Uzzini, kas jāņem vērā, lai ceļošana un atgriešanās mājās būtu droša

Ceļošana ir viena no populārākajām baudām, ko teju vai ikviens vēlas pats sev sagādāt atvaļinājuma laikā. Rūdīts tūrists zina, ka plānošana ir viens no galvenajiem baušļiem, kas ceļojumu, kurā, kā likums, ir daudz negaidīta un patīkama, vienlaikus padara arī prognozējamu un drošu, kas jo īpaši svarīgi mūsdienu pasaulē, kurā ik dienu pat tradicionāli mierīgās vietās notiek kas satraucošs vai pat traģisks. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa uzskata, ka ikviens savu atpūtas braucienu, vai tas notiek grupā vai arī ir individuāli organizēts, var padarīt maksimāli drošu un izvairīties no nevajadzīgiem ekscesiem.

Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa atgādina, ka ikviena cilvēka rokās ir dažādi rīki, kurus izmantojot, «paši sev «paliktu spilventiņu apakšā» vismaz tik, cik var to izdarīt, lai izvairītos no problēmām. Tūrisms ir ļoti aktuāla tēma vasarā, jo īpaši tagad, kad visas robežas ir vaļā, kad cilvēki vieni paši, tostarp jaunas sievietes, dodas eksotiskos sevis meklēšanas ceļojumos, to laikā un pēc tiem raksta burvīgas reportāžas par piedzīvoto, arī to, ka aizmirsušas paskatīties, kāds laiks būs konkrētajā reģionā, vai attiecīgajā valstī nepieciešama iebraukšanas vīza, vai nepieciešams zināt kaut dažas no specifiskām paražām... Katram cilvēkam pirms ceļojuma vajadzētu padomāt par vismaz dažām lietām, lai ceļojums būtu drošs». Protams, ka ceļojumos notiek dažāda rakstura negadījumi, tos nevar prognozēt, bet var paredzēt, ka tādi varētu būt, un diez vai doma - ar mani nekas nopietns jau nenotiks - būtu vislabākā apdrošināšanas polise. «Būtiski ir arī neuzķerties uz lētiem vieglas peļņas solījumiem, mūsu pieredze rāda, ka parasti tas ļoti slikti beidzas,» uzsver Guna Japiņa. «Latvieši ceļo arvien vairāk, protams, Konsulārajam departamentam nav informācijas par visiem, jo īpaši tiem, kas laimīgi aizbrauc un atbrauc, bet pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc dažādu veidu palīdzības.»

Ceļojuma plānošanu vajadzētu sākt ar informācijas ievākšanu par drošību attiecīgajā reģionā. Pat tad, ja regulāri sekots līdzi notikumiem pasaulē, ir pietiekami liela iespējamība, ka kaut kas būtisks palaists gar ausīm. Koncentrētā veidā ar drošības situāciju konkrētā valstī un var iepazīties Ārlietu ministrijas mājaslapā www.mfa.gov.lv. Ņemt to vērā vai nē, ir katra paša ziņā, bet, kā tautā mēdz teikt, - brīdināts ir apdrošināts. «Viena lieta - eksotiskās valstis, bet arī valstis Eiropā, kas pēdējā laikā no ceļotājiem ļoti drošām vietām kļuvušas par tādām, kurās ieteicams būt īpaši uzmanīgam,» saka Guna Japiņa. Ārlietu ministrijas mājaslapā var rast ziņas par 118 dažādām valstīm un teritorijām, informācija regulāri tiek aktualizēta.

Apdrošināšanas polises iegāde ir brīvprātīgs solis, bet realitātē pieskaitāms pie teju vai obligātiem nosacījumiem. Pat netāliem ceļojumiem pa Eiropu būtu nepieciešama apdrošināšanas polise pat tad, ja bez maksas noformēta Eiropas Veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas ļauj saņemt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā un kārtībā kā attiecīgās valsts iedzīvotāji. Guna Japiņa: «EVAK ir tikai neatliekamā palīdzība, un nevar teikt, ka tā ir par velti, jo tā ir ar tādiem pašiem nosacījumiem, tādā pašā kārtībā kā konkrētās valsts iedzīvotājiem. Turklāt EVAK nesedz smagākus gadījumus, teiksim, atgriešanos mājās, piemēram, ja piedzīvots insults, infarkts, smaga trauma vai pat nepieciešama repatriācija. Tieši tāpēc nepieciešama papildu ceļojuma apdrošināšana.»

Ceļojuma dokumenta derīguma termiņš var radīt problēmsituācijas vai pat izjaukt ceļojumu. Nereti gadās, ka cilvēks ir sataisījies tālā ceļojumā, bet nav paskatījies pases derīguma termiņu, jo īpaši tas svarīgi, ja došanās uz izvēlēto galamērķi notiek caur tranzītvalsti. Nereti izrādās, ka tranzītvalstī tiek pieprasīts ilgāks pases derīguma termiņš nekā galamērķa valstī. «Ir bijuši gadījumi, ka aizbrauc līdz pusceļam un brauc mājās,» saka Guna Japiņa. Tāpēc ir ļoti svarīgi pārbaudīt ceļošanas dokumentu derīguma termiņu, ja tas ir īsāks par sešiem mēnešiem, tad drošības pēc jānoformē jauns dokuments. Der zināt, ka Latvijas pilsoņi ES un EEZ, kā arī Šveicē, Melnkalnē, Serbijā, Moldovā un Gruzijā var ieceļot arī ar identitātes (ID) karti, bet nepilsoņa pases turētāji var ceļot tikai ar pasi. Svarīgi arī atcerēties, ka pat uz kaimiņvalstīm nedrīkst doties bez identitāti apliecinoša dokumenta.

Vīzu vai elektronisko ceļošanas atļauju nepieciešamība, iebraucot konkrētā valstī, un uzturēšanās nosacījumi, lai arī parasti tiek ievēroti, tomēr nereti ir pamatā dažādām nepatīkamām situācijām. Guna Japiņa: «Diemžēl tā nav unikāla situācija - cilvēks ir sataisījies tālā ceļā, bet nav pārbaudījis vīzu nosacījumus konkrētajā valstī. Bieži vien, paļaujoties uz to, ka daudzviet pasaulē vīzu var nokārtot lidostā, arī rodas nepatīkamas situācijas. Ir gadījumi, ka līdz galamērķim var tikt, bet ne tālāk par lidostu. Bija gadījums, kad maza grupiņa bija izvēlējusies ceļot uz Kubu, bet, izkāpjot no lidmašīnas, secināja, ka vīzu nevar noformēt uz robežas. Nav gan zināms, kā viņi tika lidmašīnā uz Kubu, jo aviokompānijas parasti pārbauda vīzu esamību, ja to nav, pat nelaiž uz borta, bet tāds gadījums bija un - ceļojums vējā.»

Vakcinēšanās visbiežāk ir brīvprātīga, bet mēdz būt arī obligāta, jo dažās valstīs vispār nav iespējams ieceļot bez apliecinājuma par tās veikšanu. Ir valstis, uz kurām braucot, ir vēlams vakcinēties, teiksim, nebraukt noteiktās sezonās uz Indiju, jo tas var slikti beigties. Visu informāciju par vakcinēšanos - obligāto, silti iesakāmo un vēlamo - var meklēt Infektoloģijas centrā, lai zinātu - kādos reģionos, kādā sezonā, pret kādām slimībām...

Brīvprātīga reģistrācija Konsulārajā reģistrā var nešķist īpaši lietderīga, tomēr pēdējā laikā tā kļūst arvien aktuālāka. Konsulārajā reģistrā cilvēki brīvprātīgi atstāj savus datus, protams, nevis vienkārši uzrakstot e-pastu, bet autorizējoties, izmantojot portālu www.latvija.lv. Pozitīvais ir tas, ka viens cilvēks var atstāt informāciju par visu ģimeni. Guna Japiņa: «Lielas krīzes gadījumā mēs zinām, cik mūsu valsts piederīgo atrodas attiecīgajā valstī. Piemēram, kad Berlīnē smagā mašīna iebrauca cilvēku pūlī Ziemassvētku tirdziņā, skatījāmies reģistrā, tur datus bija atstājis tikai viens cilvēks, lai gan, protams, bija skaidrs, ka tajā laikā Berlīnē atradās daudz vairāk mūsu valsts piederīgo. Sazinājāmies ar šo cilvēku, lai noskaidrotu, vai ar viņu viss ir kārtībā, bet viņš, izrādās, bija pārdomājis un palicis Latvijā.» Šķiet, ka tas ir netāls ceļojums - tepat līdz Berlīnei, bet terora akti mēdz notikt arvien tuvāk mums, piemēram, Stokholmā. Tikpat svarīgi, kā atstāt ziņas šajā reģistrā, ir anulēt informāciju, ja ceļojums tiek pārcelts vai atcelts. Pragmatiķiem, kas par teju vai visu vaicā klasisko jautājumu - kāds labums man no tā, Guna Japiņa saka kodolīgi: «Ziņu atstāšana Konsulārajā reģistrā būtībā ir sevis pasargāšana situācijā, kad cilvēks nav rīkoties spējīgs. Krīzes situācijās mēs, protams, nesniedzam medicīnisku palīdzību, tam domāti pavisam citi dienesti, kas to organizē uz vietas, tomēr tas ir svarīgi situācijās, kad runa ir par superlielām nelaimēm, teiksim, cunami. «Ja redzam, ka cilvēki ir jāevakuē no konkrētas valsts vai teritorijas, ir ļoti svarīgi zināt, cik cilvēku tur ir. Piemēram, laikā, kad 2011. gadā Japānā notika cunami, Konsulārajā reģistrā bija reģistrējušies apmēram desmit cilvēku, bet, tiklīdz parādījās informācija, ka apzinām visus, kas tur ir, izrādījās, tur ir vairāk nekā 100, un tas ir svarīgi, ja runa ir par evakuāciju...,» uzsver Guna Japiņa un piebilst - tūrisma firmas pašas parūpējas par saviem klientiem, force major situācijās nodrošina čārtera reisus, lai varētu atgriezties mājās, bet Konsulārā departamenta pārziņā paliek tie, kas ir devušies ceļojumā paši uz savu galvu, tad jādomā, kā viņiem atgriezties mājās.

Kas ir +371 26 337711? Diennakts tālruņa numurs, pa kuru var zvanīt tad, ja, esot ārzemēs, gadījies nokļūt situācijā, kurā nepieciešama palīdzība, piemēram, pazaudēta pase. Telefona numuru būs vieglāk atcerēties, ja numuru ielāgosiet kā Latvijas valsts starptautisko tālruņa kodu un tā dubultu izpildījumu - +371 26 337711. Guna Japiņa: «Uz šo tālruni mēdz zvanīt arī par jautājumiem, kas nekādi nav Ārlietu ministrijas kompetencē. Reāls zvans septiņos no rīta: esmu Hāgā, es te strādāju, applaucēju roku, kur ir tuvākā slimnīca? Uz šādiem jautājumiem mēs neatbildēsim. Naktī pienāk jautājumi par vīzu uz kaut kurieni - šis jautājums it kā varētu pagaidīt līdz rītam, bet, ja piezvana un vaicā, vai vajadzīga vīza uz Japānu, tad mēs naktī arī atbildam, jo šis tālrunis arī reāli funkcionē 24/7 režīmā.»

Ja pirms ceļojuma stresa ir pietiekami daudz un visu paturēt galvā nav iespējams, ieteicams lejuplādēt mobilo aplikāciju Ceļo droši, tajā strukturēti un kodolīgi atgādināts par to, kas jāatceras, lai ceļojums būtu veiksmīgs - tajā var meklēt visu ĀM Konsulārā departamenta informāciju, kas attiecas uz drošu ceļošanu, pluss Latvijas Republikas vēstniecību kontaktus. Šī aplikācija būs ļoti noderīga arī tad, ja krīzes situācijā ārzemēs šķitīs, ka apjukums ņēmis virsroku, jo aplikācijā ir iespēja «pa tiešo» zvanīt vai rakstīt īsziņu, lai saņemtu palīdzību ārkārtas situācijā. Aplikāciju var izmantot ne tikai atpūtnieki, jo tajā iekļauti arī brīdinājumi par riskiem (par situāciju valstīs, ieteikumus darba meklētājiem ārvalstīs, informāciju par cilvēktirdzniecību, fiktīvajām laulībām, narkotisko vielu pārvadāšanu). Noderīga ir arī ceļojumu plānotāja funkcija - atgādinājumi par svarīgākajiem uzdevumiem, gatavojoties braucienam (piemēram, noskaidrot, vai ieceļošanai konkrētajā valstī nepieciešama vīza u.c.), iespēja pievienot arī personīgus atgādinājumus.

Konsulārā palīdzība ārvalstīs*

2017. gadā ārvalstīs miruši 59 Latvijas valstspiederīgie, 2016. gadā Konsulārajā departamentā tika saņemta informācija par 244 nāves gadījumiem. Visvairāk nāves gadījumu bija Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā. Biežākie nāves cēloņi bija nelaimes gadījumi, tajā skaitā ceļu satiksmes negadījumi, slimības, pašnāvības, vardarbīga nāve, negadījumi aktīvās atpūtas laikā, arī narkotisko/alkoholisko vielu lietošana.

2017. gadā ārvalstīs aizturēti 106 Latvijas valstspiederīgie. 2016. gadā Konsulārais departaments no Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs saņēma informāciju par 696 ārvalstīs aizturētiem Latvijas valstspiederīgajiem. Lielākais aizturēto Latvijas valsts piederīgo skaits bija Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Čehijā, Polijā. Tomēr ģeogrāfiski aizturēšanas vietas joprojām aptver visdažādākās pasaules valstis - arī Āzijā un Dienvidamerikā, jo Latvijas valsts piederīgie ceļo uz arvien tālākām un eksotiskākām valstīm. Biežākie aizturēšanas iemesli: laupīšanas vai zādzības, Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, krāpnieciskas darbības ar finanšu līdzekļiem, Imigrācijas likuma pārkāpumi, akcīzes preču kontrabanda, narkotisko vielu transportēšana, izgatavošana, glabāšana vai realizācija.

2017. gadā ar Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecību starpniecību izsniegti 257 pagaidu ceļošanas dokumenti, lai atgrieztos Latvijā.

2016. gadā 181 personai bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Visvairāk šādu gadījumu bija Vācijā, Polijā, Lielbritānijā, Francijā. Biežākie negadījumu iemesli ārvalstīs bija ceļu satiksmes negadījumi, kā arī aktīvās atpūtas laikā gūtās traumas. Vienlaikus medicīniskā palīdzība bija nepieciešama personām hronisku un akūtu saslimšanu gadījumos.

Ārlietu ministrijas mājaslapā šobrīd pieejami 118 valstu un teritoriju ceļojumu brīdinājumi. Ceļojumu brīdinājumiem ir rekomendējošs raksturs.

2016. gada 19. maijā stājās spēkā SMS apzināšanas mehānisms. Krīzes laikā ārvalstī, kad pastāv apdraudējums personu dzīvībai vai veselībai, Latvijas mobilo sakaru operatoru klientiem, kuri automātiski tiek reģistrēti konkrētās ārvalsts viesabonēšanas tīklā, tiek nosūtīts Ārlietu ministrijas sagatavots paziņojums par rīcību krīzes situācijā. 2016. gadā SMS apzināšanas mehānisms tika izmantots divreiz: teroristu uzbrukuma Nicā Francijā un Turcijas apvērsuma mēģinājuma laikā.

2016. gadā uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežūrtālruni + 371 26337711 tika saņemti 2407 zvani. Vairāk nekā puse zvanu tika saņemti ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās. Visbiežāk saņemti zvani: par ceļošanas jautājumiem, konsulārajiem pakalpojumiem, vīzām; plaša mēroga krīžu laikā; par nozagtiem/nozaudētiem ceļošanas dokumentiem; par nāves gadījumiem; par aizturētām personām; par citu iestāžu kompetences jautājumiem; nelaimes gadījumiem ārvalstīs; bezvēsts pazudušām personām.

* Konsulārā departamenta rīcībā esošā statistika par ārvalstīs aizturētajiem/apcietinātajiem var būt nepilnīga, jo saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem ārvalstij, kurā Latvijas valsts piederīgais ir aizturēts un apcietināts, Latvijas diplomātiskā pārstāvniecība ir jāinformē tikai tad, ja to lūdz pati aizturētā persona. Arī informāciju par ārvalstīs mirušajiem Latvijas valsts piederīgajiem Latvijas pārstāvniecības un Konsulārais dienests uzzina tad, kad par to saņemta informācija no ārvalstu iestādēm, visbiežāk - kad personai nav bijis apdrošināšanas.