RECENZIJA: Jānis Lūsēns ''AIZ… Mūzika vēlā vakarā''

Lai nemulsina šī albuma vizuālais izskats mūzikas ierakstu veikalos (uz vāciņa rakstīti tikai vārdi “Jānis Lūsēns” un “instrumental music”), šī tā pati Jāņa Lūsēna instrumentālās mūzikas koncertprogramma vien ir. Ar to viņš augustā jau izbraukājās pa vairākiem dievnamiem, bet centrālākais un pēdējais minitūres koncerts būs piektdien, 8. septembrī, Rīgas Svētā Pētera baznīcā.

“Šīs vasaras programma man kā komponistam, pianistam un sava ceļa meklētājam bijusi jauna un skaista pieredze. Katra koncerta vieta ar gaismas pāriešanu tumsā un klausītāju uzmanību darīja šīs tikšanās reizes tiešām neaizmirstamas. Sapnis, kas tika lolots daudzus gadus ir realizējies vislabākajā veidā, kādā vien iespējams,” priecājas komponists un ieskicē savas nākotnes ieceres: “Unikālās “Una Corda” klavieres, kas beidzot ir manā īpašumā, man deva impulsu solo muzicēšanai - ideja ir par tādu kā mūzikas laboratoriju, kurā izmantošu visdažādākos instrumentus, rotaļāšanās ar dažādiem mūzikas stiliem, ļaujot vaļu fantāzijai un iesaistot tajā klausītājus. Skaņas un neskaņas - tāda ir mana vīzija par tālāko muzicēšanu.”

Jaunajā programmā ietilpstošās kompozīcijas esot radītas, “ļaujoties relaksētai pirkstu pieskārienu spēlei pa klavieru taustiņiem un apcerīgām pārdomām”, proti, skaņdarbi radīti bez apzinātas kontroles un centieniem panākt konkrētu rezultātu. Šajā muzikālajā stāstā centrālais instruments ir jau minētās ļoti īpašās “Una Corda” klavieres, kuras radījis starptautiski atzītais klavieru būvētājs Dāvids Kļaviņš un pasaulē pieejamas tikai kādos desmit eksemplāros. Albumu ierakstījis šāds sastāvs: Jānis Lūsēns (klavieres, sintezators), Jānis Lūsēns juniors (basģitāra, citas ģitāras), Harijs Gūtmanis un Karīna Mazūra (metalofoni, zvaniņi, perkusijas), Māris Ziemelis (čells) un Evija Mundeciema (flautas, banzuri, monohords, zvaniņi). Kopumā te iekļautas desmit instrumentālas kompozīcijas.

PAR. “Kopš agras bērnības skaņa un mūzika man ir bijusi kā trausls brīnums, kā turpinājums klusumam, kurš pēkšņi atdzīvojas. Muzicējot tas sāk dzīvot savu dzīvi, veidojot ireālu tēlu pasauli, kurai ļaujoties var aizmirst ikdienišķo,” ievadvārdos paudis pats Jānis Lūsēns, un šie vārdi itin precīzi atspoguļo albuma kopējo noskaņu. Skaistas un relaksējošas kompozīcijas, kas laikam ieskaitāmas “chill out” vai “lounge” mūzikas kategorijā.

PRET. Depresīvajā rudens periodā klausīties šāda veida mūziku? Nu nē! Ja nu vienīgi siltās zeķēs pie kamīna ar karstvīna glāzi rokās.

Sandris Vanzovičs

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.