Notiks piecu Latvijas Nacionālā baleta simtgadei veltītu īsfilmu pirmizrāde

© Publicitātes foto

Programmas “Kino un balets” noslēdzošajā seansā “Pirms priekškara” šo svētdien, 20. novembrī, pulksten 16 Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē notiks piecu īsfilmu pirmizrādes.

Režisori Katrīna Neiburga, Ineta Sipunova, Juris Pakalniņš, Uģis Olte un Ivars Zviedris radījuši piecas Latvijas Nacionālā baleta simtgadei veltītas īsfilmas, kurās vizuālās ainavās parādīts baleta krāšņums un arī ikdiena, īpašu uzmanību pievēršot mākslinieku ķermenim un psiholoģiskajai pasaulei.

Režisores Katrīnas Neiburgas īsfilmai “Pleci uz leju, gūžas uz augšu” ideja radusies sarunas laikā ar baletdejotāju Annu Lauderi, kura kādā vasaras vakarā Miķeļtornī režisorei atklājusi, ka, skatoties uz sevi spogulī, nekad neesot bijusi apmierināta ar to, ko redz. Izrādās, ka baletdejotāja profesija liek sevi pamatīgi apšaubīt un spēcīgi kritizēt visu mūžu, un šajā ķermeņa pozitivitātes (body positivity) laikmetā ķermenis un balets ir ļoti interesanta tēma.

Režisores Inetas Sipunovas īsfilma “Balets. Enerģijas un nezūdamības likums” skaidro, kas rodas, skatītāja acu skatienam saskaroties ar dejotāju kustību skatuves telpā. “Enerģija nezūd un nerodas no jauna, tā tikai pārvēršas no viena enerģijas veida citā vai pāriet no viena ķermeņa uz citu. Informatīvi emocionālais lādiņš, ko ģenerē mūzika un izrādei piešķirtā saturiski emocionālā noskaņa, pāriet uz skatītāju. Arī skatītājs atnāk ar savu lādiņu un notiek apmaiņa. Tas ir mūžīgais aplis, kas liek skatītājam atgriezties vēl un vēl, lai saskartos ar šo apmaiņu. Un tā jau vairāk nekā piecsimt gadu pasaulē un nu jau veselu simtgadi Latvijā,” tā tiek pieteikts šis darbs.

Režisora Jura Pakalniņa filma “Aiz” stāsta par to, kas notiek “Gulbju ezera” aizkulisēs, un arī režisora Ivara Zviedra “Aiz priekškara” ir par līdzīgu tēmu. Savukārt Uģa Oltes “Aust” veidota kā sirreāla, tēlaina kino glezna, kas izspēlē mūžīgo gaismas un tumsas mijas ciklu, izmantojot Latvijas Nacionālā baleta dejotājus un Elzas Leimanes radīto horeogrāfiju kā galvenos izteiksmes līdzekļus.

Latvijas Nacionālā baleta simtgades kulminācija būs 1. decembrī, kad uz Lielās skatuves notiks spožs Galā koncerts. Līdz 27. novembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma baleta simtgadei veltīta izstāde, bet novembra nogalē iznāks Latvijas Nacionālā baleta simtgadei veltīta grāmata “Gadsimts vai viens mirklis?”.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais