Adriāna Roze meklēs talanta dzimšanas formulu

© f64

«Vērojot koncerta tapšanas procesu, tas man atgādināja ļoti sarežģītu būvi detalizētā projektēšanas stadijā. Un, kas mani visvairāk pārsteidza, – cik ļoti svarīga bija katra šajā projektā iesaistītā cilvēka atbildība, profesionalitāte un talants,» saka režisore Adriāna Roze.

Sestdien Latvijas Televīzijā (LTV) būs viņas veidotās filmas Talanta formula. Dzimuši Rīgā pirmizrāde. Viņa izsekojusi pie Latvijas Nacionālās operas 6. jūlijā izskanējušā koncerta Dzimuši Rīgā tapšanas aizkulisēm, vienlaikus mēģinot atrast talanta dzimšanas formulu. «Ideja par filmas veidošanu nāca no Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijas galvenās redaktores Ievas Rozentāles, kurai šķita, ka būtu interesanti iemūžināt koncerta tapšanas aizkulises. Jo bija skaidrs, ka šis būs vērienīgākais tāda tipa akadēmiskās mūzikas brīvdabas koncerts, kāds Latvijā jebkad bijis,» stāsta jaunās dokumentālās filmas režisore. Adriāna Roze sāka ar pētījumu, kas notiek aizkulisēs, – koncerta organizatoru sapulcēs, gaismu tehnikas izvēlē, scenogrāfijas tapšanā. Un viņu visvairāk pārsteidza, cik ļoti filigrāns bija šis darbs, cik ļoti svarīga bija katra šajā projektā iesaistītā cilvēka atbildība, profesionalitāte un talants, jo visiem elementiem bija jāsakrīt līdz milimetram. Neatkarīgi no tā, ko kurš darīja – būvēja skatuvi, lika gaismas vai dziedāja. «Tāpēc filma ir par talantu – gan par koncerta režisora Dāvja Sīmaņa talantu, gan par BBC televīzijas daudzkameru režisora Pītera Maniuras talantu un viņa spēju atrast kopīgu valodu un sastrādāties ar visiem, kas atspoguļoja šo koncertu skatītājiem. Uz šo nedaudz metafizisko jautājumu, kas ir talants un vai varam to definēt, kā dzimst talants, es lūdzu atbildēt vairākiem māksliniekiem, tostarp horeogrāfam un dejotājam Mihailam Barišņikovam, diriģentam Marisam Jansonam, čellistam Mišam Maiskim. Konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav, bet es sapratu, ka vissvarīgākās ir divas lietas: viena ir vide, kurā attīstās personība, proti, gan kultūras, gan politiskā vide, un otra svarīga lieta ir vecāku ieguldījums – tas, vai vecāki iepazīstina bērnu ar kultūras dzīvi, nodrošina viņam dalību tajā. Jo, ja nenobriedusi personība nesaskaras ar kultūru un to nebauda, ir maz ticams, ka šī personība vēlāk varētu ieinteresēties par kultūru un attīstīt talantus,» stāsta režisore. Tāpēc, viņasprāt, ir būtiski, lai valsts turpinātu atbalstīt kultūras dzīvi Latvijā.

Adriāna Roze, kuras radošajā bagāžā ir jau divas dokumentālas filmas par mūziku, – pirmā bija Skaņdarbs korim, klavierēm un fizikai, kas bija veltīta Rīgas Doma kora skolai, šobrīd ir izpētes stadijā, gatavojoties veidot savu nākamo dokumentālo filmu. «Tas ir ambiciozs projekts – par mūziku dažādās pasaules valstīs, un kā, ceļojot caur dažādām valstīm, mēs tās sadzirdam,» atklāj režisore. Paralēli šim projektam viņai ir arī vairāki mākslas projekti, dažādas video instalācijas, kuras skatītāji drīz varēs redzēt.

Savukārt viņas saruna ar slaveno čehu skulptoru Davidu Černi, visticamāk, drīzumā būs lasāma kādā preses izdevumā. «Tikai svētdien atgriezos no Prāgas, kur starptautiskajā TV festivālā Zelta Prāga tika izrādīta mana jaunā dokumentālā filma. Tur satikos ar vairākiem draugiem, māksliniekiem, arī ar Davidu Černi. Atgriezusies mājās, izgāju rudenīgajās Rīgas ielās un izfotografēju savu pēdējo filmiņu,» Adriāna Roze ir priecīga, ka viņai šajā rudenī bija iespēja pamainīt vidi.

Svarīgākais