Misija – atjaunot opereti

© f64

«Savulaik Operetes teātris bija viens no skatītāju iemīļotākajiem teātriem. Kopš 1995. gada, kad tas tika slēgts, ir izaugusi vesela paaudze, kas šo žanru pat nepazīst. Tāpēc esam apņēmušies darīt visu, lai operetes tradīciju Latvijā atjaunotu,» saka Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska. Trešdien, 24. septembrī, pulksten 19 Ventspilī, teātra namā Jūras vārti, savu rudens sezonu uzsāks Niko Dostāla romantiskā operete Klīvija.

Ventspils skatītājiem pēc ilgiem laikiem būs iespēja baudīt pilnvērtīgu operetes iestudējumu Latvijas mūziķu sniegumā. Skatītāju sirdis priecēs tautā iemīļoti mākslinieki ar pasaules pieredzi – Sonora Vaice un Ingus Pētersons. Izrādes radošā komanda – diriģents Guntars Bernāts, horeogrāfi Vita Bekmane un Agris Daņiļevičs, kostīmu māksliniece Elita Patmalniece, scenogrāfs Jānis Jansons, producente un operetes atdzimšanas idejas patriote Agija Ozoliņa-Kozlovska – ir izveidojuši dzīvi svinošu, košu skatuves mākslas darbu mūsu laika noskaņām atbilstošā intonācijā.

Niko Dostāla operete Klīvija savu pirmizrādi piedzīvoja šā gada februārī, un pilnībā izpārdotās zālēs tā rādīta Rīgā, kā arī viesizrādēs Valmierā, Garkalnē un Saldū.

Iedvesmo un spārno

«Mēs [Latvijas Operetes fonds] strādājam tikai pusotru gadu, bet faktiski šo darbu esam sākuši jau daudz agrāk – 2006. gadā kā Rīgas Muzikālais teātris, kur biju galvenā koncertmeistare un līdzproducente. Faktiski šajos trīs gados, kad iestudējām F. Lehāra Grāfu fon Luksemburgu, J. Štrausa Čigānu baronu, I. Kālmāna Bajadēru un Cirka princesi, ko kopā noskatījušies vairāk nekā 40 tūkstoši skatītāju, operetes mani pilnībā savaldzināja,» atzīstas Agija Ozoliņa-Kozlovska. Viņa ir pianiste trešajā paaudzē – vecāmamma Alise Muntere bija koncertmeistare, savulaik strādājusi Muzikālās komēdijas teātrī, kā tolaik sauca operetes teātri, savukārt mamma Biruta Ozoliņa bija klavieru pedagoģe, viena no vadošajām Rīgas 1. bērnu mūzikas skolā. «Skolas un studiju laikā esmu daudz skatījusies operu, baletu, gājusi uz dažādiem koncertiem, bet uz opereti – kaut kā mazāk. Tāpēc, kad 2006. gadā ar to tuvāk iepazinos, sapratu, cik fantastiski skaista ir operetes mūzika – kad es ar to strādāju, mana dvēsele dzied!»

Agija stāsta: operete ar tās gaišo dzīvesprieku, ar viegli saprotamo stāstu, gaumīgo asprātību un draisko humoru, ko izspēlē profesionāli un augstas klases skatuves mākslinieki, un kur caur mīlas piedzīvojumiem cilvēks parādās patiess – tāds, kāds viņš ir, viņā radījusi pārliecību, ka ir jāturpina darbs pie operetes atjaunošanas Latvijā. «Par to, ka cilvēki grib opereti redzēt, ka skatītāji gaida šīs izrādes, jau esmu pārliecinājusies – tik daudz labu vārdu dzirdēts šajā neilgajā laikā! Tie iedvesmo un spārno turpmākajam darbam. Atjaunošanas darbs rit jau gada garumā, un tas, protams, ir apjomīgs un ļoti nopietns process. Bet mēs nepadodamies, strādājam un plānojam ne tikai šo sezonu, bet domājam arī par nākamo,» viņa aizrautīgi stāsta un atklāj, ka nākamajā sezonā operetes cienītājus gaida satikšanās ar Ferenca Lehāra Jautro atraitni. Ir iecere arī par Operetes festivālu, kas atdzīvinātu operetes vēsturi un ļautu ielūkoties nākotnē.

Augstas prasības

«Interesanti, ka Klīviju šogad iestudē Berlīnē (Komische Oper Berlin), bet Jautro atraitni nākamgad iestudēs Metropolitēna operā. Tas nozīmē, ka mēs ejam vienā solī ar pasaules tendencēm, un arī skatītājiem Latvijā ir un būs iespēja baudīt pasaules operetes klasikas skaistākos un populārākos darbus,» gandarīta ir fonda priekšsēdētāja. Viņa ārkārtīgi priecājas par komandu, kas pamazām veidojas. Pie Jautrās atraitnes strādā Amanda Aizpuriete, kurai uzticēts operetes libreta tulkojums, diriģents Guntars Bernāts, režisors Jānis Kaijaks, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, horeogrāfs Alberts Kivlenieks un, protams, arī abi izcilie solisti Sonora Vaice un Ingus Pētersons, kuriem arī šajā iestudējumā uzticētas galvenās lomas. Konsultē un savā ievērojamajā pieredzē dalās operetes guru, vecmeistars, maestro Jānis Kaijaks.

«Visā pasaulē šobrīd ir operetes uzplaukums – pagājušogad operetes festivāls mēneša garumā bija Budapeštā, Kauņā operetes festivāls notiek jau gadiem ilgi, Berlīnē būs nākamgad, Austrijā u. c. Protams, mums jādara viss, lai šo burvīgo žanru atjaunotu arī Latvijā,» uzskata Agija. Viņa skaidro, ka operete nav vienkāršs žanrs, jo pret māksliniekiem ir ļoti augstas prasības. «Sievietei ir jābūt īsti sievišķīgai, plus apveltītai ar brīnišķīgu balsi un figūru. Un, manuprāt, Sonora Vaice ar savu skatuvisko šarmu un sievišķīgo neprognozējamību šīm prasībām atbilst ideāli. Tāpat kā Ingus Pētersons – ar vīrišķīgu inteliģenci, spēku un romantismu vienlaikus. Protams, tieši mūsu izcilie un skatītāju iemīļotie mākslinieki, kuriem ir arī pasaules pieredze, ir galvenais šīs idejas balsts, jo viņi izprot šā žanra vērtību. Savukārt jaunajiem talantiem darbs operetē ir iespēja profesionāli augt un pilnveidoties.»

Attīstīties spējīgs

Stāstot par Latvijas Operetes fonda misiju – Agija šo darbu tiešām uztver kā misiju –, fonda vadītāja uzsver: «Mēs gribam atjaunot Latvijā pilnvērtīgu operetes teātri. Mēs gribam, lai atdzimst un uzplaukst šī skaistā tradīcija. Apzinos, ka tas var notikt, profesionāļu centienus apvienojot ar sabiedrības vēlmēm un centieniem. Turklāt šis žanrs, gluži tāpat kā opera vai dramatiskais teātris, ir mainīties un attīstīties spējīgs.»

Agija uzskata, ka skatītājs par opereti balso ar savu interesi un izrāžu apmeklējumu. «Un tāpēc jau mēs strādājam – mūsu mīļajam skatītājam! Tikai ar sabiedrības iesaistīšanos var atkal tapt atjaunots zaudētais Operetes teātris. Tam vajadzīgas telpas mēģinājumiem, kostīmu un dekorāciju noliktavas, ir jāveido materiāli tehniskā bāze, jāiegādājas skaņas, gaismas, biroja aparatūra un tā tālāk,» stāsta fonda priekšsēdētāja.

Šobrīd fonds īrē telpas kultūras pilī Ziemeļblāzma. «Mēs sākām tukšā vietā – katrs krēsls, galds, kas funkcionējošam teātrim ir elementāra bāze, mums ir jāpērk. Kopā tās ir lielas summas. Mums nav dotāciju – mēs rakstām projektus, uzrunājam mecenātus, pašvaldības, Kultūras ministriju. Strādājam no sirds, jo ticam, ka Operetes teātrim ir jābūt! Un ikvienu, kam šī ideja ir dārga, aicinām ziedot šā teātra atdzimšanai!»

Paldies ģimenei

Agija Ozoliņa-Kozlovska atklāj, ka arī abi viņas bērni – dēls Henrijs un meita Patrīcija – fano par opereti. «Viņi runā operešu dialogos, atdarina tēlus, dzied ārijas. Kad vēl dzīvojām Rīgā, dziedātāji nāca mēģināt pie manis uz mājām, jo telpu mums nebija, un tad nu bērni obligāti gribēja būt klāt. Ja viņi zināja, ka nāks Inga Šļubovska vai Nauris Indzeris, bet viņi nebūs mājās, tā bija šausmīga traģēdija,» viņa pasmaida un saka paldies savai ģimenei, kas ir tik saprotoša un akceptē viņas nesavtīgo aizrautību ar opereti. «Bērni jau tagad zina, ka kļūs par operetes dziedātājiem,» viņa nosaka un izstāsta, ka gan Henrijs, gan Patrīcija mācās mūzikas skolā – dēls apgūst klarnetes spēli, bet meita mācās spēlēt klavieres. «Es uzskatu, ka ir jāattīsta bērna muzikālās dotības. Kas no tā iznāks, rādīs laiks, jo tas viss ir Dieva ziņā.»

Arī to, kā tālāk veidosies operetes kustība Latvijā, rādīs laiks. Katrā ziņā Latvijas Operetes fonda mērķis ir ļaut operetei skanēt ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā, kā tas bija kādreiz, kad to pazina un gaidīja katrā pilsētā, katrā kultūras namā. «Arī mēs plānojam arvien paplašināt operetes ģeogrāfiju Latvijā, turklāt domājam arī par jaunatni – arī skolēni ar to ir jāiepazīstina, tāpēc ar lektorijiem labprāt viesojamies arī skolās.»

Bet 18. oktobrī pulksten 18 Siguldas novada Kultūras centrā skatītājus īpašā operešu programmā Lai acis mums mirdz! gaidīs iemīļotie solisti Sonora Vaice, Ingus Pētersons, Andris Lapiņš, Marlēna Keine un jaunie talanti Tatjana Kopača un Edgars Auniņš. Koncertuzvedumā, kas būs iekrāsots operetei piemītošā teatrālā vieglumā un enerģiskā svētku noskaņā, izskanēs dueti un operešu ārijas no vispopulārākajām operetēm.

***

Agija OZOLIŅA-KOZLOVSKA

• Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja (no 2013. g.), pianiste, koncertmeistare, izrāžu producente

• Dzimusi Rīgā, dzīvo Murjāņos

• Izglītība: E. Dārziņa speciālā mūzikas vidusskola (prof. H. Brauna klavieru klase); J. Vītola Valsts konservatorija (maģistra grāds, prof. K. Blūmentāla klavieru klase); profesionālās pilnveides studijas Blūmingtonā ASV (prof. M. Presslera klavieru klase)

• Papildus studējusi sabiedriskās attiecības, mārketingu, vadības zinības

• Darba pieredze: solo koncertdarbība (no 1987. gada); vēlāk – koncertmeistare Latvijā (Latvijas Valsts filharmonijā, J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā), Lietuvā, Igaunijā, Moldāvijā, Anglijā, Vācijā un ASV (Indiānas universitātes mūzikas skolā); Rīgas Muzikālā teātra līdzproducente, direktora vietniece, koncertmeistare, dažādu kultūras projektu konsultante, projektu vadītāja (2006–2009)

• Patīk vadīt automašīnu, floristika, rokdarbi, kūku cepšana, eņģeļu kolekcionēšana, komandu sports

• Precējusies. Divi bērni: Henrijs (10) apgūst klarnetes spēli, Patrīcij (9) mācās spēlēt klavieres

• Trīs četrkājainie draugi: inteliģents runcis Mocarts, kaķene Pepija un vācu aitu suns Rafi

• Būtiska dzīves sastāvdaļa – Rotari kustība ar moto Prieks kalpot!. «Tā ir iespēja sabiedriskā kārtā darīt labus darbus sabiedrības labā.».

Kultūra

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.

Svarīgākais