elektronisko balsu skaitīšanas un vēlēšanu vadības sistēmu ir apņēmusies izstrādāt Valsts datu aizsardzības aģentūra (VDAA).
Attiecīgajai informācijas sistēmai mobilajos telefonus jābūt vienlaikus gan drošai, gan veiktspējīgai. Jāprot ne tikai nolasīt, vai uz iecirkni atnākušais cilvēks atrodas vēlētāju reģistrā, bet arī noteikt, vai konkrētā persona savu balsi nav jau nodevusi kādā citā iecirknī un tagad necenšas nobalsot otrreiz. Kādam būs jāieslēdz katrs no 4547 telefoniem, jāuzstāda attiecīgā informācijas sistēma un par padarīto darbu attiecīgi jāsaņem alga. Iepirkuma tehniskajā specifikācijā nav minēts, ka cenā ietilpst šādas informācijas sistēmas uzstādīšana, tik vien kā tas, ka piedāvātajiem telefoniem jābūt savietojamiem ar to.
Rodas jautājums, vai bez tā visa tiešām nevar iztikt? Diemžēl nē un laikam nekādā gadījumā. Tas sākās vēl pirms 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, kad aptuveni desmit tūkstošu Latvijas iedzīvotāju rīcībā bija tikai eID, bet nebija pases, līdz ar ko it kā balsstiesīgiem pilsoņiem nebija iespējas piedalīties demokrātiskas valsts pamata procesā - vēlēšanās. Tika piesaukti Igaunijas labie piemēri, tuvojoties digitālām vēlēšanām, un prevalēja viedoklis “kā tad mēs tā atkal esam atpalikuši” un kāpēc pasēs joprojām tiek spiesti zīmogi tāpat kā iepriekšējās varas apstākļos nu jau pirms 40 gadiem? Vēl 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā viss notika “pa vecam”, bet, lūk, sākot ar pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, ir iespēja nobalsot, izmantojot eID karti, bet pasēs zīmogus vairs nespiež. Tā vietā pārliecinās par vēlētāja autentiskumu, izmantojot mobilos telefonus un elektroniskās datubāzes.
Iespējams, telefonu vietā var izmantot kādas citas iekārtas, tomēr arī tām jebkurā gadījumā būs sava cena un ar šāda veida iepirkumiem (un izmaksām) būs jārēķinās arī turpmāk. Viszemākās cenas alternatīva būtu sekot kādas trešās pasaules valsts piemēram, kur vēlētāju reģistrs ir ja ne neeksistējošs, tad vismaz problemātisks, un vēlētāja dalība vēlēšanās tiek atzīmēta ar īkšķa iemērkšanu tipogrāfijas krāsā. Vēlēšanu komisijas locekļi var nekļūdīgi atsijāt tos pilsoņus, kas savu pienākumu jau ir izpildījuši, bet pilsonim un viņa draugiem (arī nedraugiem) atgādinājuma prieks par dalību vēlēšanās ir acu priekšā vēl vairākas nedēļas pēc valstiski nozīmīgās dienas.
