Brīvdienu ceļvedis

© Publicitātes foto

Idejas brīvdienām

PAR UZMANĪBU VISTUVĀKAJIEM

Jaunā mācību gada sākums, iespējams, ir labs laiks, lai arī pieaugušie pārskatītu savas prioritātes un dzīvesveidu. Izdevniecībā Zvaigzne ABC klajā nākusi Reičelas Meisijas Stefordas grāmata Hands Free mamma. Brīvroku mamma, kas aicina pārdomāt to, cik daudz uzmanības mēs veltām cilvēkiem, ar ko esam kopā, un cik pilnasinīgi izdzīvojam ikkatru mirkli. Grāmatas autore ir amerikāņu speciālās izglītības skolotāja, kas sev atklājusi metodi, kā atbrīvoties no laika un uzmanības zagļiem, un šajā grāmatā ar savu atklājumu dalās ar lasītājiem. Grāmatas autore atzīst, ka bija nogurusi no nemitīgā vāveres riteņa starp darbu, sabiedriskajiem pienākumiem un mājām un vienlaikus apzinājās, ka steigas un aizņemtības dēļ tiek palaists garām patiesi būtiskais. Šī atziņa lika Reičelai pārskatīt savus paradumus. Viņa apzināti sāka samazināt tehnoloģiju un saziņas ierīču lomu savā ikdienā un atklāja, cik ļoti tie bija ietekmējuši viņas laimi un attiecības ar vistuvākajiem cilvēkiem.

DZINTARU KONCERTZĀLE SLĒDZ VASARAS SEZONU

Piektdien, 2. septembrī, pulksten 19.30 Dzintaru koncertzālē izskanēs vasaras sezonas noslēguma koncerts Vivaldi Rocks, kurā klasiskās mūzikas huligāni - grupa Dagamba - solās piedāvāt netradicionālu muzikālu priekšnesumu - slavenā itāļu komponista Antonio Vivaldi koncertu cikls Gadalaiki izskanēs pavisam jaunā sniegumā. Koncertā skanēs arī Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Fredija Merkūrija, Sergeja Prokofjeva, Ludviga van Bēthovena un citu pasaulslavenu komponistu skaņdarbi grupas Dagamba jaunās interpretācijās. Grupā muzicē Valters Pūce, Antons Trocjuks, Hamidreza Rahbaralams un Dainis Tenis.

SENĀS UN NE TIK SENĀS SKOLAS LIETAS

Liepājas muzejā līdz 11. septembrim ekspresizstādē Lasām, rakstām, rēķinām iespējams apskatīt 20. gadsimta skolas lietas - mācību grāmatas, liecības, formas tērpus un somas. Kā atgādina izstādes veidotāji, skolai nepieciešamie priekšmeti laika gaitā strauji mainījušies, taču paliekoša vērtība ir grāmata. Izstādē apskatāmas ābeces, matemātikas, rakstīšanas, lasīšanas, dabas mācības un lūgšanu grāmatas, kā arī dziesmu grāmata Kurzemes skolām, kas izdota 1904. gadā Jelgavā. Tajā eksponētas tāfeles, spalvaskāti, tintnīca un citi rakstāmpiederumi, kas izmantoti rakstīšanas apguvē un glītrakstīšanai. Ieeja izstādē bez maksas.

AMATU DIENA BRĪVDABAS MUZEJĀ

Svētdien, 4. septembrī, no pulksten 10 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks tradicionālā Amatu diena un tiks svinēti Maizes godi, interesentiem būs iespējams līdzdarboties un izzināt seno arodu noslēpumus un darbu tapšanas procesus. Kā jau ierasts, arī šoreiz būs iespējams klātienē vērot seno amatu meistarus un muzeja darbiniekus darbībā, kā arī pašiem iemēģināt roku šajos tradicionālajos arodos. Brīvdabas muzeja sētās varēs vērot rokdarbnieču, kalēju, kokgrebēju, pinēju, bitenieku un citu amatnieku - meistaru prasmes. Šogad pasākumā piedalīsies amatnieki, kas pārstāvēs Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes novadus un demonstrēs savas prasmes. Varēs pīt grozus, zedeņu žodziņus, liet sveces, vērpt un šķeterēt, mēģināt uzmeistarot pastalas, līdzdarboties medus sviešanā, grebt karotes, iepazīt piena pārstrādes veidus... Būs arī atrakcijas - senās lauku spēles.

CEĻOJUMS BAKSTA PASAULĒ

Jau kādu laiku Mākslas muzejā Rīgas birža skatāma izstāde Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas. Svētdien, 4. septembrī, pulksten 15 šo unikālo ekspozīciju iespējams izstaigāt kopā ar izstādes kuratori Vitu Birzaku. Interesentiem šo iespēju vajadzētu izmantot, jo sākotnēji izstāde bija paredzēta līdz augusta beigām, bet nu tā pagarināta līdz oktobra sākumam. Izstāde veltīta ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai. Leons Baksts (1866-1924), īstajā vārdā Leiba Haims Rozenbergs, dzimis Grodņā. Studējis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, arī Parīzē, Žiliāna akadēmijā. No 1909. gada galvenokārt darbojies kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Sergeja Djagiļeva (1872-1929) trupai Ballets russes (Djagiļeva krievu balets). Baksts, meistars ar izteiktu individuālo rokrakstu un izsmalcinātu gaumi, kļuvis par vienu no orientālisma modes radītājiem un eksotikas elegances kultivētājiem Eiropā 20. gadsimta sākumā. Mākslinieks dzīvojis un strādājis divās galvaspilsētās - Sanktpēterburgā un Parīzē, tāpēc viņa talants vienlīdz pieder gan krievu, gan franču kultūrai. Savukārt 6. septembrī pulksten 14 latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicēja Jaņa Rozentāla (1866-1916) 150 gadu jubilejai veltītajā izstādē būs 15 minūšu ilgs bezmaksas stāstījums Vienas gleznas stāsts, šoreiz tas veltīts vienam no mākslinieka slavenākajiem darbiem No baznīcas (Pēc dievkalpojuma), kad būs iespējams vairāk uzzināt par gleznas tapšanas vēsturi, sižetu, tēliem utt.

ZIEMEĻBLĀZMA SVIN AR KONCERTU ZIEMEĻU SĀGA

Svētdien, 4. septembrī, pulksten 17 kultūras pils Ziemeļblāzma savu 103. gadskārtu atzīmēs ar koncertprogrammu Ziemeļu sāga. Koncertprogrammā skanēs skandināvu komponistu mūzikas meistardarbi, akcentējot ziemeļu, tostarp ziemeļblāzmas, skaistumu. No zviedru, somu un norvēģu tautas dziesmām, Ūles Bulla, Edvarda Grīga, Žana Sibeliusa melodijām līdz pat grupas ABBA populārajām dziesmām - tāds būs ceļš, iepazīstot ziemeļzemju ļaužu likteņstāstus bezgala krāšņās, bet skarbās ziemeļu dabas fonā, kur Latvijas Nacionālās operas spožais soprāns Evija Martinsone iejutīsies vairāku paaudžu ziemeļzemju sieviešu likteņos. Muzikālā uzveduma literāro pamatu iedvesmojusi izcilā norvēģu rakstniece Hjerbjorga Vasmu. Norvēģu, somu un zviedru komponistu mūzika kā allaž pārsteigs ar savu skaistumu un vienkāršību, un šajā kaleidoskopā savdabīgi ziemeļniecisku akcentu ievīs arī kāds izcils F. Šūberta muzikālais opuss. Programmu veido trīs mūziķi - dziedātāja Evija Martinsone, pianists Aldis Liepiņš, čellists Ivars Bezprozvanovs, ka arī muzikoloģe Karina Bērziņa stāstnieces lomā. Ieeja koncertā bez maksas.

Kultūra

Viņa ir kā skaista salapojusi, ziedoša liepa vasaras plaukumā, savā sievišķīgajā trauslumā un spēkā vienlaicīgi. Pārcietusi milzīgus pārbaudījumus dzīvē, Dārta Daneviča atzīta par 2023. gada labāko aktrisi par darbu monoizrādē “Zēni nav meitenes”, kas būs redzama Dailes teātra repertuārā arī jaunajā teātra sezonā. Par savu gatavošanās rutīnu katrai izrādei, par uzlabojamo savā teātrī, par darbu kopā ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču ekskluzīvā intervijā “nra.lv” stāsta Dārta Daneviča.

Svarīgākais