Ar zobenu, lemesi un folkmūziku

© Ekrānšāviņš

Pērn uz latvju mūzikas festivālu kartes parādījās jauns pasākums – mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls Zobens un Lemess. Šogad tas, šķiet, būs vēl jaudīgāks.

Festivāls Zobens un Lemess norisināsies jau šīs nedēļas nogalē, no 8. līdz 10. jūlijam, Viesītes novada Lonē. Šovasar festivālā uzstāsies pazīstami ārvalstu un pašmāju mūziķi, kuri pārstāvēs gan tautas mūzikas, gan metālmūzikas žanrus. Starp lielākajām zvaigznēm var minēt provokatīvos grieķus Rotting Christ, pašmāju pagan metal leģendas Skyforger, latvju death’n’roll līderus Sanctimony, baltkrievu pagānmetāla izpildītājus Znich, Turcijas metālistus Moribund Oblivion un mongoļu (!) folkmetāla grupu Nine Treasures no Ķīnas (!). Uzstāsies arī poļu melodiskā death/viking metāla izpildītāji Valkenrag, black metal apvienība Endless Battle no Ukrainas, kā arī pašmāju mūziķi - doom metal izpildītāji Catalepsia, simfoniskā folkmetāla apvienība Oceanpath un folkroka grupa Symbolic. Kopumā uzstāsies turpat vai 20 muzikālās apvienības, kas muzicē etniskās mūzikas, folkroka un folkmetāla stilos, notiks seno amatnieku meistarklases, apmeklētāji varēs klausīties vēsturiski izglītojošas lekcijas, kā arī vērot vēstures rekonstrukcijas klubu paraugdemonstrējumus, bruņinieku cīņas un viduslaiku spēles. Darbosies arī Dabas kinozāle, kur nakts laikā tiks demonstrētas dokumentālās filmas, nakts melnumu kliedēs krāšņas uguns skulptūras.

Interesanti, ka smagmūziku spēlējošo brigāžu starpā manāmi arī divi ļoti nopietni vārdi - latviešu postfolka grupa Iļģi, kā arī koris Gaudeamus Ivara Cinkusa vadībā, Uģis Prauliņš un etnoroka apvienība, kas izpildīs Uģa tautas mūzikas ciklu Pagānu gadagrāmatu. Tas ieskaņots jau 1998. gadā, taču savu dzīvo dramatizēto atskaņojumu vīru korim, solistēm un instrumentālai grupai pirmo reizi piedzīvoja tikai 2015. gadā. Pagānu gadagrāmata ir tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums, cikls veidots nosacītās piecās daļās, kurās kora un solistu atskaņotās dziesmas savijas ar konkrētu gada laiku ritējumu. Savukārt Iļģu nosaukums komentārus neprasa: šogad grupa svin 35 gadu jubileju, šī ir starptautiski atzītākā Latvijas world music blice. Izmantojot tautasdziesmu kā iedvesmas avotu, Iļģi ne tikai nevairās no mūsdienīgu muzikālu tēmu un instrumentu izmantojuma, bet arī kuplina skanējumu ar citu tautu folkloras elementiem.

Jau pirmais festivāls Zobens un Lemess guva pozitīvu mūzikas apskatnieku un apmeklētāju vērtējumu, īpaši tika slavēta festivālā valdošā gaisotne, kā arī augstā muzikālās programmas kvalitāte. Izskatās, ka festivāla organizators, kluba Melnā piektdiena līdzīpašnieks Valdis Bērzvads nolēmis kvalitātes latiņu celt vēl augstāk, turklāt aizvien vairāk fokusēties uz etniskās mūzikas vērtībām, nevis zāģējošu roku. Pagājušā gada festivāls savā debijas reizē pulcēja ap 2000 apmeklētāju un dalībnieku - šogad pilnīgi noteikti to būs vairāk.



Kultūra

Starp Lielupi un jūru, Jūrmalas visšaurākajā vietā, atrodas jauks zils namiņš, kurš ieguvis nosaukumu – Aspazijas mājas muzejs. Un tā arī ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes pēdējo mūža gadu paspārne pēc Raiņa nāves. Par muzejā apskatāmiem šedevriem un ļoti īpašām vērtībām stāsta Jūrmalas muzeja filiāles “Aspazijas māja” direktors Ernests Sviķis.