Jolanta Strikaite-Lapiņa. Pirmie soļi kamermūzikas žanrā

«Domājot par sestdienas koncertu, man prātā nāk vīzija par siltu pavasara novakari – mostas daba un gaisā sajūtama tikko plaukušu pumpuru smarža. Sastopas cilvēki, bauda viens otra sabiedrību, ieklausās esošajā. Tā noteikti nav mūzika steidzīgiem prātiem,» saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) soliste Jolanta Strikaite-Lapiņa.

Sestdien pulksten 15 LNOB Beletāžas zālē koncertprogrammā Dzejnieka mīla jaunie operas solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa (soprāns) un Rihards Millers (baritons) iejutīsies dzejnieka un viņa iemīļotās tēlos, tādējādi apliecinot, ka spēj iekļauties ne vien liela sastāva teatrālos uzvedumos, bet arī līdz niansēm iejusties kamermūzikas žanrā. Koncertmeistare – Ērika Apeine.

Koncerta programmas centrā ir Roberta Šūmaņa dziesmu cikls Dzejnieka mīla, kas ir viens no slavenākajiem romantisma laikmeta vokālajiem cikliem. Atskaņot visu ciklu kopumā jaunie mūziķi lolojuši jau sen, un viņi neslēpj, ka tas ir liels izaicinājums un atbildība.

«Būt godīgam pret sevi un patiesam mūzikā – tas man pašam šobrīd ir vissvarīgākais,» atzīst Rihards Millers. Arī Jolanta Strikaite-Lapiņa uzsver, ka šie ir viņas pirmie nopietnie soļi kamermūzikas žanrā. «Koncerts mums visiem trim ir liels izaicinājums, jo piedāvāsim savu redzējumu par gadsimtiem senu un izcilu mūziku. Šādos brīžos reizēm piezogas šaubas: vai esam pareizi šo mūziku sapratuši, vai pareizi būvējam iekšējo dramaturģiju? Ir daudz dažādu jautājumu, uz kuriem atbildes atradīsim tikai un vienīgi darot, iegūstot pieredzi,» uzskata Jolanta Strikaite-Lapiņa. Viņa atzīst, ka kamermūzika ir grūts žanrs, jo māksliniekam nav aiz kā aizslēpties – nav ne diriģenta, ne režisora. Ir tikai mākslinieks pats, viņa iekšējā pasaule un mūzika. «Bet viegli mums ir tādā ziņā, ka ar Rihardu esam labi draugi arī ārpus mūzikas – mūsu ceļš bija savijies, vēl pirms viens otru pazinām, jo abi esam talsinieki, mācījušies vienā skolā. Savukārt Ērika ir brīnišķīga pianiste, mūsu trio galvenais mehānismiņš,» stāsta Jolanta Strikaite-Lapiņa. Viņas izpildījumā koncertā izskanēs Riharda Štrausa solo dziesmas no dažādiem opusiem, būs arī vairāki dueti kopā ar Rihardu.

«Štrauss ir komponists, kurš ļoti mīl cilvēka balsi, bet ir prasīgs pret dziedātāju. Ja runājam par dziesmu tematiku, tad jāatceras, ka tas ir izteikts romantisms – nakts serenādes, kas jauc prātus, dabas ainavas ar burbuļojošiem strautiem un meža biezoknī ieskautiem namiņiem. Valoda šķiet tik skaista, viegla, bet tajā pašā laikā ir netverama, jo racionālajam prātam ir grūti tādam brīnumam noticēt,» stāsta jaunā operas soliste.

Sestdien gaidāmais koncerts, kas tapis cikla Opera tuvplānā ietvaros, pagaidām būs vienīgais. Bet koncerta formāts atļautu to parādīt arī tuvāk un tālāk. «Kādreiz gribētos to atskaņot kādā oranžērijā, kur dzejnieki lasa dzeju, mūziķi muzicē. Aizbēgt no realitātes...» piebilst Jolanta Strikaite-Lapiņa.

Šajā pavasarī jaunajai operdziedātājai būs vēl vairāki jauni muzikāli izaicinājumi, piemēram, V. A. Mocarta Rekviēms vai J. S. Baha Jāņa pasija, kas tiks atskaņoti Lieldienu laikā. «Operā šobrīd strādājam pie iestudējuma Mazā burvju flauta. Pirmo reizi sadarbojos ar režisori Margo Zālīti, un es esmu patīkamā šokā par viņas idejām un spēju atraisīt jaunos dziedātājus, paverot jaunus darbošanās apvāršņus.» .