Dace Everss. Nav garlaicīgi ar sevi

«Esmu diezgan pašpietiekama, nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet man ar sevi nav garlaicīgi, man ar sevi ir interesanti, es neesmu bara cilvēks,» saka Dace Everss. Šī nedēļa, tāpat kā visa sezona, Valmieras teātra aktrisei ir diezgan blīva, jo piektdien, 3. martā, Valmieras teātrī notiks Rūdolfa Blaumaņa drāmas Pazudušais dēls jauniestudējuma pirmizrāde. Tomēr ik pa laikam izdodas arī kāds brīvāks periods, tad viņa ir «laimīga, jo ir tik daudz ko darīt dzīvē, reizēm man ir baisi, ka visam pietrūks laika».

Režisors Reinis Suhanovs topošo iestudējumu raksturo kā stāstu par galēju vientulību, kuru izraisa nesaprašanās un neieklausīšanās otrā cilvēkā. Jaunajam cilvēkam Krustiņam ir «grūti izdzīvot savu vecāku Roplaiņu pasaulē, kurā viņam nemitīgi norāda, ka viņš «dzīvo nepareizi», režisors šajā iestudējumā uzdod jautājumu - kā jaunam cilvēkam atrast vietu pasaulē, kurā ir tik daudz citu radītu dīvainu un apšaubāmu noteikumu? «Bieži vien, domājot par sevi, savām problēmām, neesam spējīgi sev blakus redzēt cilvēku, kurš iet bojā. Vai arī pamanām, kad jau ir par vēlu,» uzskata režisors Reinis Suhanovs. Mātes lomu iestudējumā atveido Dace Everss. Aktrise ir pārliecināta, ka šī Rūdolfa Blaumaņa luga ir aktuāla vienmēr, tāpēc to var iestudēt jebkurā laikā, jo tajā skartas mūžīgas vērtības, mūžīgas problēmas. «Vecāku un bērnu attiecības, mīlestība ģimenē - tās taču mūžam aktuālas, tās ir problēmas, ar ko vairāk vai mazāk saskaras visi cilvēki. Cilvēkiem vienmēr būs vājības, mēs esam dažādi, un nekad cilvēks nemainīsies. Ikviens cilvēks, ja pats mācās no kļūdām, iespējams, var mainīt sevi un savu personisko dzīvi, bet cilvēce nekad kopumā nemainīsies,» saka Dace Everss. Šajā lomā viņai visgrūtākais esot tas, ka māte var nolādēt pati savu bērnu. «Ja mātei jānonāk tikt tālu, ka viņa izkliedz lāstus savam bērnam, tas, manuprāt, ir visbriesmīgākais, kas man ir šajā izrādē. Iestudējuma procesā daudz nācās domāt par to, ka, labu gribēdami, cilvēki izdara kļūdas pret tiem, ko mīl. Tajā brīdī, kad mātei vajadzēja pateikt stingrāku vārdu, viņa nepateica, un tad, kad mātei vajadzēja ieklausīties dēlā, viņa sāka bļaut.» Aktrise ir pārliecināta, ka pie tā nav vainīgs mūsdienās tik bieži piesauktais vaininieks laika trūkums, jo laika neesot nekad, daudz lielāks vaininieks ir akla mīlestība. «Galvenais - lai Dievs mums dod sajust, kad nedrīkst piedot to, ko nedrīkst piedot, jo sodu tomēr vajag saņemt. Tomēr, ja bērnam neļauj neko, tikai ierobežo, var izdarīt kroplību, bet, par daudz vaļu ļaujot, arī var ļaunu nodarīt,» uzskata Dace Everss. Aktrise atceras, ka viņai un brālim vecāki esot pilnībā uzticējušies un, tā audzinot, neesot kļūdījušies, jo abi nekad neesot šo uzticību izmantojuši palaidnībās. «Kad man dzima dēls, es domāju, kaut man Dievs dotu tādu prātu, lai varētu dēlam dot tikpat lielu brīvību un reizē arī uzmanību un mīlestību, ka spētu bērnam nemākties lieki virsū, kā mani vecāki to mācēja. Vai tad viņi negribēja man kaut ko pateikt, ka es reti piezvanu, bet es nedzirdēju nevienu pārmetumu.»

Iestudējumā piedalās pieci Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, topošie aktieri, un Dace Everss atzīst, ka darbs ar viņiem ir ļoti interesants. «Jaunieši piedāvā negaidītus risinājumus, viņiem vēl nav štampu, lai gan būs, jo no tiem neviens aktieris neizbēgs, bet neviens viņu štampus nav redzējis, savukārt mūsu, vecāku aktieru, štampi visiem ir zināmi. Katram aktierim štampi ir viņa komforta zona.»

*

Ja varētu

«Ja man būtu trīs brīvas dienas, ko veltīt tikai sev, es brauktu uz lauku mājām. Tur es varu lasīt, adīt, staigāt pa mežu... Arī tur ir daudz darāmā. Zinu, ka mūsdienās kultivē atpūtas baudas. Es labprāt ceļotu, bet tam vajag naudu. Es ceļotu nepārtraukti, bet nekad negribētu ārzemēs dzīvot, vienmēr gribētu atgriezties Latvijā, tomēr man ir jāizvēlas no tā, ko varu atļauties. Iespējas ierobežo manas vēlmes. Man brīvais laiks prasās nevis tāpēc, lai es neko nedarītu, bet tāpēc, lai darītu daudz ko citu ārpus teātra. Un es esmu pieradusi strādāt, man arī visu mūžu bijis daudz darba - no vienas lomas otrā, tā mans mūžs teātrī pagājis. Esmu pieradusi pie tā, ka visu laiku strādāju. Un man arī vajag darīt, esmu darītāja.»

*

Ieildzis remonts

«Jāpabeidz remonts, kas man ieildzis. Pašlaik ir izremontēta tikai virtuve, pārējais iestrēdzis, dzīvoklī ir absolūta noliktava. Visus darbus dara dēls un brālis, jo man jau nav naudas meistariem, es tikai piedalos. Kad viss pamatos izdarīts, tad jau man patīk, bet, kad redzu, kā plēš ārā grīdas, man ar sirdi paliek slikti no tā bardaka, kas ir mājās, bet tad pierodu pie bardaka, nesatraucos par to, ka mājās ir noliktava. Vienkārši man šobrīd nav laika, un, kad būs, gan jau visu ātri izdarīsim.»

*

Vizuālās un intelektuālās baudas

«Protams, noskatos sava teātra iestudējumus, Rīgā es reti kad nonāku, jo tad, kad man ir brīva diena, es to veltu sev, nevis traucos kaut kur. Man ļoti patīk lasīt, esmu lasītāja, man patīk paņemt grāmatu rokās, man patīk tās smarža, ar datoru esmu uz jūs. Pēdējā laikā man vislielākā «grāmatu bauda» ir Marinas Stepnovas romāns Lazara sievietes. Ļoti patika. Grāmatā ir arī melnais humors, kas man ļoti patīk, un vienkārši iesaku izlasīt.»

*

Kustīgs temperaments

«Esmu staigātāja, esmu kājāmgājēja, vienmēr tāda esmu bijusi,» saka Dace Everss un paskaidro, ka tāds ir viņas temperaments - kustīgs. «Man patīk iet, esmu kustīga, un laikam tas mani ir glābis. Lai gan pāris reizes esmu novedusi sevi līdz kliņķim... Tomēr man izdodas atjaunoties, pēdējo reizi tas notika slimnīcā. Pirms gada. Ja nebūtu paģībusi darba laikā, darba vietā... Man kaite bija dēļ izdegšanas sindroma - tā ārsti teica. Un tā arī bija - biju atdevusi visu, manī nekā vairs nebija. Es nedrīkstu uztraukties, bet pasakiet - kā aktiera darbā tas ir iespējams? Tieši fizisks darbs man palīdz iztīrīt galvu, man vajag fiziski sevi nodzīt. Ir jau arī teātrī kustīgās lomas, jo īpaši mēģinājumu procesā, tad jau gadās sevi nodzīt līdz sviedriem, kamēr iemācies, teiksim, deju, bet būtībā teātrī mēs čakarējam sev smadzenes. Tāpēc «galvas iztīrīšanai« man vislabāk palīdz fizisks darbs, kaut vai zāles pļaušana, zemes rakšana, baļķu nešana, kad vakarā esi fiziski tā noguris, ka prātā nav mežģīt smadzenes, tā man ir vislabākā atslodze. Vasarā tas iespējams mūsu lauku mājās, bet alternatīva ziemā ir garas pastaigas.