Liepnas pērles – trīs konfesiju baznīcas

Liepnas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca © foto.eks.lv

Liepnas pagasts atrodas apmēram 30 kilometru uz dienvidaustrumiem no Alūksnes. Neliels pagasts ar likumsakarīgi mazu iedzīvotāju skaitu, kurš pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēvējams par mazu daļiņu no Ziemeļvidzemes.

Zilo ezeru kā Latgalē tur nav, toties ir savas trīs pērles – trīs dažādu konfesiju dievnami: Liepnas Svētā Jāņa kristītāja Romas katoļu baznīca, pravieša Elijas pareizticīgo baznīca un evaņģēliski luteriskā baznīca, kurām ir senas un bagātas tradīcijas.

Liepnas iedzīvotāji izsenis ir bijuši ienācēji, kas turp atceļojuši no dažādām Latvijas tuvākām un tālākām vietām. Līdz ar to līdzi nākušas savas tradīcijas, dzīvesveids un kultūra. Un, protams, bijusi arī vajadzība pēc reliģisko tradīciju turpināšanas un katrai ticībai – pēc sava dievnama.

Liepnas evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens likts 1935. gadā. 1936. gadā to sāka celt, bet 1938. gada rudenī draudze, kas dibināta 1923. gadā, varēja iesvētīt savu jauno dievnamu. Var tikai iztēloties, kā toreiz kristīgo tradīciju piekritēji ar rokām cēla šo baznīcu, masīvus laukakmeņus veda no tuvējās apkārtnes. Šodien Liepnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Draudzes locekle Rudīte Bistrova stāsta, ka soli un altāris baznīcā ir kopš pirmsākumiem. Sākumā baznīcai bijis 6 metrus augsts tornis, taču slavenajās Liepnas kaujās tas sašauts un sasists ar šķembām. Pirms četriem gadiem tornis atguva sākotnējo augstumu, pēc gada ēkā tika ierīkota ugunsdrošības signalizācija. "Kara laikā baznīcas telpās gribēja ierīkot elektrostaciju, taču aktīvisti rakstīja vēstules uz Maskavu, un nekas netika izdarīts," baznīcas vēsturiskās epizodes atklāj R. Bistrova.

Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca uz Liepnu ir pārvesta. Tā celta 1840. gadā, pārbūvēta 1924. gadā. Kara laikā – 1944. gadā – baznīca nodega, bet atjaunota 1947. gadā. Liepnas pravieša Elijas pareizticīgo baznīca celta 1896. gadā. Lielākā pagastā ir katoļu draudze, aiz viņiem seko pareizticīgie un tad luterāņi – viņu skaits šogad sasniedzis 45, bet dievkalpojumu apmeklējums ir mazāks. "Ceturtā daļa pagasta iedzīvotāju nepieder nevienai ticībai. Protams, kādreiz viņi aiziet uz vienu vai otru baznīcu. Pērn 31. oktobrī mūsu baznīca svinēja 70 gadu jubileju, tad bija sanākuši dažādu ticību cilvēki." Šovasar evaņģēliski luteriskajā baznīcā veikti remontdarbi – nokrāsota grīda. "Ik pa laikam baznīcu remontējam, izmantojot ziedojumiem atvēlēto naudu," uzsver R. Bistrova.

Ja kādu ceļotāju vairāk interesē nevis baznīcu apmeklējums, bet aizraujošākas izklaides, tad jādodas uz Liepnu vasarā – vairākus gadus tur rīko gaisa balonu festivālu. Pagastā tas ir liels notikums, kam visi seko līdzi ar sevišķu sajūsmu un pat kļūst par šā sporta veida piekritējiem.

***

Ekspertes viedoklis

Rudīte BISTROVA, Liepnas pagasta pārvaldes darbiniece, luterāņu draudzes kasiere:

– Šogad ne tik aktīvi, bet iepriekšējā vasarā uz Liepnu bija atbraukuši daudz ceļotāju, jo tad Alūksnē notika arī Bībeles svētki. Ciemos atbrauc Liepnas internātskolas bijušie audzēkņi. Ko mēs vēl rādām ekskursantiem? Šogad nodota ekspluatācijā Liepnas vidusskolas multifunkcionālā sporta halle, kur notiek ne tikai sporta stundas skolēniem. Speciālu gidu nav. Bet, kad pie mums ierodas ciemiņi, tad, ja vēlas apskatīt luterāņu baznīcu, meklē mani. Ja interese ir par pagasta kultūras dzīvi – tad tautas nama vadītāju. Ja ciemiņi laikus piesaka vizīti, tad par pagastu kopīgi varam daudz izstāstīt, arī katrā baznīcā ir cilvēks, kas ar to iepazīstina interesentus. Kristīgo tradīciju bums bija deviņdesmito gadu sākumā, tagad tā vairs nav, lai gan iesvētības notiek katru gadu. Jaunieši, kas iesvētījušies un studē, aizbrauc uz mācībām un uz dievkalpojumiem netiek, tāpēc draudzes locekļu skaits luterāņu baznīcā ir lielāks nekā apmeklējums. Luterāņu baznīca atšķiras ar īpašu auru, pašai tā ir sirds baznīca. Mans vectēvs šeit bija kasieris, mani bērni te ir iesvētīti. Mana ģimene te kalpo jau ceturtajā paaudzē.

Svarīgākais