Galvenais akcents, gatavojoties 2018. gada dziesmu un deju svētkiem, ir Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes sakārtošana. Līdztekus šiem darbiem notiek arī māksliniecisko ieceru izstrāde. To autoriem idejas ir gana iespaidīgas – noslēguma koncertam vien būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro, kas ir trešā daļa no dziesmu un deju svētkiem atvēlētā budžeta.
Pašlaik strādā pie Daugavas stadiona būvniecības ieceres minimālā apjoma īstenošanas. Paredzēts līdz 2018. gadam ierīkot papildu tribīnes, kas ļaus ietilpināt vairāk nekā 10 000 skatītāju, izveidot labierīcības un ģērbtuves, atliekot pārējos pārbūves darbus pēc lielā kultūras notikuma, Dziesmu svētku padomes sēdē skaidroja Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons. Lai straujiem soļiem ietu uz priekšu, tuvāko dienu laikā plānots izsludināt iepirkuma konkursu par projektēšanu un būvniecību. Viņš arī norādīja, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju šobrīd risina jautājumu par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Daugavas stadionam, kā arī par nekustamā īpašuma ieguldīšanu tā pamatkapitālā, jo tādas esot Eiropas Savienības prasības.
Savukārt Mežaparka Lielā estrāde jau ierakstīta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vēsturiskā notikuma vieta, saistīta ar nacionāli nozīmīgām norisēm. Šobrīd ir arī sagatavots ziņojums par būvprojekta izstrādi un būvniecību, paredzot, ka šā gada augustā saņems būvatļauju, teica Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte. Tāpat svarīgi esot tikt skaidrībā ar koristu tribīņu risinājumu un estrādes ēku. Viņa arī piebilda, ka nedrīkst nolikt malā ideju par svētku muzeja izveidi, ko gan, visticamāk varētu īstenot 2023. gadā.
Pašlaik iezīmē aprises pasākuma norisei, arī noslēguma koncertam Zvaigžņu ceļš. Tā akcents likts uz kopkora spēku, uzsvēra svētku režisors Uģis Brikmanis, paužot prieku, ka šoreiz koncerts un gājiens nenotiks vienā dienā, tāpēc visu var labāk saplānot. Atšķirībā no citām reizēm nav paredzēta dziedātāju staigāšana turp un atpakaļ. Runājot par scenogrāfiju, U. Brikmanis norādīja, ka galvenais uzsvars varētu būt 36 metru augstumā izvietotās divas arkas (100 – 110 metru garas), kas būs savienotas ar trosēm un kurās iekārti apmēram 300 gaismas objektu, veidojot savdabīgu zvaigžņu ceļu. Tas atšķirībā no iepriekšējām reizēm ļautu beidzot estētiski un droši risināt apgaismošanas jautājumu. Tiesa, izmaksas gan rēķināmas iespaidīgas: arku īre vien tiek lēsta ap 700 000 līdz 1,2 miljoniem eiro, Latvijas kontūras izveide, akustiskās tehnikas uzstādīšana, LED spuldžu iegāde – kopumā varētu prasīt 2,3 miljonus eiro. Kad padome un arī kultūras ministre neslēpa pārsteigumu par šādām summām, režisors to pamatoja, ka, izstrādājot koncepciju, nebija noteikti naudas summa. Viņš taču neprasot tik, cik izmaksā Saules cirka viens iestudējums – 200 miljonus eiro, bet tik, cik vajadzīgs vienkāršam, bet modernam iestudējumam. Viņš esot gatavs atbildēt par katru ciparu. Kultūras ministre Dace Melbārde tomēr mudināja skatīties uz finansējumu reāli un ar Latvijas iespējām – jau tā šoreiz šim notikumam atvēlēta lielāka summa nekā parasti – kopumā 7,8 miljoni eiro. Ja mākslinieciskā padome esot ar mieru vienu trešdaļu no tās atvēlēt noslēguma koncertam un pārējiem pasākumiem noņemt, tad to varot darīt. Vispirms ir jātiek skaidrībā ar svētku struktūru, un nākamajā sēdē jāprezentē plānotās izmaksas.