Daiga Upeniece: Cilvēkiem ir sakāpināta interese par Ēģipti

No 15. novembra mākslas muzejā Rīgas birža būs atvērta vērienīga Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstāde Tutanhamona dzintars. 14. novembrī no pulksten 12 notiks zinātniskā konference, kurā piedalīsies dažādi ēģiptologi un muzeja pētnieki, un to var apmeklēt ikviens interesents.

«Alianello diadēma, ko varēs aplūkot šajā izstādē, ir savdabīgs simbols interesei par senajām kultūrām un senajiem tirdzniecības ceļiem. Šo diadēmu Sīrijā veidojuši tur dzīvojušie feniķieši un to lietojusi grieķu meitene Dienviditālijā, kas savulaik bijusi Grieķijas kolonija. Šajā diadēmā vairākās kārtās ir savērtas krellītes – gliemežvāki no Vidusjūras, arī stikla pērlītes, ar ko bija slaveni feniķiešu meistari, dzintara pērlītes un ziloņkauls, kas var būt gan no Indijas, gan no Āfrikas. Diadēmu rotā mazi piekariņi – ēģiptiešu skarabeji. Vienā rotā satiekas visas iespējamās senās kultūras, kādas vien var būt, un visi ceļi, kādi vien var būt,» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece.

– Par vairākiem pasākumiem, kas notiek Eiropas kultūras gada ietvaros, tiek teikts, ka tas ir unikāls. Arī izstāde Tutanhamona dzintars par tādu tiek dēvēta.

– Katrs no Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas tematiskās līnijas Dzintara ādere projektiem ir vesela pasaule. Katrs no muzejiem, kas veidojis izstādes šajā Dzintara āderē, ir arī veidojis savu seno Baltijas dzintara ceļu. Skatītājiem, kuri ir sekojuši līdzi izstādēm, ir interesanti redzēt, kā uz vienu un to pašu lietu skatās mākslas vēsturnieks, mediķis, vēsturnieks, mineralogs...

– Šī ir vērienīga izstāde un tapusi daudzus gadus, iesākta pirms Rīga tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

– Jā, kā pati senā Ēģipte, kas bija daudzās dinastijās, tā mūsu izstāde ir daudzās daļās. Šajā izstādē būs ne tikai dzintars, mēs runājam par apjomīgu Senās Ēģiptes kultūras izstādi, ko veido sešas daļas. Nekad līdzīga izstāde Latvijā nav bijusi, tāpat nekad nav bijusi apvienota Baltijas kolekcija, mēs pirmo reizi prezentēsim ilgo gadu sadarbību ar Luvru un ar Polijas muzejiem, Britu muzeju un Stokholmas muzeju.

Izstāde izveidojusies no projekta, kas aizsākās pirms gadiem desmit, kad mēs savā ziņkārībā braucām uz Ēģipti, veidojām zinātniskās ekspedīcijas uz Karnaku, Džosera piramīdu. Toreiz ekspedīcijas komanda bija ļoti erudīta un labi zinoša – tajā bija zinātnieki no Francijas, Vācijas un Latvijas, un tajā laikā arī sapazināmies ar Luvras Senās Ēģiptes departamenta pētniekiem. Jau toreiz sākām veidot savu zinātnisko katalogu pašmāju Senās Ēģiptes kolekcijai, ko ir ļoti grūti izdarīt tādā mazā valstī kā mūsējā, kur visus ēģiptologus var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt, un tad vēl pirksti paliks pāri. Ja rēķina, ka Ēģiptē viss notiek ilgi un lēnām, tad, domāju, desmit gadi piestāv šim projektam.

Izstādes Tutanhamona dzintars nosaukums radās vēlāk, kad radās vēlme pierādīt un parādīt, ka Dzintara ceļš bijis sens un tāls un aizgājis līdz Senajai Ēģiptei, līdz Tutanhamona kapenēm.

– Kāpēc pierādīt?

– Tāpēc, ka ap to ir ļoti daudz leģendu. Visus šo gadus esam nodarbojušies ar mītu – visi saka, ka uz Tutanhamona krūtīm esošais dzintars ir no Baltijas, un tad mēs meklējām visos iespējamos avotos – kurš to saka, kāds ir viņa pierādījums, ir vai nav veiktas spektrālās analīzes, kas pierādītu, ka tas ir Baltijas dzintars?

– Ir?

– Pilnīgi droši varam pateikt, ka senajā Baltijas dzintara ceļā ar apstiprinošu vārdu «ir» mēs esam aizgājuši līdz Itālijas dienvidu daļai, kas ir šaipus Vidusjūrai. Tur atradās grieķu kolonija 7.–4. gs.p.m.ē., un viņi daudz izmantoja Baltijas dzintaru. Protams, mēs devāmies ekspedīcijā uz Ēģipti, lai pārliecinātos par baltiešu vēlmi, lai viņiem pasaka vārdu «jā», ka Baltijas dzintars tiešām gulēja uz Tutanhamona krūtīm. Tutanhamona bruņas ir fantastisks mākslas darbs, kas sastāv no daudziem simtiem mazu emaljas gabaliņu, kas veido tādas kā zvīņas, un Tutanhamonam tieši uz sirds ir četri piekariņi – dzintari. Ļoti gribas domāt, ka tas ir Baltijas dzintars – Saules akmens, kas sargā faraona ķermeni.

– Kā pietrūkst, lai to pateiktu droši? Spektrālās analīzes?

– Trūkst iespēju veikt šo četru mazo priekšmetu spektrālo analīzi. Bruņu stiprinājumi ir gājuši bojā, saglabājušie šie mazie gabaliņi, un – tie nav aiztiekami jeb kustināmi.

– Tas nozīmē – to nekad neuzzināsim?

– Gan jau uzzināsim. Kairas muzejs pārcelsies uz jaunu ēku, un tajā brīdī gan jau būs pētnieki, kas šo spektrālo analīzi varēs veikt, ja, protams, tad kādam tāda interese būs. Jo, kā zināms, Tutanhamona dārgumos ir milzīgs daudzums lielu un žilbinošu priekšmetu, un interese par Baltijas dzintaru ir tikai mums, baltiešiem.

– Un ko tas dos baltiešiem, ko vēl bez pašapziņas vairošanas?

– Patiešām, tas vairotu mūsu pašapziņu. Šajā projektā tapuši divi katalogi – izstādes un LNMM Senās Ēģiptes kolekcijas katalogs, kura zinātniskā redakcija tapusi kopdarbā ar Luvras Senās Ēģiptes antikvitāšu departamenta pētniekiem, bet varētu rakstīt vēl trešo –

piedzīvojumu romānu. Situācija ir izveidojusies ne tā labākā šādai izstādei, jo pēdējos gados Ēģipte ir ļoti nemierīga, tur valdības rodas un krīt, un šajos gados četras reizes mainījies antikvitāšu un kultūras ministrs, kas vienmēr bija radikāli pretējās domās nekā iepriekšējais. Trīs reizes mainījās arī Kairas muzeja direktors, noteikumi, kas mums tika izvirzīti, bija ļoti tālu no tiem, kā parasti notiek starptautiski deponējumi, izvirzītās prasības nebija muzejiskas...

– Vēl gada sākumā solītais, ka būs eksponāti no Kairas muzeja, nepiepildās?

– Mēs pieņēmām sāpīgu lēmumu – izstādē nebūs priekšmetu no Kairas muzeja, bet visi, protams, būs no Ēģiptes, tikai – no citiem muzejiem pasaulē, arī no mūsu pašu muzeja kolekcijas. Rezultātā izstādē mēs runājam par Tutanhamona dzintaru, bet – metaforiski. Kamēr šiem četriem dzintara gabaliņiem nebūs veikta spektrālā analīze, tikmēr ir tikai sapnis un gribēšana, lai tas būtu Baltijas dzintars.

Projekta nosaukums ir vairāk metafora, kas nepretendē uz priekšmetisku Tutanhamona dārgumu klātbūtni. Tā ir leģenda par Baltijas dzintaru uz Tutanhamona krūtīm kapeņu pustumsā. Tomēr mūsu projektā ar saviem eksponātiem iesaistās Baltijas valstu un Varšavas nacionālie muzeji, Luvras muzejs un Britu muzejs, ar zinātnisko darbu – arī Stokholmas muzejs. Rezultātā šī izstāde tapa ļoti apjomīga, tā ir milzīga ēģiptoloģijas izstāde, ko veido sešas daļas.

– Un tās ir?

– Pirmā daļa – apvienotā Baltijas valstu kolekcija plus sarkofāgs no Varšavas, kas arī pārstāv to pašu 21.–22. dinastiju, uz ko attiecas arī Rīgas sarkofāgs un mūmija – pie mūsu Rīgas puiša ir atbraukusi meitene, kas ir bijusi tempļa dejotāja, un starp šo sarkofāgu rašanos ir apmēram 60 gadi. Tas nozīmē – pastāv iespēja, ka šie cilvēki dzīvē ir tikušies. Šajā daļā būs iespēja iepazīt slaveno Ani papirusu – stāstu par mirušo pasauli. Te tiek eksponēts arī arheoloģiskais dzintars, akcentējot senos tirdzniecības ceļus un mūsu reģionam raksturīgā materiāla izmantojumu arī citu vēsturisko kultūru artefaktos.

Ekspozīcijas otro daļu veido interaktīvā spēle – vārti uz Ēģipti, kur virtuālā veidā varēs aizkļūt līdz visām tām vietām, ar ko saistīta mūsu kolekcija, tātad – no Rīgas varēs virtuāli aizkļūt līdz Ēģiptei, un redzēt vietas, no kurām uz Latviju atceļojuši priekšmeti, kādi tieši, kā arī uzzināt par zinātniskajām ekspedīcijām, kas notikušas šajos desmit gados, redzēt, kur latvieši braukuši un ko darījuši.

Nākamajā daļā aplūkojama ļoti interesanta gravīru kolekcija, kas atrodas Latvijas Universitātē. Kad Napoleons devās iekarot Ēģipti, viņš gāja kopā ne tikai ar karavīriem, bet ņēma līdzi arī zinātniekus un māksliniekus; viņi fiksēja tempļus un piramīdas. Atlasījām 30 gravīras, kas tieši attiecas uz Senās Ēģiptes kultūru. Nākamā daļa – Tutanhamona dzintars. Tā būs interesanta iespēja it kā ieiet telpā, kas vizuāli izskatās kā Tutanhamona bruņas. Šajā sadaļā varēs izlasīt mūsu versiju par dzintara ceļu – kā mēs, mākslas vēsturnieki, to redzam un ko mēs, šajos gados meklējot, esam atraduši. Šajā zālē būs ļoti seni LNMM deponējumi – dzintara piekariņi, kas ir vēl senāki par Tutanhamona laiku. Būs aplūkojams priekšmets no Dienviditālijas – ir veiktas spektrālās analīzes, un droši zinām, ka runājam par Baltijas dzintaru.

Piektā daļa – gājiens cauri tunelim, varēs redzēt Ani papirusu oriģinālā lielumā, un šī ekspozīcija būs veltīta mūmijām un mumificēšanai. Uz vairākiem ekrāniem varēs redzēt zinātnisko izpēti, ko esam veikuši kopā ar Jūras medicīnas centru, un tur ir trīsdimensiju rekonstrukcijas, rentgeni. Varēs redzēt gan cilvēka, gan kaķa, gan zivs mūmijas. Trīsdimensiju rekonstrukcijās ir mūsu pašu muzeja mūmijas galvaskausa un biksīšu trīsdimensiju rekonstrukcijas, mēs noteicām mūmijas dzimumu – tas ir vīrietis. Vēl varēs redzēt materiālu par to, kāds izskatās Bubastions – vieta Sakārā. Tās bijušas kaķu kapenes ar tūkstošiem kaķu mūmiju, pirms tam tās bijušas cilvēku kapenes. Varēs arī apskatīt, kā izskatās iztītas mūmijas atsevišķi locekļi. Tas vienlaikus ir stāsts par eiropiešu barbarismu – nolauzti locekļi. Šīs būs reta iespēja tuvplānā redzēt, kāds izskatās mumificēta cilvēka ķermenis. Šie priekšmeti ir mūsu kolekcijā, bet ētisku apsvērumu dēļ mēs tos nekad neesam izlikuši apskatei. Izlēmām, ka šoreiz tos parādīsim. Pēdējā daļa – interaktīva spēle bērniem, kurā kopā ar profesoru Pētnieku varēs iziet jautājumu ciklu, cik tad apgūts šajā izstādē.

– Šis ir liels Baltijas muzeju projekts. Cik liela vērojama interese no mūsu kaimiņvalstīm?

– Ažiotāža ir vienmēr, ja runājam par Ēģipti. Vai Berlīnē, vai Londonā, vai Parīzē izstādes par Ēģipti vienmēr ir labi apmeklētas. Arī tad, kad pārcēlāmies no Rīgas pils uz biržas ēku, mēs pārvedām tūkstošiem priekšmetu, un tikai tajā dienā, kad pārveda mūmiju, bija neiedomājama interese, tā bija vesela procesija, kas tai sekoja īsajā piecu minūšu ceļojumā.

Man liekas, ka cilvēkus vienmēr interesē tas, kas ir tāls un nezināms, jo tas raisa fantāziju par tēmu, kā tas varēja būt, kas tā bija par civilizāciju, cik tā attīstīta bija, kā viņi toreiz dzīvoja? Tur ir tik daudz nezināmo. Kaut arī Ani papiruss ir izlasīts, bet tajos tekstos ietverts tik daudz kodētu lietu, ka jēgu līdz šim brīdim nevar pateikt. Katrā ziņā tā bijusi ļoti augsti attīstīta kultūra, ļoti krāsaina un skaista.