Mākslas muzeja otrā elpa

VĒSTURISKAJĀ centrālajā daļā divos stāvos iekārtota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atjaunotā pastāvīgā ekspozīcija, kas pirmo reizi aptver Latvijas mākslas vēstures kopainu visa 19. un 20. gadsimta garumā (3. stāvā – Latvijas māksla 19. gadsimts – 20. gadsimta pirmā puse; 2. stāvā – Latvijas māksla, 20. gadsimta otrā puse). Ekspozīcija veidota pēc hronoloģiski stilistiskā principa, secīgi atspoguļojot Latvijas mākslas vēstures vispārējo attīstību un ar raksturīgu darbu kopām un unikāliem meistardarbiem izceļot katra perioda nozīmīgākās, izcilākās parādības un autorus, kā arī inovācijas tematiskajā saturā un formveidē © F64

Tikai gadu simts bija nepieciešams, lai Baltijā pirmā īpaši muzeja vajadzībām celtā ēka sagaidītu kapitālo remontu. Tā kopējās izmaksas bija 31 434 795 eiro.

Pēc trīs gadus ilgas – no 2012. gada 12. februāra līdz 2015. gada 1. decembrim – rekonstrukcijas Latvijas valsts svētkos, 4. maijā, muzejs tiks atklāts apmeklētājiem. Visticamāk, šis fakts izraisīs milzīgu skatītāju interesi, jo pērnā gada nogalē, kad tika pabeigti remontdarbi un sākās ēkas iekārtošana, trīs atvērto dienu laikā to apmeklēja vairāk nekā 100 tūkstoši interesentu.

Nav šaubu, ka apmeklētājus īpaši interesēs muzeja vizuālās un funkcionālās pārmaiņas, taču ne tikai muzeja formā, bet arī saturā būs dažādi jaunumi. Apmeklētāju ērtībām ierīkota ieeja no Esplanādes puses, kur ērta iekļūšana muzejā būs arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, turklāt beidzot namā ierīkots arī lifts – no kādreizējā pagraba, kur tagad atrodas zālīte, kas piemērota dažādām muzeja pedagoģiskām nodarbībām, ģērbtuves, suvenīru veikaliņš un kafejnīca, līdz pat bēniņiem jeb 4. stāvam, kur ierīkotas kompaktākas izstāžu zāles (bēniņu telpā un kupolā – 598 m² apjomā) un ir arī izeja uz skatu laukumu, kas izbūvēts virs ēkas senākās daļas jumta. Muzeja darbinieki atgādina, ka apmeklētājiem viegli «nolasīt», kas muzejā «pārstāv» seno, kas – jauno daļu, jo visi jauninājumi ir viegli atpazīstami ar balto krāsojumu, tāpēc, staigājot pa restaurēto ēku, paši var sekot līdzi arhitektu vīzijai.

Būtiski ir tas, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunā pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla.

19.–20. gadsimts pirmo reizi aptvers Latvijas mākslas vēstures kopainu visa 19. un 20. gadsimta garumā. Ekspozīcija atrodas muzeja vēsturiskajā ēkā, ir izvietota divos stāvos un ir veidota pēc hronoloģiski stilistiskā principa, secīgi atspoguļojot Latvijas mākslas vēstures vispārējo attīstību un ar raksturīgu darbu kopām un unikāliem meistardarbiem izceļot katra perioda nozīmīgākās, izcilākās parādības un autorus, kā arī inovācijas. Savukārt Jaunajā izstāžu zālē (583 m2) apakšzemē ik gadu būs aplūkojamas apmēram četras piecas izstādes. Jāpiebilst, ka jaunajā apakšzemes apjomā (kopējā platība ir 3545 m²) atrodas arī muzeja arhīvs un mākslas darbu krātuves.

LATVIJAS NACIONĀLAIS MĀKSLAS MUZEJS

1901. Sāk izstrādāt programmu muzeja ēkas celtniecībai Esplanādē. Tās autors – Vilhelms Neimanis, kas vēlāk iecelts par muzeja direktoru

1903. Uzsāk muzeja ēkas celtniecību

1905. gada 15. septembrī Rīgas pilsētas mākslas muzejs (RPMM) atvērts skatītājiem. Latviešu mākslas šajā laikā muzejā nav

1918. Atzīmēta muzeja simtgade, par atskaites punktu ņemot 1816. gadā iekārtoto Mākslas kabinetu

1941. RPMM nacionalizēts, tā jaunais nosaukums – Latvijas PSR Padomju mākslas muzejs. Otrā pasaules kara laikā uz īsu periodu pārdēvēts par Vācu zemes muzeju (Deutsches Landesmuseum)

1944. Oktobrī 262 gleznas izvestas uz Vāciju. 1945. gadā šīs muzeja vērtības nonākušas amerikāņu zonā (Čehoslovākijā), 1946. gada februārī atgriezušās Rīgā

1945. RPMM atkal nacionalizēts, muzeja jaunais nosaukums – LPSR Latviešu un krievu mākslas muzejs. Muzeja specializācija – latviešu māksla, krievu māksla, padomju republiku māksla. Atbilstoši šai specializācijai muzejs pārņem ievērojamu daļu no bijušā Valsts Mākslas muzeja krājuma

1964. Kopš decembra muzeja nosaukums ir LPSR Valsts Mākslas muzejs

1989. No 1. janvāra muzeja nosaukums ir Valsts Mākslas muzejs. Nodibināts Mākslas muzejs Arsenāls

2005. No 1. septembra muzeja nosaukums ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM)

2008. Atklāta LNMM struktūrvienība – Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, kas atrodas abu mākslinieku bijušajā dzīvoklī Elizabetes ielā

2010. Ārzemju mākslas muzejs (tagad Mākslas muzejs Rīgas birža) un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs departamentu statusā pievienoti LNMM

2010. Rīgas domes Īpašuma departaments izsludina starptautisku konkursu LNMM restaurācijai un rekonstrukcijai, tajā uzvar Lietuvas arhitektu biroja Processoffice radītais mets

2013. 12. februārī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka pārtrauc publisko darbību

2015. 1. decembrī muzeja rekonstrukcijas darbu pabeigšana un ēkas nodošana ekspluatācijai

2016. 4. maijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvēršana apmeklētājiem



Kultūra

Valmieras teātrī šovakar Eduarda Smiļģa 138. dzimšanas dienā "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonijā par 2023./2024. gada sezonas aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš, aģentūru LETA informēja Latvijas Teātra darbinieku savienībā (LTDS).

Svarīgākais