Vakar svinīgā ceremonijā Briseles Concert Noble tika apbalvoti divpadsmit Eiropas valstu daudzsološie prozaiķi, kuriem šogad piešķirtas prestižās Eiropas Savienības Literatūras balvas (European Union Prize for Literature).
Kā jau Neatkarīgā rakstīja, balvu šogad saņem arī Latvijas rakstnieks Osvalds Zebris, kuram tā piešķirta par vēsturisko romānu Gaiļu kalna ēnā (2014, apgāds Dienas Grāmata), kas iznācis vēsturisko romānu sērijā Mēs, Latvija. XX gadsimts. Kopā ar viņu godināti tika arī pārējie laureāti: Rudi Erebara (Rudi Erbara, Albānija), Ina Vulčanova (Ina Vultchanova, Bulgārija), Bjanka Belova (Bianca Bellová, Čehijas Republika), Kalja Papadaki (Kallia Papadaki, Grieķija), Haldura K. Toredsena (Halldóra K. Thoroddsen, Iceland), Valids Nabhans (Walid Nabhan, Malta), Aleksandrs Bečanovičs (Aleksandar Bečanović, Melnkalne), Žamals Oariči (Jamal Ouariachi, Nīderlande), Darko Tuševljakovičs (Darko Tuševljaković, Serbija), Sine Ergina (Sine Ergün, Turcija), Sandžī Sahota (Sunjeev Sahota, Apvienotā Karaliste). Visu šo autoru darbi tiek publicēti gadskārtējā Eiropas Savienības balvas ieguvēju antoloģijā, jauniem un daudzsološiem rakstniekiem tā ir iespēja tikt pamanītiem globālajā grāmatu tirgū, jo balvas prestižs ir pietiekami augsts, lai radītu Eiropas izdevēju interesi.
Eiropas Savienības Literatūras balvu piešķir trīs organizāciju konsorcijs. To veido Eiropas Rakstnieku padome (European Writers’ Council), Eiropas un starptautiskā grāmattirgotāju federācija (European and International Booksellers Federation) un Eiropas Grāmatizdevēju federācija (Federation of European Publishers), Konsorcijs katrā no valstīm izveido Nacionālo žūriju, kura darbojas saskaņā ar konsorcija izstrādāto nolikumu. Šogad žūrijā darbojās Bārbala Simsone, Ieva Kolmane, Inga Žolude, Renāte Punka un Arno Jundze (žūrijas priekšsēdētājs). Par balvu konkurē 28 ES dalībvalstu, kā arī ES kandidātvalstu un trīs Eiropas Ekonomiskās zonas valstu (Norvēģija, Lihtenšteina, Islande) autori, kopumā rakstnieki no 36 valstīm, tāpēc labākajā gadījumā pie balvas katra valsts var tikt ne biežāk kā reizi trijos gados, turklāt atlases procedūra ir stingra un izvēles kritērijiem jāatbilst nolikumam. Balvu, kas kopš tās dibināšanas brīža tika radīta jaunu un talantīgu prozas autoru atbalstam, no Latvijas līdz šim ir saņēmuši Inga Žolude un Jānis Joņevs.
Osvalda Zebra līdzšinējā darbība literatūrā atbilda konsorcija un žūrijas prasībām - par savu pirmo grāmatu literatūrā - stāstu krājumu Brīvība tīklos (2010, Jāņa Rozes apgāds) - viņš saņēma Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā par labāko debiju. Savukārt Eiropā godalgotais romāns Gaiļu kalna ēnā piesaista savu uzmanību gan ar to, ka autors raksta vēsturiskā romāna žanrā, gan ar to, ka romānā vēsta par maz pētītiem 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā, kas, kā izrādījās, Eiropā ir nezināma vēstures lappuse. Gatavojot romāna fragmenta tulkojuma publikāciju ikgadējā Eiropas Savienības Literatūras balvas laureātu antoloģijā, Latvijas puse saņēma tās redaktoru jautājumus par 1905. gada notikumiem Latvijā, kas liecina, ka interese par šo darbu ir.
Osvalds Zebris preses konferencē Latvijas Rakstnieku savienībā, kas notika pēc tam, kad tika publiski izziņoti Eiropas Savienības Literatūras balvas jaunie laureāti, par romānu teica:
«Es gribu pateikt paldies Gundegai Repšei, bez viņas idejas un uzaicinājuma nekas jau nebūtu noticis. Ne man, ne arī pārējiem autoriem. Manā gadījumā tā tiešām bija lielā iespēja. Gundega Repše pierāda, cik svarīga tomēr ir ideja un spēja to realizēt.
Es nevaru iedomāties iesācējam tajā laikā labāku iespēju uzrakstīt un sevi pierādīt. Es arī tagad nejūtos ļoti pieredzējis, bet toreiz es tiešām biju iesācējs. Viens stāstu krājums, viens romāns. Tā bija milzīga iespēja un pārbaudījums. Es to saku bez kādiem skaļiem lozungiem - tiešām tā bija. Diezgan drīz sapratu, ka varēšu, jo man ļoti ātri atnāca stāsta konstrukcija, virsbūve, viss, kas tur notiks. Pārējais - vēsturiskais materiāls un vēsturiskie jautājumi, kas tur izkristalizējās, tie bija pēc tam. Man nevajadzēja pusgadu baiļoties, vai spēšu.» Jāņem arī vērā, ka rakstnieks nenobijās no autoritātēm, kas piedalījās vēsturiskās romānu sērijas tapšanā, viņa darbs atklāja šo sēriju, un tā sarakstīšanai bija vismazāk laika pārdomām vai izpētes darbam. Gaiļu kalna ēnā ielika pamatu lasītāju interesei par šiem darbiem, un Mēs, Latvija. XX gadsimts ir darbi, kas rada Eiropas izdevēju interesi, jo citās valstīs šādas sērijas netiek izdotas un daudzviet par to runā kā lielu izaicinājumu un latviešu autoru uzdrīkstēšanos.
Eiropas Savienība balva literatūrā (EUPL) ir apbalvojums, kas domāts, lai izteiktu atzinību izciliem jauniem un nesen sevi pieteikušiem Eiropas literatūras talantiem, izceļot laikmetīgās Eiropas literatūras bagātības, vienlaikus vēršot uzmanību uz kontinenta unikālo kultūras un valodas mantojumu. Savā pastāvēšanas vēsturē balva sevi ir attaisnojusi, jo tā pievērš uzmanību arī mazo Eiropas tautu literatūrām, kurām ir grūti iespraukties lielajos grāmatu tirgos. Balva parāda, ka Eiropas spēks ir nevis unifikācijā un vienādošanā, bet gan kultūru un valodu daudzveidībā, jo katras nācijas un literatūras pieredze ir unikāla un ne ar ko citu nesalīdzināma.