Mūzikas namā "Daile" svētdien poētiska lekcija "Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi"
«Mums katram ir savs priekšstats par Eduardu Veidenbaumu, bet tikai retais zina, ka arī viņa vecākais brālis Kārlis rakstīja dzeju,» saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš. Svētdien, 16. septembrī, pulksten 18 viņš aicina uz Mūzikas namu Daile, kur gaidāma poētiska lekcija Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi.
Tajā piedalīsies aktieri Vilis Daudziņš un Mārtiņš Meiers un komponists Jēkabs Nīmanis.
«Kad pēc ilgāka laika man gadījās rokās Veidenbauma dzeja, man radās vēlēšanās vairāk papētīt viņa personību, un gluži nejauši es uzdūros viņa brālim Kārlim, par kuru man, jāatzīst, nebija ne jausmas. No viņa rakstītā ir saglabājies pavisam maz - daži dzejoļi un piezīmes, taču pat no šī mazumiņa kļūst skaidrs, ka mums ir darīšana ar ļoti īpatnu un smalku personību. Ar ārkārtīgi apdāvinātu cilvēku, kura nozīme nav pietiekami novērtēta ne vien viņa paša literārā devuma dēļ, bet arī tādēļ, ka bez viņa mēs nezinātu Eduardu Veidenbaumu,» stāsta poētiskās lekcijas autors Vilis Daudziņš. Jo vairāk interesējās par Kārli Veidenbaumu, jo interesantāks viņš aktierim kļuva. «Viņš ir tas gadījums, kad cilvēks savus talantus - tādus pašus kā brālim - noliek malā, jo liktenis ir lēmis, ka viņš ir vecākais brālis, kuram jāgādā par ģimeni, un to viņš arī apzinīgi dara. Un, lai arī Kārlis ir tikai divus gadus vecāks, viņš saimnieko Kalāčos un dara to tik prasmīgi, ka spēj gan apmaksāt studijas Eduardam Tērbatas universitātē, gan samaksāt par mācībām arī trešajam jaunākajam brālim un abām jaunākajām māsām,» stāsta Vilis Daudziņš.
«Otra tēma, kas mani interesēja, bija konteksts jeb Veidenbaumu laiks. Viņi dzīvoja un nomira Krievijas impērijā - piedzima pie Aleksandra II, nomira pie Aleksandra III, un tam ir liela nozīme, jo valdnieka personiskās īpašības iespaido katra pavalstnieka dzīvi - cik maksā studijas, kāda ir attieksme pret tiem, kuri grib mācīties, un vai tas vispār ir iespējams. Un, ja Aleksandrs II bija demokrāts un liberālis, kurš atbrīvoja cilvēkus no dzimtbūšanas un ierobežoja cenzūru, tad viņa dēls bija galējs konservators, kurš mēģināja likvidēt tēva reformas un izveidot policejisku un patriarhālu valsti,» stāsta Vilis Daudziņš. Viņaprāt, paralēles ar mūsdienu Krieviju ir nepārprotamas.
Aktieris atgādina, ka mēs, kas esam uzauguši padomju laikā, tikām mācīti, ka Eduards Veidenbaums ir proletariāta aizstāvis, nabadziņš trūkumcietējs, kurš cīnās par cilvēku labklājību. «Bet patiesība ir tāda, ka viņš nekad nav strādājis. Viņš ir intelektuālis, kurš staigā smalkā uzvalkā un labos zābakos. Un, kamēr brālis vada saimniecību un kalpi strādā, viņš sēž klētiņā un mācās valodas, nodarbojas ar Šillera un Heines tulkojumiem. Un, kad vecāko brāli pārpratuma pēc paņem armijā, bet tuberkulozes dēļ viņš nokļūst hospitālī Varšavā, Eduardam nākas saimniekot pašam, bet - viņš neko no tā nejēdz. Viņš izmisīgi raksta brālim, ko lai kalpiem uzdod darīt... Jā, tas ir interesants stāsts, kurā dziļi cilvēciski atklājas divu brāļu dzīve,» nosaka Vilis Daudziņš. Iepazinies ar abiem, aktieris secina, ka viņiem ir absolūti atšķirīgi raksturi. «Ja Eduards ir lecīgs kauslis, vētrasputns, kurš raksta: mosties, mosties reiz, svabadais gars!, tad Kārlis ir prātīgs un harmonisks miera mika. Teiksim tā: ja Kārlis ir par reformām, tad Eduards ir par revolūciju. Tāda ir atšķirība. Grūti gan teikt, pret ko vairāk Eduards cīnījās. Man ir aizdomas, ka pret mietpilsonību, prāta kūtrumu un trulumu, nevis, piemēram, pret cara valdību. Drīzāk pret to, ka cilvēki ir stulbi, jo viņu kaitināja stulbums, aprobežotība un prāta īsums.»
Nākamās poētiskās lekcijas par brāļiem Veidenbaumiem plānotas 26. septembrī un 14. oktobrī.