Valsts amatpersonām jāprot radīt tautā drošības sajūtu, ka no agresora esam pasargāti. Lai to panāktu, par drošību jārunā katru dienu. Ne tikai par to, ka NATO mūs aizsargās, bet arī par to, kā paši sevi spēsim aizsargāt gadījumā, ja Krievija patiesi lems mums uzbrukt, un neaizmirsīsim, ka par mūsu valsts neatkarību plecu pie pleca cīnījās gan latvieši, gan krievi gan citu tautību pārstāvji – norāda bijusī politiķe, aizsardzības un iekšlietu ministre, tagad uzņēmēja Linda Mūrniece raidījumā "Nra.lv sarunas".
Eksministre atzina, ka ir pagājuši vairāki gadu desmiti, bet diskusijas par konkrētiem drošības jautājumiem joprojām ir tās pašas. Piemēram, joprojām turpinām debatēt par to, ka jāstiprina Latvijas austrumu robeža. Joprojām ir vairākas versijas, kā to darīt. Sabiedrību uztrauc tas, ka žoga joprojām nav, lai gan citās valstīs fiziski žogu uzceļ ļoti ātri. "Kas mums atliek?" vaicā L. Mūrniece un pati arī atbild: "Mums atliek paļauties uz robežsardzes profesionalitāti, kuru īsti neviens arī neapšauba."
"Kad es biju iekšlietu ministre, atceros, ka robežsardzē tika ieguldīti lieli līdzekļi. Mēs tikko bijām iestājušies NATO, mums bija pieejami dažādu Eiropas Savienības fondu līdzekļi, un tie robežkontroles punkti, kas mums bija tolaik, bija ļoti labi aprīkoti. Arī tehnika tur bija ļoti nopietna un vērā ņemama. Bet šobrīd nez kāpēc viss ir centralizējies ap žogu. Neviens populārā veidā neizskaidro, kā vēl robeža var tikt sargāta," sacīja L. Mūrniece, piebilstot, ka grūti pieejamu vietu sargāšanai tiek izmantota tehnika. Šīs vietas robežsargi ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem apseko un paši arī uzturas robežas tuvumā.
Viņa piekrīt, ka žogs Latviju nepasargās no tankiem vai kādām citām diversijām. Tas var pasargāt tikai no cilvēku mēģinājumiem iekļūt valstī, bet no tehniskiem līdzekļiem žogs nevar pasargāt.
Uz jautājumu, vai Latvija ir gatava karam, L. Mūrniece atzina, ka amatpersonām vairāk vajadzētu iedot cilvēkiem sajūtu, ka mēs esam pasargāti, jo mēs esam pasargāti. Tas, ka mēs paši varam sevi aizstāvēt, būtu pārāk naivi, jo esam pārāk maza valsts ar nelielu teritoriju, pārāk mazu armiju, bet tas, uz ko mēs varam paļauties, ir mūsu sabiedrotie, kas ir ļoti spēcīgi un ar lielu armiju. "Tāpēc katru dienu ir jāatgādina par to, ka mūs sargā. Mēs esam drošībā, un arī Eiropā piecu sešu gadu laikā daudz kas var mainīties, jo Eiropa uzlabo savu nodrošinājumu, kaujas spējas un visu pārējo," norādīja bijusī politiķe.
L. Mūrniece sarunā ieskicēja ne visai pievilcīgu ainu par to, kas patlaban notiek Latvijā. Cilvēkiem būtu jāzina, kas jādara X stundā, bet mūsu valstī viss atkal paliek pie somas sakārtošanas, izlēmīgākie ir iestājušies Zemessardzē. Rīgas dome apseko iespējamās vietas, kur 20 gadu laikā varētu ierīkot bumbu patvertnes - mēs atkal esam iekrituši pagātnē un nedomājam par aktuālām lietām, bet tā vistiešākajā veidā ir politiķu atbildība, uzskata L. Mūrniece.
L. Mūrniece novērojusi, ka pašlaik Latvijas politikā notiek savstarpēja apsaukāšanās, kompromisu meklēšana, lai noturētu valdību tādā stāvoklī, kāda tā ir, kas nenoved pie aktīvas rīcības. Vairāk notiek tāda kā ugunsgrēka dzēšana, bet netiek domāts ilgtermiņā. Turklāt vēl nenormāla birokrātija, kad var paiet līdz pat pieciem gadiem, lai pieņemtu kādas likuma izmaiņas, kas ļautu strādāt efektīvāk. Viņasprāt, ilgu laiku esot politikā, politiķi ir zaudējuši saskari ar realitāti, viņiem pienes gatavus dokumentus, bet neērtākās lietas vienkārši tiek atliktas.
Vēlreiz akcentējot valsts gatavību sevi aizstāvēt, L. Mūrniece skaidroja, ka tie, kas ir Latvijas valstij nelojāli, jau ir izpaudušies, un tās ir krimināli sodāmas darbības. Viņa atgādināja, ka 1991. gadā tieši krievu miliči bija tie, kuri aizstāvēja Iekšlietu ministriju un gāja bojā. Mēs, dažādu tautību cilvēki, dzīvojam vienā valstī un esam cieši saistīti, tāpēc nevajadzētu tagad meklēt un pretnostatīt lojālos un nelojālos.
Uz jautājumu, kas jādara, lai valsti izvestu no ekonomiskās atpalicības, L. Mūrniece atbildēja, ka vispirms cilvēkiem ir jāaiziet uz vēlēšanām un arī pašiem jācenšas iesaistīties politikā. Viņa neizslēdza iespēju, ka arī pati kādreiz varētu atgriezties politikā.
