Siguldas ūdenskritumi – mazāk zināmi tūrisma objekti
Sigulda rudenī jau ir standarts – kā lai neaizbrauc papriecāties par krāsu spēli kokos, jo šāda ainava citviet Latvijā nav izbaudāma. Bet Sigulda un tās apkaime nav tikai tūristu tradicionālie maršruti – Gūtmaņa ala, Viktora ala, Turaida, gaisa vagoniņš...
Uz Siguldu var doties, ja gribas izstaigāties un redzēt mazliet neparastākus skatus, piemēram, ūdenskritumus. Lepni jau skan, bet lielākoties tie atgādina strautiņus. Taču tik un tā interesanti, ja nebīstaties staigāt kājām un doties arī dziļi dabā.
Siguldas dabu var vērot no Ķeizarkrēsla. Tā autors ir mākslinieks Harijs Zemītis. Vietai nosaukums dots pēc Krievijas cara Aleksandra II vizītes Siguldā 19. gadsimtā. Viņam par godu pie Siguldas tika izveidota īpaša skatu vieta, no kuras paveras Gaujas senleja visā tās krāšņumā / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Viens no tādiem apskates objektiem ir Raganu katls. Nosaukums vilinošs. Priekšstats - ka tur varētu mutuļot un virpuļot. Nekā tamlīdzīga. Dziļa grava. Nāksies turp doties vēlreiz, jo ūdeni neieraugām. Bet vajagot būt - ūdenskritums gan esot sezonāls, taču gandrīz trīs metru augstumā ūdenim vajadzētu tecēt. Vai nu neatradām īsto vietu, vai arī ūdens jau bija izsīcis. Apraksts liecina, ka Raganu katla rietumu malas lejasdaļā ir neliela ala, no kuras iztek neliels strauts. Un Raganu katls pazīstams kā filmas Būris uzņemšanas vieta, par ko liecina smilšakmenī atstātais metāla būris.
Vējupītes ūdenskritumi, tāpat kā Jodupītes, tiešām skan skaistāk nekā izskatās. Kautraka gravas ūdenskritums drīzāk ir strauts. Bet apskatīt var, lai saprastu, kādas cilpas metuši ūdeņi Siguldas apkaimē un kādus augstumus pārvarējuši. Bet Daudas jeb Lākturupes, dēvēts arī par Vecdreļļu, ūdenskritums esot trešais augstākais Latvijā. Tā augstums ir 2,4 metri, platums - līdz pat 2,5 metriem. Ūdens krīt pāri divām smilšakmens kaskādēm.
Ja jau ir nolemts apskatīt ar raganām un jodiem saistītas vietas, tad nevar nepieminēt Velnalas klintis - Gaujas senlejas varenāko klinšu sienu. Droši vien laivojot 15 metru augstā klinšu siena ir labāk aplūkojama un šķiet iespaidīgāka, bet tas nozīmē, ka Siguldā ir vērts atgriezties arī vasarā. Klintis veidojušās pirms aptuveni 10 000 gadu, un, gadiem ritot, to izskats mainās. Smilšakmenī ūdens izveidojis slāņus, saglabājušās arī devona zivju fosilijas un floras atliekas. Tās no attāluma redzamas nav, bet tuvumā piekļūt nevar. Varbūt - labi, ka tā. Jo Siguldas alas jau cietušas no rakstīt kāriem apmeklētājiem.
«Spēlēju vairāk nekā 20 vasaras. Veca mēbele,» omulīgi nogrudzina Edgars Arājs. Viņš Gūtmaņa alā blokflautu spēlē jau divus gadu desmitus un ir uzrakstījis grāmatu par uzrakstiem alas sienās. Gūtmaņala ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Tā ir lielākā ala Baltijā - 18,8 metrus dziļa, 12 metrus plata, 10 metrus augsta. Alā tek avots, un cilvēki dodas turp pēc stindzinoši vēsā ūdens / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
Vairākus metrus virs Gaujas ūdens ir izveidojusies ala. Velnala. Tās griestos ir seši dziļi caurumi, ko dēvē par velna skursteņiem. Teika, kas stāsta par vietas izcelšanos, vēsta par velnu, kurš, laizdamies no Jūdažiem uz Pabažiem, virs Gaujas izdzirdis gaili dziedam un iesprucis alā, kur gulējis līdz nākamajai naktij. Velna elpa alas sienas nokvēpinājusi melnas. Gadoties, ka nelabais alā ieraujot arī apmeklētājus. Bet, iespējams, tā bijusi sena kulta vieta. Tagad - aizsargājams objekts. Alas veidošanās beigusies ellīgi sen - pirms 5000 gadiem. Siguldieši nostāstu papildinājuši - Velnalā uzturējies arī Turaidas Rozes slepkavnieks poļu armijas dezertieris Ādams Jakubovskis un viņa sabiedrotais Pēteris Skudrītis.