TŪRISMS. Islande. Ar elfiem un troļļiem
Miniatūrā Islande ir apceļojama ļoti neilgā laikā. Tomēr tā ir šķietamība, un islandieši to pierāda, sastādot tūrisma maršrutus, kas var kalpot gan ieskatam, lai Islandes viesi apjaustu, ko var ieraudzīt, gan arī tos var izbaudīt un piedzīvot. Dienā vairāk par vienu pārgājienu vai izbraukumu nebūs iespējams īstenot. Un Islande ir valsts, kurā var ļauties fantāzijai arī tad, ja domu gaita ir racionāla. Par elfiem un troļļiem Islandē nejoko!
Tūristu brokastis
Visbiežāk tūristu interešu lokā ir vienveidīgs priekšstats par Islandes dabu un atpūtas iespējām: geizeri, ledāji, vulkāni, dabas parki, siltas peldes zem klajas debess. Mežu Islandē nav, bet tos krūmus un dažus kokus, ko islandieši ar lepnumu dēvē par mežu, latvietis tikai aiz pieklājības piekritīs atzīt par kaut ko attāli līdzīgu mežam. Islandiešu attieksme pret kokiem ir cieņpilna. Privātmāju pudurītis krūmiem līdzīgā teritorijā aiz Reikjavīkas esot dārgs rajons, māja tur maksā divus miljonus Islandes kronu.
VILINOŠI. Aicinājums iedzert alu / FOTO: Antra GABRE
Islandes ģeogrāfiskā atrašanās vieta (Atlantijas okeāna vidū, netālu no polārā loka, Golfa straumes iedarbība) un klimats (mainīgs - no asa vēja, spēja lietus un sniega līdz saulainām un mierīgām stundām, un tas viss diennakts laikā) islandiešus veidojis ne tikai par racionāliem un situāciju pieņemošiem cilvēkiem, bet nav liedzis arī saglabāt ticību maģiskajai un mītiskajai pasaulei. Kad vēro ziemeļblāzmu, tad racionālā uztvere pagaist un gribas kaut ar acs kaktiņu ieraudzīt islandiešu elfus un troļļus. Viņi tiem tic vai vismaz izliekas ticam. Tāpēc, lai izbaudītu Islandi, ir jāzina, kas veido islandieša būtību.
Mazie cilvēciņi, uū!
EKOLOĢISKI. Islandes galvaspilsētas ekoloģiskais namiņš / FOTO: Antra GABRE
Ja jau elfi un troļļi, tad lai būtu. Manā Islandes apmeklējumā pērn nekas tāds nebija plānots, bet šogad varētu pamēģināt sastapties ar kādu no mazajām būtnēm. Elfi esot jāmeklē Bahkagerdi pilsētiņas tuvumā. Tur mītot ļaunais trollis, kurš nogalinot ceļotājus. Trollis ir trakoti negants - nogāžot braucējus no klints.
BAZNĪCA. Hateigskirkja arī ir Reikjavīkas ainavas daļa / FOTO: Antra GABRE
Braucot pa Islandi, ceļš mēdz spēji pagriezties - tas nozīmē, ka islandieši brauktuvi veidojuši ar nolūku pasargāt elfus. Ielu nosaukumi arī to apliecina, nosaukumos parādās vārds elfs dažādos locījumos. Tā runā, ka Islandē, veidojot ceļus, padomu taujā folkloristiem, lai neizjauktu elfu ceļus un nenograutu elfu mājokļus. Pat kāda Islandes amatpersona pēc tam, kad cieta autoavārijā, savu dzīvojamo namiņu pārvietoja, jo cilvēks bija pārliecināts, ka māja uzbūvēta elfiem nepieciešamā vietā un viņš šīs sīkbūtnes ir iztraucējis.
NEVAR NEAIZIET. Hallgrimskirkja. Baznīcu var pamanīt no jebkuras vietas Reikjavīkā. Uzbraucot tornī, pilsēta ir kā uz delnas, un, ja laika apstākļi atļauj, tad var saskatīt arī krietni tālāk / FOTO: Antra GABRE
Elfu skola un elfu koordinatore
Starp citu, Reikjavīkā ir Elfu skoliņa. Tur māca atšķirt mazās būtnes - elfus, fejas, troļļus, rūķus - citu no citas. Islandē mītot 13 dažādi elfi, un par tiem vairāku stundu mācību gaitā var uzzināt gan lieli, gan mazi skoliņas apmeklētāji. Apmācāmie iegūst arī mācību materiālus, lai, nokļūstot dabā, prastu atšķirt sastaptās būtnes. Nav pārbaudīts (pagaidām), bet tiek solīts, ka Elfu skoliņas absolvents saņem diplomu vai sertifikātu, kas apliecina, ka tā ieguvējs ir izglītots elfu jautājumos, kā arī tiek mielots ar elfiem tīkamu ēdmaņu. Pankūkām.
VAĻU CEĻŠ. Koncertzāle Harpa robežojas ar ostas teritoriju. No šejienes tūristi tiek saukti kopā, lai dotos vērot vaļus. To ir gandrīz 20 sugu. Vaļi toties ir cimperlīgi - kad grib, tad iznirst tūristu piepildīta kuģīša tuvumā, ja negrib rēgoties svešu acu priekšā, tad brauciens ir «pa tukšo» / FOTO: Antra GABRE
Pirms trim gadiem aizsaulē aizgāja mūzikas skolotāja Erla Stefansdotira. Viņa bija Islandes amatpersona attiecībām ar elfiem un troļļiem Islandē. Te nu ir vietā racionāls skaidrojums par islandiešu aizraušanos ar elfiem un troļļiem, kā arī mierinājums tiem lasītājiem, kuri nonākuši pie secinājuma, ka šo rindu autore ir zaudējusi veselo saprātu. Erla Stefansdotira bija tas cilvēks, kurš autoceļu būvētājus tiešām konsultēja, taču islandiešu folkloras kontekstā. Salīdzinot ar Latviju, viņa pildīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektora pienākumus, norādot, kuras vēsturiskas, kultūrvēsturiskas vietas būtu saglabājamas un kāpēc. Vai nu tur atrodas liels akmens, par kuru radītas teikas, vai akmens ir unikāls un tāpēc aizsargājams. Viņa sniedza ieteikumus, bet, kā var saprast no rakstītiem avotiem, oficiālas funkcijas elfu koordinatore nepildīja.
Erla Stefansdotira fejas, elfus un troļļus aprakstīja un kataloģizēja, pētīja leģendas un veidoja tā dēvētās elfu kartes. 2004. gadā viņa publicēja grāmatu, kurā apkopoja savas zināšanas par elfu pasauli.
ALKI. Islandes nacionālais putns ir alks. To ir miljoniem, un daži no alkiem ir nolaidušies arī uz zeķbiksēm. Nevienu islandieti ar tādām nesastapu, tāpēc ir aizdomas, ka tās domātas tūristie / FOTO: Antra GABRE
Troļļu medības zirga mugurā
Mēģināt sastapties ar elfiem un troļļiem var arī tad, ja tūrists izvēlēsies izjādi Troļļu ielejā. Vispirms jau piedzīvojums ir Islandes zirgi - mazi, ņipri un spēcīgi. Dažs labs ceļotājs ir nobijies kāpt Islandes zirdziņa mugurā. Ja tomēr sadūšojaties, tad ir iespēja no pavadoņiem uzzināt daudz ko par neredzamo būtņu pasauli, paradumiem un ielūkoties vietās, kurās viņi, iespējams, mīt. Vai sīkās radības ieraudzīsiet? To neviens negarantē.
Bet tūristam jāliek aiz auss, ka vēlēšanās izvizināties Islandes zirga mugurā varētu prasīt iepriekšēju sagatavotību. Gluži pirmo reizi kāpt ducīgā rikšotāja mugurā tiešām varētu šķist nedroši.
ISLANDES ZIRGI. Piemineklis Islandes zirgiem Reikjavīkā. Islandiešu tradīcija ir dāvināt zirgu jaundzimušajam, kad tam iznācis pirmais zobs. Islandes zirga mugurā tūristi tiek vizināti meklēt troļļus valsts iekšienē / FOTO: Antra GABRE
***
PAR ISLANDI UN ISLANDIEŠIEM
• Islandiešu dzīves ilgums ir viens no garākajiem pasaulē - 81,3 gadi sievietēm un 76,4 gadi vīriešiem.
• Islande ir otrā lielākā sala Eiropā (pēc Lielbritānijas), bet tā ir mazapdzīvotākā valsts Eiropā. Islandiešu skaits ir apmēram 323 000.
• Jā, mums nav armijas - lepojas islandieši.
• Vulkāni Islandē mostas vidēji reizi piecos gados.
• Islandiešu valodā sniegam ir 100 apzīmējumu, bet vējam - 150.
• Islandiešu valodā burts a var apzīmēt gan aitu, gan upi, gan ir apstākļa vārds.
• Islandiešiem patīk uzsvērt, ka būt par islandieti ir dārgi. To nosaka valsts atrašanās un klimats - kaut arī apkures nodrošināšana nav problēma un tā nemaksā neko, daudz kas tiek importēts, un tas ir dārgi.
• Pirms vairāk nekā 10 gadiem pētījumā atzīts, ka islandieši ir ceturtā laimīgākā nācija pasaulē, lai gan tam ir grūti noticēt. Citi - medicīniski - pētījumi liecina, ka Islandē dzīvojošie ļoti bieži sirgst ar depresiju. Islandē vasarā ir gaišs tikpat kā visu diennakti, bet ziemā un rudenī tumsa iestājas pēc nedaudzām gaišām stundām.
• Islandes pusaudžiem ir stilīgi runāt dāņu valodā, nevis islandiski.
• Islandes alfabētu veido 32 burti.
• Islande 2017. gadā atkal saglabājusi pirmo vietu pasaulē dzimumu vienlīdzības ziņā, savukārt Latvija ierindojusies 20. vietā.
• Par Islandes prezidentu var kļūt persona no 35 gadu vecuma.
• Islandē ir stājies spēkā likums, ar kuru ir novērsts nevienlīdzīgs atalgojums vīriešiem un sievietēm. Tādējādi Islande kļuvusi par pirmo valsti, kurā ar likuma spēku nostiprināta šāda norma. Islandes valdība plāno līdz 2020. gadam pilnībā izskaust algu starpību vīriešiem un sievietēm.
• Islandes parlamentā vīriešu un sieviešu proporcija ir gandrīz līdzvērtīga.
• Kriptovalūtas iegūšanas apmēri Islandē aug tik strauji, ka jāsāk uztraukties par elektroenerģijas pieejamību. Islandē izvietots daudz jaudīgu serveru, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija.
• Neilgi pirms Padomju Savienības sabrukšanas, 1986. gadā, divu lielvaru valstsvīri - Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans - tikās neitrālā teritorijā Reikjavīkā.
Baltais namiņš ir saglabājies.
• Nav piedzīvots, bet ir lasīts, ka islandiešu bērnus apciemo 13 Ziemassvētku vecīši. Katrs no viņiem ierodas naktī, un Ziemassvētku večuku apmeklējumi sākas 13 naktis pirms Ziemassvētkiem.
• Islandē ir atļautas vaļu medības. Tūristiem piedāvā vērot vaļus to dabiskajā vidē. Medības gan laikam ne, bet - kā sarunā.