VĒRTS REDZĒT: Muzikāls stāsts par "Elles ķēķi"
«Ideja par izrādi dzima pirms apmēram septiņiem gadiem, kad aizsaulē aizgāja mani vecāki – dzejnieks Gunars Saliņš un filoloģe Jautrīte Saliņa. Māte bija savākusi ļoti daudz materiālu par Elles ķēķa laiku, un es sapratu, ka ar to vajadzētu dalīties – jo īpaši te, Latvijā, kur par šo mākslinieku grupas darbību ir maz zināms,» saka ASV dzīvojošā latviešu mūziķe (mecosoprāns) un aktrise Laila Saliņa.
Viņa ir idejas, scenārija, dziesmu un video autore muzikālajam stāstam Elles ķēķis. Ņujorka>Latvija, ko šomēnes plānots izrādīt Rīgā un citviet Latvijā. Pirmizrāde - ceturtdien, 10. maijā, pulksten 19 Saldus mūzikas un mākslas skolā.
Muzikālais stāsts veltīts Ņujorkas dzejnieku grupai Elles ķēķis, kura galvenie pārstāvji bija latviešu trimdas dzejnieki - Gunars Saliņš (1924-2010) un Linards Tauns (1922-1963). Režisores Ditas Balčus vadībā Laila Saliņa kopā ar aktieri Gundaru Silakaktiņu izveidojuši tiltu starp Ņujorku un Latviju, starp tagadni un pagātni - ar dokumentāliem stāstījumiem, dzejām, dziesmām, attēliem un video materiāliem.
Kas ir Elles ķēķis? Izrādes producente Laila Baumane (Mūzikas un mākslas atbalsta fonds) atgādina, ka Otrā pasaules kara laikā, kad bija notikušas pirmās izsūtīšanas uz Sibīriju, daudzi latvieši nolēma izbēgt no draudiem un pameta visu: mājas, draugus, ģimeni un jaunības sapņus - ar cerību, ka viņi varēs atgriezties dzimtenē, kad tā būs atkal brīva. Pēc bīstamām bēgļu gaitām liela daļa nonāca dīpīšu (Displaced persons) nometnēs Vācijā, kur nācās pavadīt 4-5 gadus, gaidot atļauju emigrēt uz ASV un citām valstīm. Pēc nonākšanas Ņujorkā, pagājušā gadsimta 50. un 60. gados ostas rajonā Hell’s Kitchen apvienojās neliela, bet dedzīga jauno latviešu trimdas mākslinieku grupa, kas cerēja uz pilnvērtīgu dzīvi atvērtā pilsoniskā sabiedrībā, kur viņu tiesības uz vārda brīvību un izpausmi ir aizsargātas. Starp viņiem bija dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji un mūziķi, kurus spēcīgi ietekmēja amerikāņu kultūra un mākslas virzieni, tostarp abstrakcionisms, ekspresionisms, Ņujorkas eksperimentālais teātris un dzeja. Tas atspoguļojās viņu daiļradē un eksperimentos, kā rezultātā viņi izveidoja savu īpašu stilu, kas piešķīra jaunas dimensijas latviešu kultūras laukam. Viņi kļuva pazīstami kā Elles ķēķa mākslinieki un ietekmēja citus latviešu māksliniekus brīvajā pasaulē, savukārt padomju Latvijā aiz dzelzs priekškara par viņiem bija zināms ļoti maz. Galvenie Elles ķēķa pavāri bija dzejnieki Gunars Saliņš un Linards Tauns, kuri, būdami tuvi draugi, centās savienot jaunus mākslas virzienus un lielpilsētas iespaidus ar savu latviešu identitāti. To vidū bija arī mākslinieki, mūziķi un prozas rakstnieki. Trimdā dzīvodami, viņi izveidoja savu īpašo stilu, kas piešķīra jaunas dimensijas latviešu kultūras laukam. Sigurda Vīdzirkstes melnās saules tēma gleznās uzrunāja arī Gunaru, kurš izmantoja šo nosaukumu otrai dzejas grāmatai. Tam visam līdzi darbojās arī Gunara sieva Jautrīte Saliņa (1924, Latvija - 2011, ASV) - literatūras pētniece un valodniece, kura ilgus gadus cītīgi dokumentēja šo bagātīgo laiku un visus priekus un bēdas, kas ap to saistījās.
Muzikālo stāstu Elles ķēķis. Ņujorka>Latvija varēs noskatīties arī Liepājas muzejā (23. maijā), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (24. maijā), Ungurmuižā (26. maijā) un VEF Kultūras pils kamerzālē (29. maijā). Jauniestudējumu plānots vest arī uz Ameriku un Kanādu, kur vairākas latviešu kultūras trimdas organizācijas jau izteikušas interesi par iespēju veidot turneju. Tiesa, lai arī okeāna otrā pusē Elles ķēķa darbība ir pazīstama daudz plašāk, tā vēl nekad nav apspēlēta izrādē.