Reportāža: Kā Jelgavas kori un citi pašdarbības kolektīvi gatavojas simtgades Dziesmu svētkiem

SIMTGADI GAIDOT/JELGAVA

Dziesmu svētki ir mūsu tautas spogulis

«Svētki ir mūsu darbs, un darbs ir mūsu svētki. Mēs esam tie, kuri organizē svētkus - gan ģenerējam idejas, gan tās realizējam, gan pēc tam par visu paši arī atbildam,» saka Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra vadītājs Mintauts Buškevics.

«Dziesmu svētki ir Latvijas svarīgākie svētki, līdz ar to - arī svarīgākais darbs Jelgavas pilsētā. Jo mēs kā pašvaldība sagatavojam pamatu, un pamats ir pašdarbības kolektīvi, kuriem nodrošinām nepārtrauktu darbības procesu un radošo attīstību - gan gādājot par kolektīvu vadītāju atalgojumu, gan mēģinājumu telpām un to aprīkojumu, gan regulāru tērpu izgatavošanu, gan finansiālo atbalstu tradīciju turpināšanai un mākslinieciskajai darbībai, lai mūsu kolektīvi būtu gatavi lielajiem dziesmu svētkiem. Kā apliecinājums mūsu nospraustajam darbības virzienam ir augstie koru un deju kolektīvu skates rezultāti,» stāsta Mintauts Buškevics, piebilstot, ka citviet Latvijā nav tāda modeļa, kāds ir Jelgavā. «Mēs esam divi vienā - pilsētas kultūras politikas veidotāji un izpildītāji. Mēs gan nosakām kultūras stratēģiju un virzienu, gan to plānojam un realizējam, gan arī paši atbildam par padarīto darbu. Tāpēc mūsu komanda ir pietiekami liela, jo darbs ir liels un atbildīgs,» paskaidro Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra vadītājs. Uz tikšanos ar Neatkarīgo viņš pieaicinājis arī savu vietnieci pamatdarbības jautājumos Intu Englandi un kultūras darba speciālisti Evelīnu Bučeli.

Kvalitātes latiņa ir augsta

«Tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī gatavošanās dziesmu svētkiem nepārtraukti notiek, un darbs turpinās, līdz svētki ir beigušies,» saka Inta Englande, uzsverot, ka līdz ar dziesmu svētkiem darbs neapstājas, jo, lai kolektīvi neatslābtu un neizjuktu, visus piecus gadus tiek organizētas skates, kas reizē ir kā atskaites punkts par gada laikā padarīto. Viņi piedalās lielos valsts mēroga pasākumos, brauc uz starptautiskiem festivāliem, tāpat mēs organizējam un atbalstām kolektīvu jubileju koncertus, jo - kolektīvs jau var pastāvēt tikai tad, ja tajā ir interesanti dzīvot arī ikdienā,» uzskata Inta Englande. Viņa pati savulaik dejojusi deju kolektīvā Lielupe, kad tās vadītājs bija leģendārais horeogrāfs, Deju svētku Goda virsvadītājs un par Zemgales deju ķēniņu dēvētais Vilis Ozols. Ar šo kolektīvu arī piedalījusies vienos dziesmu svētkos. Citos jau strādājusi kā galvenās režisores asistente, bet vēl citos Doma laukumā organizējusi Zemgales pūtēju orķestru koncertu un koncertu Esplanādes laukumā.

DARBS NEAPSTĀJAS. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra vadītājam Mintautam Buškevicam, viņa vietniecei Intai Englandei (attēlā vidū) un kultūras darba speciālistei Evelīnai Bučelei šajā pavasarī darbu ir pilnas rokas, jo, kā viņi paši saka: tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī gatavošanās dziesmu svētkiem nepārtraukti notiek un darbs turpināsies, līdz svētki būs beigušies / Foto: Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

«Svētki nekad nenotiek tikai no vienas puses, tajos vienmēr iesaistās gan pašvaldība ar finansējumu, gan rīkotāji un organizētāji jeb svētku virzītāji, gan kolektīvi, no kuriem tiek sagaidīta augsta mākslinieciskā kvalitāte. Jo mēs gribam, lai mūsu pilsētas vārds izskanētu godam, lai kvalitātes latiņa būtu augsta,» norāda Inta Englande.

26. maijā un 10. jūnijā

Tiem Jelgavas iedzīvotājiem, kuri kādu apstākļu dēļ uz dziesmu svētkiem netiks, jau 4. maijā Brīvības svētku koncertā Dzintara zemē dzintara ļaudis kopkora izpildījumā bija iespēja noklausīties koru programmu. Savukārt Jelgavas pilsētas svētku laikā, kas ik gadu ir viens no gaidītākajiem un ievērojamākajiem pasākumiem pilsētā un šogad notiks no 25. līdz 27. maijam, būs iespēja redzēt svētku krāšņo deju programmu - dejotāji pulcēsies Uzvaras parkā sestdienas, 26. maija, pēcpusdienā.

Bet 10. jūnijā XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku atbalstītājs lielveikals Rimi jelgavniekus un pilsētas viesus gaidīs uz svētku ieskandināšanas jeb Zemgales īpašās Svētku vēstniecības atklāšanas pasākumu. Šādas vēstniecības Rimi vērs laikā no 27. maija līdz 8. jūlijam - arī Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Rīgā. Tās sniegs aktuālāko informāciju par svētku norisi, kā arī darbosies kā reģionālais centrs svētku sajūtas radīšanai ikdienas apmeklētājiem. Katrā no Rimi vēstniecībām būs informatīvi dziesmu svētku stendi ar bezmaksas svētku avīzēm, programmu, pastkartēm, svētku suvenīriem, kā arī svētkiem veltītu produktu līniju. Tos iegādājoties, trīs eiro centi no katra iepakojuma tiks novirzīti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mazo pacientu ērtību uzlabošanai un dziesmu svētku sajūtas ienešanai slimnīcā.

Sajūtas bija dramatiskas

«Mācoties sākumskolā, divus gadus dziedāju korī, un ar to mana dziedātājas karjera arī beidzās. Un mana pieredze ar dziesmu svētkiem bijusi tikai, dežurējot skolā, kur dzīvoja Jelgavas kolektīvi,» smaidot saka kultūras darba speciāliste Evelīna Bučele. Kultūras vide ir viņas sirdslieta. «Es nedejoju, nedziedu un teātri nespēlēju, bet esmu atradusi to profesiju, kas man dod iespēju būt šajā vidē un palīdzēt tam visam notikt.»

Arī Mintautam Buškevicam nav iznācis būt kā dalībniekam lielajos dziesmu svētkos, tikai skolēnu - skolas laikā dziedot korī. Taču pie šo svētku organizēšanas Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra vadītājs ir kopš 1991. gada.

«Tā kā esmu bijusi dalībniece deju laukumā, es zinu tās sajūtas. Tāpēc tajā gadā, kad strādāju jau pie svētku organizēšanas, sajūtas bija diezgan dramatiskas - kad visi kāpa autobusos un brauca uz svētku norises vietu, es paliku skolā un man gribējās raudāt... Jo man arī gribējās braukt visiem līdzi un līdzdarboties,» vaļsirdīgi atzīstas Inta Englande. Viņa jau gan apzinās, cik vajadzīgs un atbildīgs svētku laikā ir organizatoru darbs. «Skolā, kas patiesībā ir svētku epicentrs, visu laiku kādam ir jābūt uz vietas, jo mūsu klātbūtne nemitīgi ir vajadzīga - vai kāds ir jāmierina, jāpažēlo vai jāuzmundrina, jāatbalsta, vai - jāsapurina. Nu, kā jau dzīvē. Kā ģimenē, kur vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem. Un, kā zināms, tas nav viegli, jo - tās visas ir emocijas.»

Ir un būs ļoti īpaši

«Dziesmu svētki ir mūsu latvisko tradīciju turpinājums, kas nācis no tautas. Jo šie svētki jau neradās no kādas politiskas vadības, no prezidenta vai premjerministra iniciatīvas vai norādes. Tie esam mēs paši, kas sanācām kopā, dziedājām, dejojām, skaisti rotājāmies un šo kopā sanākšanu izvērsām arvien plašāku. Dziesmu svētki ir mūsu tautas spogulis - mūsu alkas pēc pašnoteikšanās, neatkarības, vienotības un latviskuma,» uzskata Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra vadītājs Mintauts Buškevics.

«Jebkuri svētki rada pacilātības un kopības sajūtu, bet dziesmu svētki - arī latviskumu,» sava kolēģa teikto papildina Inta Englande. Viņa norāda, ka noorganizēt šādus svētkus, protams, prasa lielu, lielu darbu, bet, kad šis darbs ir izdarīts, labi padarītā darba sajūta neatstāj turpmākos piecus gadus. «Es domāju, ka mēs visi varam būt laimīgi, ka piedzīvojam simtgades dziesmu svētkus, jo tie mūsu tautai ir un būs ļoti īpaši.»

***

NO JELGAVAS UZ DZIESMU SVĒTKIEM BRAUKS:

Jelgavas pilsētu XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos pārstāvēs 40 kolektīvu, kopskaitā - 1188 dalībnieki

19 tautas deju kolektīvu

• Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi Kultūra pārstāv 12 kolektīvu: bērnu un jauniešu deju kolektīvs Vēja zirdziņš, bērni (vadītāja Alda Skrastiņa), Tautas deju ansamblis Lielupe, A grupa (vadītāja Elita Simsone), Tautas deju ansamblis Diždancis (vadītāja Ieva Karele), Tautas deju ansamblis Jaunība (vadītājs Arvils Noviks), Tautas deju ansamblis Lielupe, B grupa (vadītāja Elita Simsone), bērnu un jauniešu deju kolektīvs Vēja zirdziņš, C grupa (vadītāja Alda Skrastiņa), jauniešu deju kolektīvs Zemgaļi (vadītāja Daina Kjakste), Tautas deju ansamblis Lielupe, D grupa (vadītāja Elita Simsone), vidējās paaudzes deju kolektīvs Laipa (vadītāja Mārīte Skrinda), Tautas deju ansamblis Ritums (vadītāja Ieva Karele), Tautas deju ansamblis Lielupe, E grupa (vadītāja Elita Simsone) un vidējās paaudzes deju kolektīvs Rota (vadītāja Ludmila Muskare)

Tautas deju ansamblis Lielupe / Publicitātes foto

• Jelgavas bērnu un jauniešu centru Junda pārstāv 3 kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs Jundari (vadītāja Madlēna Bratkus), bērnu deju kolektīvs Jundēni, I sastāvs (vadītāja Madlēna Bratkus), bērnu deju kolektīvs Jundēni, II sastāvs (vadītāja Madlēna Bratkus)

• Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) pārstāv 3 kolektīvi: Tautas deju ansamblis Kalve (vadītāja Gunta Skuja), vidējās paaudzes deju kolektīvs Kalve (vadītājs Lauris Galejs) un jauniešu deju kolektīvs Skalbe (vadītāja Liene Liniņa)

• Jelgavas Tehnikuma deju kolektīvs (vadītāja Sanita Laganovska)

10 koru

• Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi Kultūra pārstāv 4 kolektīvi: jauktais koris Balti (diriģente Maija Branka), jauktais koris Mītava (diriģente Agija Pizika), kamerkoris Tik un tā (diriģents Guntis Galiņš), jauktais koris Zemgale (diriģents Guntis Pavilons)

• Jelgavas Latviešu biedrības jauktais koris Re, kā! (diriģente Gunta Paškovska)

• Jelgavas amatu vidusskolas jauktais koris Riti (diriģente Sarma Rudzutaka)

• Jelgavas 4. vidusskolu pārstāv 2 kolektīvi: meiteņu koris Spīgo (diriģente Līga Celma-Kursiete) un vīru koris Kārkli pelēkie zied (diriģents Ingus Leilands)

• LLU pārstāv 2 kolektīvi: sieviešu koris Liepa (diriģente Inta Zakenfelde) un vīru koris Ozols (diriģents Guntis Galiņš)

3 vokālie ansambļi

• Visi pārstāv Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi Kultūra: sieviešu vokālais ansamblis Guns (vadītāja Guna Agruma), vokālais ansamblis Tirkīza kora ansamblis (vadītājs Žoržs Siksna) un senioru vokālais ansamblis Vīzija (vadītāja Liene Gaile)

2 pūtēju orķestri

• Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris Rota (diriģents Agris Celms)

• Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris (diriģents Raitis Ašmanis)

2 mazākumtautību kolektīvi

• Jelgavas ukraiņu kultūras centra Džerelo folkloras ansamblis Džerelo (vadītāja Ludmila Griščenko)

• Jelgavas baltkrievu biedrības Ļanok folkoras ansamblis Ļanok (vadītāja Marija Jeļisejeva)

1 folkloras kopa

• Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra folkloras kopa Dimzēns (vadītāja Velta Leja)

1 tautas mūzikas ansamblis

• Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra tautas mūzikas ansamblis Zelta stīdziņas (vadītāja Biruta Deruma)

1 amatierteātris

• Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris (vadītājs Arvīds Matisons)

1 lietišķās mākslas studija

• Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes Kultūra Tautas lietišķās mākslas studija Dardedze (vadītāja Ingrīda Ozolniece)

****

Ar darbu un neatlaidību viss ir iespējams

«Tā neaprakstāmā enerģētika, emocionālā suģestija un kopīgā vibrācija, kad dziedam vienā elpā, mums, latviešu tautai, ir ļoti nepieciešama. Mēs no tā pabarojamies, un tad uz kādu laiku ir miers. Un tas ir fenomens, ka mēs tik daudzi varam sanākt kopā, lai dziedātu un dejotu. Tādā ziņā mēs esam laimīga tauta,» uzskata kordiriģente Agija Pizika, Jelgavas kamerkora Mītava vadītāja.

Ar viņu vienisprātis ir arī TDA Lielupe mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone, kura ar šo kolektīvu strādā jau 33 gadus, un Lielupes studijas vadītāja, horeogrāfe Baiba Ķestere, kura jau desmit gadu ir arī šā kolektīva pamatsastāva dejotāja.

Kolektīva koptēla veidotāja Elita Simsone deju kolektīvu Lielupe - astoņus vidējās paaudzes dejotāju pārus - 1985. gadā saņēma mantojumā no tā kādreizējā vadītāja, horeogrāfa Viļa Ozola, un jau 1989. gadā ar viņas diplomdarbu ansamblis ieguva TDA goda nosaukumu.

«Kad sāku strādāt ar Lielupi, biju jauna meitene, ticēju visam labajam un gaišajam un - tāpēc sāku veidot visu no jauna. Un nu varu būt lepna, ka šo gadu laikā esam izauguši līdz vairāk nekā simt dalībniekiem. Līdzās vidējās paaudzes (D grupas) kolektīvam 2003. gadā izveidojām jauniešu TDA Lielupe pamatsastāvu (A grupu), kas ir viens no vadošajiem Latvijā, 2009. gadā - studiju, ko vada mana asistente, horeogrāfe Baiba Ķestere, bet 2013. gadā TDA Lielupe pulkam pievienojās vēl viens sastāvs - Ex-Lielupe, kur sapulcējušies dejotāji, kas reiz aizsāka šodien zināmo ansambli, un ar kuriem ar visu sirdi un dvēseli strādā Zaiga Pielēna-Pelēna,» stāsta Elita Simsone, kuras galvenā atbildība ir veidot kolektīva koptēlu, lai tas darbotos kā viens veselums. Viņa ir lepna, ka kolektīvā visos sastāvos cilvēki ļoti ilgi dejo, ārkārtīgi maz mainās - piemēram, Ex-Lielupē ir cilvēki, kuri dejo jau 33 gadus, D grupā ir tādi, kuri dejo jau 25 gadus, arī pamatsastāva dejotāju stāžs ir jau 13-14 gadu. «Šī mīlestība uz deju tiek nodota no viena dejotāja nākamajam, lai nebeidzamais dzīvesprieks un dejotprieks būtu katra dejotāja sejā.»

Jelgavas kamerkoris Mītava / Publicitātes foto

Cilvēciskais faktors

Baibas Ķesteres mīlestība uz deju iesākās jau trīs gadu vecumā Latvijas otrā galā - Smiltenē, kur viņa dzimusi. Īsu brīdi dejojusi vienā kolektīvā, bet ilgus gadus, līdz pat studijām augstskolā, bijusi TDA Ieviņa dejotāja. «Deja man bija viss. Arī, kad aizgāju studēt uz Rīgu, vēl ilgi skatījos atpakaļ pār plecu un ik pa laikam arī pabraukāju uz Smilteni,» stāsta Baiba Ķestere, atklājot, ka Lielupi savulaik «noskatījusi» dziesmu svētkos, kad šis deju ansamblis dejojis līdzās Ieviņai. «Man patika tas, ko redzēju, ko sajutu blakus. Jā, ļoti vienkārši - cilvēciskais faktors. Pēc gada jau sāku braukāt uz Jelgavu un drīz te arī ieprecējos. Mēs gan abi esam no Smiltenes puses, bet satikāmies te, Lielupē,» stāsta šā deju kolektīva studijas vadītāja, secinot, ka nu jau viņa sevi uzskata par jelgavnieci, jo iemīlējusi šo pilsētu ar sirdi un dvēseli.

TDA Lielupe Baiba dejo jau desmit gadu, tikai vienu sezonu izlaidusi - kad gaidīja meitiņu, kurai šovasar būs trīs gadi. «Ar lielu vēderu grūti padejot,» smaidot piebilst Dārtas mamma, piebilstot, ka meita bieži ir līdzi deju mēģinājumos un visus dejotājus jau pazīst pēc vārdiem. «Nav jau variantu - mēs abi dejojam, vecmāmiņas ir tālu, tāpēc bērns aug kopā ar deju.»

Jaunība un ambīcijas

Jelgavas kamerkora Mītava vadītājas Agijas Pizikas sadarbība ar kolektīvu iesākās līdzīgi kā Elitai Simsonei - jaunība un ambīcijas, ka visu grib un visu var. «Kad, mācoties mūzikas vidusskolas pēdējā kursā, man piedāvāja vadīt hidromeliorācijas vokālo ansambli, es pat nenojautu, kam piekrītu. Jo praktiski neviens no puišiem, kuri bija atnākuši dziedāt, nevarēja noturēt toni... Bet es esmu cīnītāja - ar cītīgu darbu un ar neatlaidību panācu, ka drīz vien mūsu kolektīvs ieguva pirmo pakāpi. Tas arī bija pamats Mītavai,» Agija Pizika atsauc atmiņā 30 gadu senus notikumus. «Šodien Mītavā dzied vidēji 36 dziedātāji. Man nekad nav bijis lielais koris un nekad arī nav bijusi vēlēšanās tādu vadīt, jo man patīk kamerkora izmērs,» Agija smaidot piebilst, sakot, ka pati savulaik deviņus gadus dziedājusi kamerkorī Ave Sol pie diriģenta Imanta Kokara.

«Protams, gadu gaitā kolektīvs ir vairākkārt mainījies, arī es pati daudzreiz esmu teikusi, ka eju projām - jo, ja tu gribi rezultātu, tas ir ārprātīgs darbs un milzīga atbildība. Un to saprot tikai tie, kuri darbojas šajā lauciņā,» domā kamerkora Mītava vadītāja.

Viņas dēls Pauls (29) ir teju vienaudzis ar pašas vadīto kolektīvu, bet meita Anna piedzima tūliņ pēc Dziesmu un deju svētkiem Rīgai 800. «Man mašīnā viss bija līdzi, ja nu jābrauc uz slimnīcu,» smaidot atminas Agija Pizika, sakot, ka meitiņa nāca pasaulē 15. augustā, kad Rīgā notika pilsētas svētki. «Rīgā bija salūts, un es viņu maziņu paņēmu rokās, pieliku pie loga un teicu: «Meitiņ, skaties, salūts par godu tev!» Nu jau Anna mācās Rīgas Doma kora skolā par diriģenti, turpina manis iesākto. Dēls spēlē bungas, viņš ir ļoti muzikāls,» mīļi nosaka Paula un Annas mamma, piebilstot, ka abi bērni dzied viņas vadītajā kamerkorī. «Nu, protams, uz citiem kolektīviem es viņus nelaižu!»

PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA. Dziesmu svētki ir pievienotā vērtība ikdienā ieguldītajam darbam, vienisprātis ir TDA Lielupe mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone (no kreisās), Lielupes studijas vadītāja, horeogrāfe Baiba Ķestere un kordiriģente un Jelgavas kamerkora Mītava vadītāja Agija Pizika / Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Kluss un strādīgs

«Es domāju, ka tādā līmenī, kā to darām mēs, ar tādu pienākuma apziņu un atbildību - ja tas ir svarīgi pilsētai vai Latvijai, tad arī ar temperatūru vai izmežģītu potīti vai stiprā lietū vai vasaras svelmē -, ir tikai viens izskaidrojums. Tas ir dejotāja kods, kas mūsos iekodēts,» saka TDA Lielupe mākslinieciskā vadītāja Elita Simsone, uzsverot, ka tādu cilvēku Latvijā ir ārkārtīgi daudz. Un, viņasprāt, tieši šis dejotāja kods daudzus attur pamest Latviju, bet tos, kuri kādu apstākļu dēļ bijuši spiesti to darīt, agrāk vai vēlāk atved atpakaļ. «Un Dziesmu un deju svētki ir tikai viena maza daļiņa no šo cilvēku ikdienas. Vismaz mūsu kolektīva mērķis nav tikai dziesmu svētki. Mēs mīlam deju, un mūsu mērķis ir radīt augstvērtīgus priekšnesumus - lai varam sniegt saviem skatītājiem prieku, enerģiju un mīlestību, un tieši to pašu arī saņemt pretī,» saka Elita Simsone.

Arī Baiba Ķestere apstiprina: nav tā, ka viņa dejo tikai dziesmu svētku dēļ. «Un tomēr tieši dziesmu svētki ir kopā sanākšanas, latviskās pašapziņas izvērtēšanas un apzināšanās brīdis. Un, lai arī kā līdz tam mums ir gājis, tajā brīdī, kad visi esam uz laukuma, ir liels gandarījums un bauda par to, ka esam kopā. Tā ir pievienotā vērtība ikdienā ieguldītajam darbam. Tā ir latvietības apziņa un enerģētiskās kulminācijas brīdis. Jo latvietis jau pats par sevi ir kluss un strādīgs, bet, kad viņš iznāk uz skatuves, tad ir svētki, un - tie ir skaisti!»

***

Darītājs un dziedātājs

«Ceru, ka vēl varēšu uzkāpt tai dziesmu svētku estrādes 27. rindā. Nu, ja kādas trīs četras rindas nevarēšu, kāpšu kaut četrrāpus,» smaidot saka savas pilsētas patriots, jelgavnieks Modris Ziemelis (88), kuru vecākā paaudze noteikti atminas kā vienu no labākajiem veterinārārstiem.

Pensionārs Modris Ziemelis sarunā ar Neatkarīgo atklāj, ka viņš dzied jau no desmit gadu vecuma un piedalīšanās dziesmu svētkos viņam allaž sagādājusi lielu prieku. «Tagad, vecumā, šī iespēja man dod motivāciju censties būt formā, līdz dziesmu svētkiem izturēt un tur būt,» viņš saka.

Vispirms uz Tartu

Modra Ziemeļa pirmā kordziedāšanas pieredze bija pie diriģenta Jāņa Milzarāja (1897-1983), kurš 1925. gadā nodibināja Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta (LJSK) bērnu kori - pirmo bērnu kori ar augstu māksliniecisko kvalitāti. Mūzikas speciālistu vērtējumā savā pastāvēšanas laikā bērnu koru kategorijā tas tuvojās pasaules izcilāko standartu līmenim. «1940. gadā, kad ienāca sarkanie atbrīvotāji, tas viss beidzās - Sarkano Krustu vairs neatzina, un koris likvidējās,» stāsta Modris Ziemelis. Viņš pieredzējis pirmskara Jelgavu, redzējis pilsētu kara laikā, kad mucis uz Zaļeniekiem, un atkal atgriezās Jelgavā, kur Latvijas Lauksaimniecības universitātē izmācījās par veterinārārstu.

«Tā arī nokļuvu šīs augstskolas vīru korī,» viņš nosaka, piebilstot, ka sākumā kolektīvs bija ļoti kupls - 75 dziedātāji, tikai akadēmijas studenti, mācībspēki un darbinieki, bet nu tas sarucis līdz 28. «Mēs esam laimīgi par katru vīru, kurš nāk pie mums dziedāt. Mums pat ir tādi, kuri divas reizes nedēļā mēro 26 kilometrus uz kora mēģinājumiem, bet tepat gar Driksas krastu staigā jaunieši ar alus pudelēm rokās... Uz kora mēģinājumiem ejot, bieži viņus uzrunāju, bet atsaucība diemžēl ir maza,» nosaka sirmais kungs. Un viņa dzīvot un dziedāt prieku var tikai apbrīnot - viņš ar nepacietību gaida arī Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētkus Gaudeamus, kas Baltijas valstu simtgades vasarā, no 22. līdz 24. jūnijam, notiks Tartu. Viņš vēl pakoķetē, sakot, ka svētku skatītāji noteikti domās, ka viņš ir jauniņais, no pirmkursniekiem...

PIRMAIS TENORS. «Man ļoti patīk vīru būšana,» saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes vīru kora Ozols pirmais tenors Modris Ziemelis. Viņš šajā korī dzied jau 36 gadus un šobrīd savos 88 gados ir tajā visvecākais / Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Vīru kori put laukā

«Tā nav tikai Latvijas nelaime - visā pasaulē vīriešu kori put laukā, jo vīrieši ir mazāk aktīvi un mazāk saviesīgi,» domā vīru kora Ozols pirmais tenors. Viņš stāsta, ka arī Jelgavas rajonā palicis pavisam maz vīru koru, tāpēc Ozols cieši turas kopā ar Brocēnu un Talsu vīru koriem un paši sevi dēvē par Kurzemes hercoga vīru kori.

«Arī abi mani bērni un visi četri mazbērni ir ļoti aktīvi, droši vien noskatās, ka mēs ar sievu, abi vecie, joprojām esam dziedoši un varoši. Jā, mana sieva [Ilga Ziemele, bijusī ķīmijas un bioloģijas skolotāja] arī dzied ansamblī Zemgales virši un vada Jelgavas Pensionēto skolotāju klubu,» stāsta Modris Ziemelis. Viņš gan nosaka, ka nav liels runātājs, vairāk ir darītājs un dziedātājs. «Esmu savācis visus materiālus par IV Vispārējiem latviešu dziesmu un mūzikas svētkiem Jelgavā, kas notika 1895. gadā. Esmu atradis, kurā vietā bija lielā estrāde. Divdesmit septiņus gadus esmu darbojies, krājis Jelgavas kartītes un fotogrāfijas un sakrājis 2500 šādu materiālu, no kuriem 1700 ir nonākuši Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Esmu priecīgs, ka pēc manis tas paliks,» piebilst Modris Ziemelis.

Vīru koris Ozols / Publicitātes foto

Viskvēlākā vēlēšanās

Sirmais kungs jau daudzus gadus aktīvi darbojas Jelgavas Latviešu biedrībā, kas pēc Rīgas ir otra vecākā Latvijā - dibināta 1880. gadā. «Jau 1882. gadā Jelgavas Latviešu biedrībai bija savs karogs, un līdz 1940. gadam tas ir piedalījies pilnīgi visos Dziesmu un deju svētkos. Tas ir otrs vecākais karogs, kas šais svētkos ir piedalījies, un es ļoti gribētu, lai arī mūsu atjaunoto Jelgavas Latviešu biedrības karogu, ko esmu atradis un kas ir lietošanas kārtībā, dziesmu svētku laikā noliktu Rīgā pie estrādes - kā otru vecāko karogu. Tā būtu mana viskvēlākā vēlēšanās,» saka Modris Ziemelis, atgādinot, ka līdz 1938. gadam Jelgavai nebija ne sava karoga, ne sava ģerboņa un tieši šis karogs, kurš nu ir atjaunots un gatavs piedalīties dziesmu svētkos, līdz 1938. gadam arī kalpoja kā Jelgavas simbols - visos svētku gājienos un pilsētas pasākumos.