Valdība piesaka grūtdieņu glābšanas budžetu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Nesot budžeta portfeli (likumprojektu par valsts 2024. gada budžetu) no Finanšu ministrijas uz Saeimu un tālāk Saeimā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens runāja par medicīnai ieplānoto izdevumu pieaugumu 275 miljonu eiro apmērā.

Ticēsim ministram, ka finansējuma palielinājums medicīnai tiešām galvenās izmaiņas, salīdzinot nākamā gada budžetu ar to budžetu, ar kuru aizvadām 2023. gadu. Budžeta portfeli A. Ašeradens nesa otro reizi mūžā un otro reizi viena gada laikā. Atcerēsimies, ka šā gada budžets tapa pēc Saeimas pārvēlēšanas, kas būtiski izmainīja politisko spēku izvietojumu un kavēja budžeta veidotājus vienoties vispirms par nākamo valdošo koalīciju tālāk par naudas dalīšanu ar budžeta starpniecību. Tāpēc līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā jaunā koalīcija nonāca tikai 9. februārī. Atsaucoties uz ministra toreiz teikto un budžeta projekta kopsavilkuma sadaļā redzamo, “Neatkarīgā” stāstu par budžeta projekta iesniegšanu Saeimā lika zem virsraksta “Valsts budžets kļūst par inflācijas uzpūstu aizsardzības budžetu". Ja nākamo budžetu apraksta vecajā stilistikā, tad sastādīts ir kredītprocentu likmju kāpuma sagrauzts veselības aizsardzības budžets.

Esam pieraduši pie kara tālumā

Šā gada februārī nevarēja būt iebildumu pret izdevumu palielināšanu militārajai aizsardzībai par 374 miljoniem eiro. 9. februārī vēl nebija apritējis pilns gads, kopš Krievijas 2022. gada 24. februāra iebrukuma Ukrainā. Šis gads bija pirmais, kura budžetā valstis atspoguļoja šo jauno realitāti neatkarīgi no tā, vai 2023. gada budžeti tika sagatavoti 2022. gadā, kā tam būtu jābūt, vai sagatavoti ar novēlošanos, kā izņēmuma kārtā notika Latvijā. Taču tagad karš kļuvis par rutīnu un radījis varbūt mānīgus priekšstatus, ka tas turpināsies ap frontes līniju, kāda pēdējā gada laikā maz pārvietojusies, ja uz to skatās nevis no ierakumiem, bet no ārzemēm. Tāpēc Latvija uzskata, ka militāro izdevumu kāpinājums nav vairs jāveic triecientempā. Protams, jau piešķirto finansējuma pieaugumu militāristiem atņemt neviens netaisās, bet nākamais pieaugums par nepilniem 92 miljoniem eiro ir ne vairāk kā dāsna inflācijas kompensācija, nevis valsts izdevumu proporcijas mainošs izdevumu palielinājums.

Iedeva, ko nesolīja, bet vai iedos, ko sola?

Tātad lauvas tiesa no izdevumu pieauguma atdota medicīnai. Tai papildus 275 miljoni eiro, par kuriem A. Ašeradens atgādināja ja ne desmit, tad vismaz piecas reizes. 275 miljoni tik tiešām ir būtiski vairāk nekā nepilni 86 miljoni, kāds bija valsts šā gada budžetā ieliktais izdevumu pieaugums medicīnai. “Taču pret jau esošo medicīnas budžetu šis pieaugums ir tikai grūti pamanāms izcilnītis. Proti, 85,8 miljoni pret 1,505 miljardiem ir nepilni 6%, kas nekādi nekompensēs jau piedzīvoto un līdz šā gada beigām neizbēgamo inflāciju,” “Neatkarīgā” toreiz brīdināja. Tālāk šie atzinumi transformējās mediķu un pacientu neapmierinātībā, kuru valdībai nācās dzēst, piemetot medicīnai vēl 140 miljonus. Tādējādi 86+140=226 miljoni eiro šim gadam, kuru atpalicība no nākamajam gadam papildus piešķirtajiem 275 miljoniem eiro ir nevis sīka, bet nepamanāma vienība, ja salīdzina ar kopējo naudas apriti medicīnā. Jāatgādina, ka valsts finansējums šai nozarei ir tikai viens no finansējuma avotiem. Medicīnai taču darīšana ar cilvēkiem, kuriem kaut kas sāp un kuri tāpēc mediķiem piemet otrtik kasēs un konvertēs, ar un bez apdrošinātāju palīdzības.

Valdība peld pa straumi

Atšķirība starp medicīnai sākotnēji plānoto un pēc tam pārplānoto finansējumu šogad nav galvenais arguments tam, ka budžeta likums nav pārāk nopietni ņemams. Šoreiz daudz uzskatāmāku liecību politiķu nespējai paredzēt un ietekmēt nākotni sniedz tagadējo budžetu sastādījušās koalīcijas izputēšana un aizvietošana ar nākamo koalīciju, kuras dalībnieki jūtami atšķiras no vecās koalīcijas. Latvijas iepriekšējās valdības noturēšanās mazāk nekā vienu gadu atsauc atmiņā vairākus posmus ar tādu valdību nomaiņas ritmu pagājušā gadsimta 20.-30. un 90. gados ar ieskrējienu šā gadu simta un tūkstoša pašā sākumā. Taču pēc tam Latvijas valdības un to vadītāji sāka viens pār otru sist rekordus pēc amatā pavadītā laika. Tagadējā valdība šķiet drīzāk īslaicīga nekā ilglaicīga parādība, bet valdībai nav liegtas iespējas šādu šķitumu kliedēt.

Nākamā gada budžetam jau cieši pielipis tehniskā budžeta apzīmējums ar uzsvaru uz to, ka tas ir otrais tehniskais budžets pēc kārtas. Proti, budžets, kuram par pamatu ņemts iepriekšējā gada budžets ar mērķi kaut kā uzturēt valsts funkcionētspēju un tādējādi dot valdībai u.c. valdošās koalīcijas (vai prezidenta administrācijas, ja valstī prezidentālā demokrātija) politiķiem laiku saprast, ko valdībai pieejamās naudas dalīšanā vajadzētu mainīt to mērķu dēļ, kurus politiķi apsolījuši vēlētājiem vai viens otram. Viens no vecās koalīcijas lozungiem šā gada budžeta iepakošanai bija “ekonomikas transformācija”, kas tika aizmirsta tūlīt pēc budžeta pieņemšanas. Valdība ļaujas, ka naudas pārdali diktē ārēji spēki vai vietējas grupas, kas ne tikai jūt pret sevi vērstu netaisnību, bet ir spējīgas organizēties, prasot valsts līdzekļu pārdali.

Sabiedrība tic mīļiem vārdiem

Sabiedrības viedoklis par nākamo budžetu izpaudās kā viedokļu trūkums. Ar to jāsaprot fakts, ka neviena profesionālā, teritoriālā vai kāda cita grupa nebija deleģējusi pārstāvjus, lai tie izmanto finanšu ministra izgājienu publiskā vietā ministra vai vismaz viņa procesijā ietilpstošo amatpersonu un žurnālistu uzrunāšanai un līdz ar to iekļūšanai plašsaziņas līdzekļos. Iepriekš vairākus gadus pēc kārtas tādas aktivitātes bija, bet šoreiz izpalika.

Sabiedrība it kā noticējusi, ka jaunā koalīcija un valdība pati zinās valsts grūtdieņus. Šādu tēlu koalīcija ieguvusi un centīsies to noturēt, cik ilgi vien iespējams. Atbildei uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš nestu uz Saeimu savādāku budžetu, ja būtu palicis vecās koalīcijas valdībā, A. Ašeradens izmantoja norādi uz tagadējās valdības sociālo atbildību. Šāds skaidrojums nekonkrēts un traktējums pēc katras gaumes, taču tēla uzturēšanai tā derīga atbilde.

Izpēte

Māra Čaklā (1940-2003) dzejoļu krājumā “Lapas balss” (1969) ievietotajā dzejolī “Izkapts ābelē (Anno 1944)” var saskatīt padomju režīmam vismaz kabatā parādītu pigu, bet tālāk seko “47. gada Kurzemes balāde” ar nacionālo partizānu apsaukāšanu par bandītiem.

Svarīgākais